Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
2024. gadā viszemākā atalgojuma atšķirība bija valsts pārvaldē (3,0%), nekustamo īpašumu nozarē (4,0%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības (5,3%) un transporta un uzglabāšanas (5,6%) nozarēs. Savukārt visaugstākā darba samaksas atšķirība bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – 33,1%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 30,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību jomā – 29,5%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē 24,8%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 5,5 procentpunktiem lielāka (16,1%) nekā sabiedriskajā (10,6%). Sievietes, kas strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 19,9% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija gandrīz divreiz mazāka (11,2%).
2024. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,1%), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 16,8 % mazāks nekā vīriešiem.
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pa vecuma grupām
(procentos)
|
Vecuma grupa, gadi |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
|
< 25 |
10,3 |
10,8 |
12,2 |
9,0 |
11,9 |
10,4 |
9,1 |
|
25–34 |
18,7 |
18,6 |
18,8 |
15,5 |
16,1 |
13,5 |
11,6 |
|
35–44 |
21,8 |
22,0 |
21,7 |
19,1 |
20,6 |
18,7 |
16,8 |
|
45–54 |
17,5 |
17,5 |
18,5 |
15,7 |
18,5 |
17,3 |
16,0 |
|
55–64 |
15,4 |
15,9 |
16,6 |
13,2 |
15,9 |
15,3 |
12,0 |
|
≥ 65 |
15,2 |
14,6 |
14,3 |
11,1 |
13,4 |
13,7 |
11,2 |
Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirību metodoloģiju pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Stundas darba samaksas atšķirības rādītājs” un “Mēneša bruto darba samaksas atšķirības”.
Metodoloģiskā informācija
* Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados, pēdējais – 2022. gadā. Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus un informāciju no statistikas pārskata par darbu par 1. ceturksni. Kad ir pieejami kārtējā darba samaksas struktūras apsekojuma rezultāti, tiek pārrēķinātas laikrindas starp pēdējiem diviem apsekojumiem.
2025. gada februārī veiktas šādas izmaiņas: pārrēķinātas 2019.–2021. gada laikrindas, 2022. gada dati aizvietoti ar apsekojuma rādītājiem, 2023. gada rādītāji pārrēķināti uz jauno bāzes gadu (2022).
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.
CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
2 Visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā NACE 2. red.
