“Mūsu morālais un eksistenciālais pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visu nepieciešamo, lai palīdzētu izturēt un pārvarēt Krievijas agresiju. Būtu tikai godīgi, ja tieši konfiscētie Krievijas valsts līdzekļi tiktu izmantoti, lai atjaunotu tiltus un mājas, slimnīcas un skolas, kuras Krievija ir izpostījusi un turpina postīt,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, asamblejas Politisko lietu komitejas sēdē spriežot par atbalstu Ukrainas atjaunošanai.
Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Krievijas diktators nesen ir paziņojis par Krievijas militāro budžetu 2024.gadam, cenšoties ietekmēt mūsu apņēmību un draudēt mūsu sabiedrībām, ka nekas nevar atturēt Krieviju no mērķa “aprīt” Ukrainu. “Mums tam ir ļoti laba atbilde – vēl vērienīgāks finanšu apjoms, ko varam novirzīt Ukrainai – iesaldētie Krievijas valsts līdzekļi, kas tiktu izmantoti, lai atjaunotu tos pašus objektus, kurus Krievija cenšas iznīcināt Ukrainā. Paralēli tam, protams, ir nepieciešams turpināt militāro atbalstu Ukrainai,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
“Mēs esam virzījušies soli pa solim, lai ievērotu tiesiskumu un tiesību principus. Mēs redzam, ka ar līdzekļu un īpašumu iesaldēšanu nepietiek, lai atturētu agresorvalsti. Mums jāvirzās tālāk. Esam izveidojuši Zaudējumu reģistru. Tagad mums ir jāievieš kompensāciju mehānisms un jāsāk novirzīt Krievijas valsts līdzekļus Ukrainas atjaunošanai. Ukrainas cilvēkiem tas ir nepieciešams jau tagad,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Politisko lietu komitejā apsprieda Lulzima Baša (Lulzim Basha) sagatavotu ziņojuma projektu par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai. Diskusijās uzsvērts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022.gada 14.novembrī pieņemtajā rezolūcijā “Tiesiskā aizsardzība un kompensācijas saistībā ar agresiju pret Ukrainu” ir skaidri minēts pamatojums prasībām par kompensāciju un ieteikta valstu un starptautiska rīcība. Turklāt pastāv priekšnosacījumi konkrētām procesuālām darbībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Ziņojuma projektā, pie kā darbu turpina parlamentārieši, uzsvērts, ka, ja Krievija neievēro ANO rezolūcijā noteikto, tas varētu kalpot par pamatu attaisnojamai pretpasākumu īstenošanai, tostarp līdzekļu konfiskācijai un novirzīšanai Ukrainas atjaunošanai, lai veicinātu starptautisko tiesību ievērošanu. Šobrīd vairākās valstīs iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu apjoms sasniedz aptuveni 300 miljardus eiro.
Politisko lietu komitejas sēdē parlamentārieši arī ievēlēja Latvijas delegācijas vadītāju Z.Kalniņu-Lukaševicu par ziņotāju par ārvalstu iejaukšanos kā draudu demokrātijas drošībai Eiropā. Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka šis būs ļoti būtisks ziņojums, ņemot vērā Eiropas Padomes lomu demokrātijas aizsardzībai.
Saeimas priekšsēdētājas biedre īpašu uzmanību ziņojumā pievērsīs arī ārvalstu spēku centieniem ietekmēt demokrātiskās sabiedrības, izmantojot sociālos tīklus, dezinformāciju un kiberuzbrukumus. Turklāt īpaši svarīgi ir sekot līdzi mākslīgā intelekta attīstībai un potenciālajai ietekmei uz demokrātijas procesiem. Tāpat arī ziņojumā plānots vērst uzmanību uz riskiem, ko mūsu demokrātijām rada korupcija un trešo valstu ļaunprātīga iejaukšanās vēlēšanu gaitā.
Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis un sešas novērotājvalstis. Parlamentārā asambleja ir viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs. Asamblejā valstis pārstāv nacionālo parlamentu deputāti. Saeima ir apstiprinājusi tās oficiālo delegāciju, uzdodot to pārstāvēt sešiem deputātiem no dažādām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
