CSP dati
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
Augustā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,2, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.
Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju konfidences samazināšanās augustā daļā mazumtirdzniecības apakšnozaru lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 4,1 procentpunktu, degvielas mazumtirdzniecībā par 7,3 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 3,3 procentpunktiem. Par 6,0 procentpunktiem augustā uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā, kur iepriekšējā mēnesī konfidences rādītājs bija strauji samazinājies līdz negatīvai vērtībai - 10,8. Savukārt automobiļu tirdzniecībā konfidences rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 4,3 procentpunktiem, bet joprojām ir pozitīvs (6,8).
Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs joprojām pozitīvs
Pakalpojumu sektorā augustā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 0,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūliju, ir uzlabojies par 0,2 procentpunktiem.
Optimistiskākie augustā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (20,0), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (27,3), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (22,5). Starp optimistiskākajām nozarēm jau ilgstoši ir arī apdrošināšana (20,0). Zemākie konfidences rādītāji augustā fiksēti kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā
(- 14,4), sauszemes transporta pakalpojumos (- 10,1), kā arī apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 10,8).
Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 10 – negatīvs, bet divās konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.
Būvniecību vairāk nekā citkārt vasarā ierobežo nelabvēlīgi laikapstākļi
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem augustā bija - 9,8. Salīdzinot ar jūliju, tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem.
Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā, bet turpmākajos gada mēnešos samazinās. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies un ir negatīvi visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā (- 10,5), specializētajos būvdarbos (- 8,3), inženierbūvniecībā (- 1,9).
19,7 % nozares būvuzņēmēju augustā sliktus laika apstākļus atzīmējuši kā saimniecisko darbību ierobežojošu faktoru, tādējādi augusts novērtēts kā laikapstākļu ziņā nozarei visnelabvēlīgākais starp visiem vasaras mēnešiem pēdējo 25 gadu laikā. Visvairāk laikapstākļi kavē darbību inženierbūvniecībā (25,2 %), bet mazāk traucējošo ietekmi izjūt specializētajos būvdarbos (20,4 %) un ēku būvniecībā(14,5 %).
Arī jūnijs un jūlijs bijuši sezonai neierasti nelabvēlīgi, tāpēc vasara kopumā būvniecības nozarei laikapstākļu ziņā ir novērtēta kā īpaši nelabvēlīga (17,1 %). Līdz šim visnelabvēlīgākie laikapstākļi nozarei ir bijuši 2017. gada vasarā (12,2 %), bet vislabvēlīgākie 2001. gadā(1,0 %).
CSP dati
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās
Augustā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 5,1. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas samazinājies par 1,8 procentpunktiem.
Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 13 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.
Augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem), mēbeļu ražošanā (par 2,1 procentpunktu) un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 3,4 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem). Otro mēnesi pēc kārtas turpina būtiski pasliktināties noskaņojums dzērienu ražošanā, kas pirmajos sešos šī gada mēnešos ar pozitīviem konfidences rādītājiem bija viena no optimistiskākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, bet augustā noskaņojums pasliktinājies par 7,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 16,7).
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība augustā pieauga
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, augustā bija 13,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 1,8 procentpunktiem vairāk.
Nenoteiktības rādītāja pieaugumu visbūtiskāk ietekmēja svārstīgais patērētāju viedoklis2. Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz pieaugusi mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.
CSP dati
2025. gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 97,2 (iepriekšējā mēnesī 99,5). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, augustā bija 98,1 un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav mainījies.
CSP dati
Metodoloģiskā informācija:
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
3 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
