Pienākums iesniegt pārskatus attiecas uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem. Šogad pirmo reizi visu pārskatu iesniegšana notiek pilnībā elektroniski, izmantojot ERIS. Sistēma arī ļauj saņemt atgādinājumus par pārskatu iesniegšanu, kas ir viens no iemesliem pieaugošajam iesniegto ikgadējo pārskatu skaitam. Ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, lielie uzņēmumi, lielie elektroenerģijas patērētāji un pašvaldības 2022. gadā ietaupīja 114,7 GWh enerģijas.
“Lepojos, ka divu gadu laikā sadarbībā ar nozari BVKB ir digitalizējis energoefektivitātes monitoringa sistēmu. ERIS atvieglo datu ievadīšanu visām iesaistītajām pusēm, aizstājot manuālos reģistrus un samazinot datu iesniegšanas un apstrādes administratīvo slogu,” norāda Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina.
Sešas valsts pilsētas un sešas novada pašvaldības ieviesa sertificēto energopārvaldības sistēmu, un 6 novada pašvaldības paziņoja par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, tādā veidā izpildot Energoefektivitātes likuma prasības. Līdz š.g. 31. augustam pārējām pašvaldībām ir jāpaziņo par likuma prasību izpildi.
Valsts atbalsts energoresursiem
Energoresursu cenu pieaugumu rezultātā, valsts sniegtais atbalsts 2022./2023. gada apkures sezonā bija būtisks solis, lai atvieglotu mājsaimniecību finansiālo slogu. Aprīlī noslēdzoties atbalsta periodam, kam BVKB uzticētā valsts atbalsta administrēšanā centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī atbalsta administrēšana energoietilpīgajiem komersantiem, izmaksājis 484 milj. eiro.
Atbalsts tika sniegts trīs kategorijās:
- Dabasgāze
Atbalsts tika sniegts ar 7 dabasgāzes tirgotāju starpniecību 11 mēnešus, kuros tika izmaksāti 54,1 milj. eiro.
- Centralizētā siltumapgāde
Atbalsts tika sniegts ar centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju starpniecību, to iekļaujot mājsaimniecībām izrakstītajos rēķinos. Kompensācijas par piemēroto atbalstu katru mēnesi saņēma līdz 145 pakalpojumu sniedzējiem. Atbalsta pasākumi tika īstenoti 8 mēnešus, un tajos tika izmaksāti 203,2 milj. eiro.
- Elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšana
Atbalsta pasākumi tika īstenoti 7 mēnešus, un tajos tika izmaksāti 202,8 milj. eiro.
134 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem kopā sniegts atbalsts 23,5 milj. eiro apmērā dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai.
Neskatoties uz perioda, kurā tika piemērots atbalsts, beigām, vēl turpinās elektroenerģijas rēķinu apmaksa. Tā ilgs 12 kalendāros mēnešus pēc tam, kad beidzies maksas samazinājuma piemērošanas periods, sistēmas operatoram un BVKB veicot galīgo savstarpējo norēķinu, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju.
Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums
Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) apkopo informāciju par aizsargātajiem lietotājiem un sniedz datus elektroenerģijas tirgotājiem par personām, kurām pienākas atbalsts elektroenerģijas rēķinu samazinājumam. Aizsargāto lietotāju lokā ietilpst daudzbērnu ģimenes, personas ar I grupas invaliditāti, ģimenes ar bērniem, kuriem ir invaliditāte, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības. Jūnija beigās aizsargāto lietotāju skaits bija 89 531, no tiem 34 057 daudzbērnu ģimenes, 32 875 trūcīgas maznodrošinātas personas, 22 599 personas ar I grupas invaliditāti vai bērnu invalīdu. Kopā aizsargātajiem lietotājiem pārskata periodā atbalstā piešķirti vairāk nekā 9 131 466 miljoni EUR. Šobrīd aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanā darbojas 3 elektroenerģijas tirgotāji – AS “Latvenergo”, SIA “Tet” un SIA "Enefit", bet šogad tiem pievienosies arī VAS “Latvijas dzelzceļš”.
Izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kā to darīt turpmāk, ir izveidot mērķētu energoresursu izmaksu kompensēšanas sistēmu, kurā tiks ņemts vērā mājsaimniecību ienākumu līmenis.
BVKB ar sadarbības partneriem atbalsta sniegšanai strādā pie jaunas sistēmas izveides - Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma kontrole
Līdz ar normatīvā regulējuma pilnveidi, izmaiņām elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzības un kontroles sistēmā, un pieaugošajām elektroenerģijas cenām ir būtiski krities to komersantu skaits, kas saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā. Pagājušā gadā BVKB pieņēma 218 lēmumus par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, savukārt 2023.gada pirmajā pusgadā pieņemti astoņi lēmumi. Tā rezultātā 2023.gada jūnija mēnesī spēkā esošas elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas tiesības ir tikai 9 elektrostacijām.
Valsts naftas produktu drošības rezerves
Valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanā ir noslēgti 16 līgumi ar 13 komersantiem par 303 210 tonnu valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu. 2023. gadā 75% šo rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā. Pārbaužu ietvaros BVKB īsteno apjoma kontroli, arī uzglabājamo naftas produktu kvalitātes kontroli. Šogad veiktajās 29 pārbaudēs pie komersantiem, kas glabā valsts naftas produktu drošības rezerves, neatbilstības netika konstatētas.
Valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojums bijis viens no lielākajiem BVKB iepirkumiem. Ar šā gada 13. jūlija Ministru kabineta sēdes lēmumu tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli, kā turpmāko rezervju pārvaldītāju nosakot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.
