2022. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,4 procentpunktiem. 4. ceturksnī 63,5 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 4,4 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 3,7 tūkstošiem jeb 10,3 %, bet sieviešu skaits samazinājās par 6,7 tūkstošiem jeb 21,9 %.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
2021. gads |
2022. gads |
2022. gada |
||||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
70,6 |
65,2 |
68,0 |
62,8 |
66,4 |
63,5 |
|
vīrieši |
40,2 |
38,8 |
39,1 |
40,6 |
35,9 |
39,6 |
|
sievietes |
30,5 |
26,4 |
28,9 |
22,2 |
30,6 |
23,9 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
8,3 |
9,8 |
6,9 |
9,7 |
12,5 |
10,3 |
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c un NBB020
2022. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9 %) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,0 %). 4. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,4 %, bet Lietuvā – 6,4 %.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,5 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (32,8 tūkstoši jeb 50,7 %), bet par 0,4 tūkstošiem pieauga bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (13,1 tūkstotis jeb 20,2 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā samazinājās par 2,5 tūkstošiem un 2022. gadā bija 18,8 tūkstoši jeb 29,1 % no visiem bezdarbniekiem (2021. gadā – 30,3 %).
2022. gada 4. ceturksnī 33,5 tūkstoši jeb 53,0 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī – 32,4 tūkstoši jeb 49,5 %), bet 12,2 tūkstoši jeb 19,2 % bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 14,5 tūkstoši jeb 22,1 %). 4. ceturksnī bija 17,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 18,5 tūkstoši. Ceturkšņa laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinājās par 0,5 procentpunktiem un bija 27,8 %.
Bezdarbnieki* pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
|
2021. gads |
2022. gads |
2022. gada |
|||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Līdz 5 mēnešiem |
51,6 |
50,7 |
53,6 |
46,5 |
49,5 |
53,0 |
|
6–11 mēneši |
18,0 |
20,2 |
18,6 |
21,1 |
22,1 |
19,2 |
|
12 mēneši un vairāk |
30,3 |
29,1 |
27,8 |
32,4 |
28,3 |
27,8 |
* CSP aprēķins, summa var nesakrist, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem cipariem
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 1,5 tūkstošiem
2022. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 15,3 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (2021. gadā – 14,8 %). No visiem bezdarbniekiem 9,8 tūkstoši jeb 15,1 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,5 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 3,3 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16,1 %, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,2 tūkstošiem un bija 10,3 tūkstoši jeb 16,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 12,5 tūkstoši jeb 18,8 %).
Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā vidēji ES, bet augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. 2022. gadā Latvijā bija augstāks jauniešu bezdarba līmenis nekā Lietuvā (11,8 %), bet zemāks nekā Igaunijā (18,6 %).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
2022. gadā 36,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2022. gadā 31,4 % jeb 434,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 160,9 tūkstoši jeb 37,0 % vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12,2 tūkstošiem jeb 2,7 %.
4. ceturksnī 31,5 % jeb 438,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 11,4 tūkstošiem jeb 2,7 %.
2022. gadā 5,3 tūkstoši jeb 1,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2021. gadā – 6,0 tūkstoši jeb 1,4 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 7,1 tūkstotis jeb 1,7 % (2022. gada 3. ceturksnī – 2,7 tūkstoši jeb 0,7 %).
2022. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 31,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 16,5 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī apsekojumā piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju.
¹ 2022. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
