Tikšanās laikā E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Latviju un Slovēniju vieno līdzīga vēsturiskā pieredze, kopīgas vērtības un mērķi. Slovēnija ir veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā, nodrošinot Slovēnijas bruņoto spēku pārstāvju dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā kopš tās izveides. Valsts prezidents pauda gandarījumu par Slovēnijas vēstniecības atvēršanu Latvijā, kas stiprinās abu valstu divpusējās attiecības.
Sarunā tika skarts jautājums par ES ārējās robežas aizsardzību. Valsts prezidents atzīmēja Baltkrievijas īstenotos hibrīduzbrukumus ES ārējai robežai, izmantojot migrāciju kā ieroci un mākslīgi mazinot kravu pārvadājumu caurlaidību.
Runājot par ES paplašināšanās politiku, Valsts prezidents atzinīgi vērtēja š.g. decembra Eiropadomes lēmumus uzsākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm turpināt politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai.
Puses pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka, atbalstot Izraēlas cīņu pret teroristisko organizāciju “Hamās”, ir jāpieliek starptautiskās sabiedrības pūles, lai novērstu humanitāro katastrofu Gazā un plašākā reģionā.
Valsts prezidents apsveica Slovēniju ar kļūšanu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Sarunā E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un akcentēja Latvijas ieguldījumu rehabilitācijas centru izveidē Ukrainā no seksuālās vardarbības cietušām sievietēm.
2024. gadā Latvija un Slovēnija atzīmēs 20 gadus kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Slovēnijas prezidentes oficiālās vizītes Latvijā laikā abu valstu prezidenti piedalījās Slovēnijas vēstniecības Latvijā svinīgajā atvēršanas pasākumā.
Informācijai
Nataša Pirca Musara ir Slovēnijas prezidente kopš 2022. gada 23. decembra. Viņa ir dzimusi 1968. gadā un absolvējusi Ļubļanas Universitātes Juridisko fakultāti, 2015. gadā aizstāvējusi doktora grādu Vīnes Tiesību zinātņu fakultātē. Advokāte, juriste, žurnāliste. Pirmā sieviete Slovēnijas prezidenta amatā kopš 1991. gada.
