Tikšanās laikā ar valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču, valdes locekļiem - profesoru Haraldu Plaudi, Kasparu Plūmi un Andi Pinkuli, ministre iepazinās ar slimnīcas infrastruktūras un būvniecības projektu attīstības vīziju - tuvākā (2027) un tālākā (2050) nākotnē. Tāpat ministre iepazinās ar jaunā ārstniecības korpusa izbūves projektu, kur nākotnē tiks ārstēti infekciju slimību pacienti. Pēc jaunā ārstniecības korpusa izbūves, stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” tiks pārcelti uz jaunuzbūvēto ārstniecības korpusu Hipokrāta ielas teritorijā, kur pacientiem tiks nodrošināti mūsdienu prasībām atbilstoši ārstēšanās apstākļi, infrastruktūra un labiekārtota vide.
Līga Meņģelsone, veselības ministre: “Medicīnai attīstoties, un to pierāda arī citu valstu ārstniecības iestādes, arvien vairāk dažādas medicīniskās manipulācijas un diagnostiskos izmeklējumus veic dienas stacionārā, samazinot uzturēšanās izmaksas slimnīcā. Turklāt pacientam ir skaidrs ārstēšanās plāns un viņš zina, ka vakarā varēs atgriezties mājās. Man ir patiess prieks, ka arī Rīgas Austrumu slimnīca seko līdzi pasaules tendencēm, nākotnē plānojot izbūvēt, piemēram, gan Ķīmijterapijas dienas stacionāru, gan arī paplašināt ambulatoro daļu, lai pacienti visus nepieciešamos izmeklējumus un ārstu konsultācijas saņemtu vienuviet. Paldies slimnīcas vadībai par mūsdienīga un visaptveroša infrastruktūras attīstības plāna izveidi, ko iecerēts realizēt līdz 2050. gadam.”
Normunds Staņēvičs, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Vīzijas realizēšana par Nākotnes slimnīcu sniegs iespēju ikvienam pacientam saņemt visus nepieciešamos medicīnas pakalpojumus tādā līmenī, kas atbilst Eiropas labāko ārstniecības iestāžu standartiem un praksei. Līdztekus visaptverošai, kvalitatīvai un mūsdienīgai ārstēšanai strādājam aktīvs darbs tiek veikts no efektīvas resursu izmantošanas kā arī kopējas digitālās vides izveides, kas būtu vērsta uz pacientu un nodrošinātu vienotu, sistēmisku un ērtu vidi medicīnas pakalpojumu sniegšanai.”
Haralds Plaudis, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis: “Universitāšu slimnīcas neapšaubāmi veido ikvienas valsts stacionārās ārstniecības kodolu, jo to uzdevums ir ne tikai ārstēt viskomplicētākos pacientus, bet arī nodrošināt ārstniecības un aprūpes personāla izglītību kā arī pētniecību, tās ir inovāciju magnēts. Lai šīs kompetences pastiprinātu un uzlabotu pacientu pieredzi un ārstēšanas kvalitāti, Latvijā būtu jāveido Metodiskās vadības centri. Šo centru uzdevums būtu noteikt dažādu ārstniecības jomu attīstību kā arī noteikt vienotus ārstēšanas standartus un sinhronizēt pacientu stāvoklim un ārstniecības iestādes kompetencēm atbilstošu pacientu plūsmu. Kā vienu no Austrumu slimnīcas Metodiskās vadības centriem redzam onkoloģiju.”
Kaspas Plūme, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis: “Šobrīd aktuālākie Rīgas Austrumu slimnīcas projekti ir Aptiekas ēkas un Infekciju bloka, kas atradīsies pie Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas, būvniecība. Tāpat līdz 2027. gadam ir plānots izbūvēt Ķīmijterapijas dienas stacionāru, kā arī paplašināt ambulatoro daļu, tā nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošus apstākļus gan pacientiem, gan arī mūsu darbiniekiem.”
Vizītes turpinājumā veselības ministre Līga Meņģelsone apmeklēja Latvijā lielāko diennakts 24/7 režīmā strādājošo - Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, kur klīnikas vadītāja Alekseja Višņakova vadībā - iepazinās ar klīnikas darba organizāciju, kā arī pārbūves un paplašināšanas projektiem, lai arī turpmāk nodrošinātu operatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību, nodalot pacientu plūsmas, piemēram, pandēmijas uzliesmojuma apstākļos un palielinot pacientu uzņemšanas kapacitāti citu neparedzamu apstākļu vai katastrofu gadījumos.
Aleksejs Višņakovs, Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs: “Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā akūtu un neatliekamu palīdzību gada laikā saņem vidēji 80 000 cilvēku. Ņemot vērā pacientu skaita pieauguma tendenci, ir nepieciešams pārskatīt hospitalizācijas vietu plānu, stiprinot neatliekamās palīdzības sniegšanu reģionos, lai pacienti saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību maksimāli tuvu savai dzīvesvietai. Savukārt mūsu slimnīcā tiktu ārstēti pacienti, kuriem nepieciešama specializēta augsta līmeņa terciāra ārstēšana. Tas savukārt nav realizējams bez slimnīcu tīkla reorganizācijas un sadarbības stiprināšanas t.sk. metodiskās vadības jomā, kuru esam gatavi uzņemties. Vienlaikus viens no mūsu prioritārajiem uzdevumiem – rūpēties par pacientu labbūtību un nodrošināt privātumu, uzturoties slimnīcā – piemēram, veicinot piederīgo atbalstu ārstniecības un aprūpes procesā. Jaunajā Infekciju blokā būs tādas palātas, kurās kopā ar pacientu varēs uzturēties un nakšņot arī viņa tuvinieki. Zinām, ka ir cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai ārstēšanās brīdī viņiem blakus būtu piederīgie un mēs to šobrīd nodrošinām, ja tādu vēlmi ir izteicis pacients.”
Tāpat ministre apmeklēja Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīniku, kas pateicoties modernam tehniskajam nodrošinājumam un augsti kvalificētiem speciālistiem, pielieto jaunākās distances staru terapijas metodes onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko pastāstīja, kā tiek nodrošināta staru terapija pacientiem un parādīja jaunāko iekārtu „True Beam”, kas ļauj veikt vismodernāko ne-invazīvu ārstēšanu vēža pacientiem. Tā ir aprīkota ar radioķirurģijas funkciju un ļauj - bez skalpeļa, tikai ar staru kūli, pilnībā likvidēt pat vismazākā izmēra audzēju, tādējādi būtiski pagarinot pacienta dzīvildzi un uzlabojot dzīves kvalitāti.
Šobrīd stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” ir vienīgā vieta Latvijā, kur pieejama radioķiruģija un ārstējas pacienti ar visām vēža lokalizācijām, ievērojot stingras klīniskās vadlīnijas – galvas smadzeņu, plaušu, aknu, priekšdziedzera, kaulu un metastātiskiem audzējiem, kā arī pacientiem ar ne-onkoloģiskajām saslimšanām, kā piemēram - labdabīgiem galvas smadzeņu veidojumiem, asinsvadu saslimšanām un funkcionāliem nervu sistēmas traucējumiem.
Vizītes noslēgumā ministre veica ierakstu Aslimnīcas viesu grāmatā un pateicās par konstruktīvo vizītes gaitu, kā arī pauda pārliecību par turpmāko sadarbības īstenošanu, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un pilnveidē.
Izziņai. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Pagājušajā gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros ārstējās 55 000 pacienti, bet ambulatoros ārstniecības pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 840 000 pacientu. Būtisks fakts: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstējas aptuveni 80 % no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā. No kopējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu skaita – onkoloģisko pacientu īpatsvars ir tuvu 30%.
