SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
20. novembrī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
14
14

Kā un kādēļ vērts kļūt par arodbiedrības biedru

Uzņēmu reģistrā reģistrētas gandrīz 400 arodbiedrības, kas pārstāv dažādās jomās nodarbinātos.

FOTO: SXC

Arodbiedrības ir nevalstiskas organizācijas, kurās iesaistās vienas darbavietas pārstāvji vai apvienojas veselas nozares darba ņēmēji kopīgu mērķu sasniegšanai. Šī organizācija ir vidutājs konfliktu risināšanā starp arodbiedrības biedriem un darba devējiem, kā arī iesaistās darba apstākļu uzlabošanā. Plašāk par to, kas ir arodbiedrības un kādi ir ieguvumi to biedriem, lasiet LV portāla skaidrojumā.
īsumā
  • Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas aizstāv strādājošo intereses.
  • Dibināt un iestāties arodbiedrībā var ikviens.
  • Kārtība arodbiedrības nodibināšanai ir tāda pati kā dibinot biedrību.
  • Savā darbībā arodbiedrības ir neatkarīgas.
  • Nav atļauts tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu.
  • Darba devējs nedrīkst vērsties pret darbiniekiem, ja tie kļuvuši par arodbiedrības biedriem vai izteikuši šādu vēlmi.

Kas ir arodbiedrības un ko tās dara?

Arodbiedrības kā brīvprātīgu personu apvienības tiek dibinātas, lai aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Šā gada 31.oktobra dati liecina, ka Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas 398 aktīvas arodbiedrības, kas pārstāv dažādās jomās nodarbinātos – ārstus, farmaceitus, izglītības un zinātnes darbiniekus, meža, auto u.c. nozarē strādājošos.

Savukārt arodorganizācija ir arodbiedrības struktūrvienība uzņēmumā, piemēram, Latvijas Universitātes arodorganizācija ir vienība Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā.

Lai veiksmīgāk aizstāvētu savas intereses, arodbiedrības apvienojas arodbiedrību apvienībās. Šobrīd Latvijā lielākā arodbiedrību apvienība ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Arodbiedrību darbību regulē Arodbiedrību likums, kas stājās spēkā šā gada 1.novembrī un aizstāj iepriekšējo likumu "Par arodbiedrībām". Arodbiedrībām saistoši ir arī Biedrību un nodibinājuma likuma noteikumi par biedrībām.

Savā darbībā arodbiedrības ir neatkarīgas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām. Pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, arodbiedrībām ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus, pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Arodbiedrības iesaistās arī normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē, sociālajā dialogā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām, to apvienībām, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Katrai arodbiedrībai ir savi statūti, kuros noteikti tās darbības regulējošie jautājumi, piemēram, lēmumu pieņemšanas kārtība, biedra naudas apmērs, biedru iestāšanās un izstāšanās kārtība utt.

Kļūt par arodbiedrības biedru var ikviens

Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību, tas noteikts Satversmes 108.pantā. Tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties tajā nosaka Arodbiedrību likuma 4.pants, proti, ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā. Turklāt, dibinot darba attiecības, darbiniekam nav pienākuma informēt savu darba devēju par piederību arodbiedrībai.

Atsevišķu valsts drošībai un aizsardzībai svarīgu nozaru darbiniekiem ir aizliegts dibināt arodbiedrības. Likums liedz dibināt arodbiedrības un iesaistīties to darbā valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem un karavīriem. Savukārt policijas darbiniekiem un ugunsdzēsējiem ir atļauts apvienoties arodbiedrībās, bet tie nedrīkst pieteikt streikus.

Kļūt par arodbiedrību biedriem likums neaizliedz arī personām, kurām nav darba tiesisko attiecību, pensionāriem un studentiem, ja vien to pieļauj konkrētās organizācijas statūti.

Darba devējiem nav atļauts tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

"Satversme aizsargā arodbiedrību brīvību."

Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai. Daļa strādājošo nekļūst par arodbiedrību biedriem, un reizēm tam par iemeslu ir bailes, ka no darba devēja puses varētu sekot sankcijas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs apstiprina, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad darba devēji vērsušies pret darbiniekiem, kas kļuvuši par arodbiedrību biedriem vai izteikuši vēlmi par tādiem kļūt. Tomēr, kā norāda K.Rācenājs, kādam jāsper pirmais solis, tādējādi iedvesmojot arī citus kolēģus iestāties arodbiedrībā un aizstāvēt savas tiesības.

Arī Darba likuma 9.pantā ir noteikts, ka aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Ja daba devējs darbiniekam ir radījis nelabvēlīgas sekas tādēļ, ka darbinieks iestājies arodbiedrībā, darbiniekam ir tiesības, pamatojoties uz Darba likuma 29.pantā noteikto, prasīt no darba devēja atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Papildus darba devējam ir paredzēta arī administratīvā atbildība par darbinieka tiesību pārkāpšanu.

Dibināt jaunu arodbiedrību vai kļūt par biedru jau esošā?

Ir izvēles iespējas – kļūt par biedru jau esošā arodbiedrībā vai arī dibināt jaunu arodbiedrību.

Kļūt par jau esošas arodbiedrības biedru ir samērā vienkārši – jāiepazīstas ar arodbiedrības statītiem un jāiesniedz iesniegums par iestāšanos. Arodbiedrības izpildinstitūcija pieņems lēmumu par personas uzņemšanu vai neuzņemšanu arodbiedrībā. Ja uzņēmumā nav savas arodbiedrības, tad, piemēram, ēdināšanas uzņēmuma darbinieks var iestāties arodbiedrībā, kura apvieno šajā jomā strādājošos. Šī persona var būt vienīgais pārstāvis no sava uzņēmuma, ja vien organizācijas statūti nenosaka, ka uzņēmumā ir jādibina atsevišķa vienība, kurā apvienojies konkrēts skaits strādājošo.

Savukārt jaunas arodbiedrības dibināšana ir sarežģītāks, laikietilpīgāks process un prasīs lielākus spēkus, jo nepieciešams piesaistīt vēl citus cilvēkus. Dibināt arodbiedrību drīkst tikai fiziskas personas. Arodbiedrību likuma 7.pants nosaka – uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kas savukārt nevar būt mazāks par pieciem strādājošajiem. Savukārt, ja nolemts arodbiedrību dibināt ārpus uzņēmuma, apvienojot, piemēram, vairākos uzņēmumos strādājošos celtniekus, nepieciešami vismaz 50 dibinātāji.

Kārtība arodbiedrības nodibināšanai ir tāda pati kā dibinot biedrību – jāsasauc dibināšanas sapulce, jāapstiprina statūti un jāievēlē izpildinstitūcija. Par organizācijas dibināšanas gaitu var izlasīt LV portāla rakstā "Kā nodibināt biedrību".

"Arodbiedrības biedrs ir daudz vairāk aizsargāts no darba devēja patvaļas un nepamatotas atlaišanas."

Tajā pašā laikā ir būtiski norādīt, ka arodbiedrībām ir tiesības savos statūtos noteikt no Biedrību un nodibinājumu likuma atšķirīgu regulējumu jautājumos, kas skar biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas procesuālo kārtību, biedru sapulces un pārstāvju sapulces kompetenci, sasaukšanas, norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, izpildinstitūciju ievēlēšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī statūtu grozīšanas kārtību.

Kopš 1.novembra spēkā esošais Arodbiedrību likums paredz, ka arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā jāietver vārds "arodbiedrība". Izdarītās izmaiņas paredz, ka ziņas par arodbiedrību, arodbiedrības patstāvīgo vienību vai arodbiedrību apvienību turpmāk ierakstīs Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā. Tiklīdz arodbiedrība ir iekļauta šajā reģistrā, tā iegūst juridiskas personas statusu. Ja arodbiedrības statūti paredz, tai var būt teritoriālas un citas struktūrvienības, kā arī arodbiedrība var dibināt patstāvīgas vienības, kurām ir juridiskās personas statuss.

Uzņēmumu reģistrs atgādina: "Visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz jaunajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši statūti un informācija par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Kā arī arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, attiecīgās struktūrvienības līdz 2017.gada 31.decembrim jāreģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē."

Ieguvumi arodbiedrību biedriem

Arodbiedrības biedrs ir daudz vairāk aizsargāts no darba devēja patvaļas un nepamatotas atlaišanas. Piemēram, pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Darba likuma 110.panta pirmā daļa liedz darba devējam uzteikt darba līgumu ar darbinieku – arodbiedrības biedru – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un 10.punktā. Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Turklāt darbinieku nevarēs atlaist, kamēr notiks tiesvedība.

"Arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā jāietver vārds „arodbiedrība”."

Uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji var noslēgt darba koplīgumu ar darba devēju. Darba likuma 17.panta pirmajā daļā teikts, ka šajā dokumentā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. Darba koplīguma esamība nodarbinātajam dod lielāku stabilitātes un noteiktības sajūtu un motivē uzlabot sava darba kvalitāti.

Katrai arodbiedrībai ir izstrādāta sava atbalsta programma biedriem. Piemēram, biedri var saņemt atlaides sadarbības partneru precēm un pakalpojumiem, tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem, arodbiedrības saviem biedriem organizē izglītojošus seminārus un saviesīgus pasākumus, sniedz arī finansiālu atbalstu utt. "Esmu jaunais darbinieks un, protams, ka man ir mērķis veiksmīgi iesaistīties darba kolektīvā. Uzzināju, ka mūsu slimnīcā ir sava arodorganizācija, kas veido dialogu ar vadību par dažādu darbinieku darba un sociālo apstākļu uzlabošanas iespējām. Piemēram, arodbiedrības biedriem tiek piedāvāta iespēja par salīdzinoši zemākām cenām apmeklēt peldbaseinu," stāsta Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas ārste Zane Kalniņa.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU