Šogad prezidenta vēlēšanas gaidāmas arī tādās Latvijai nozīmīgās valstīs kā ASV, Francija, Krievija. Divas no tām ir demokrātiskas, viena – autoritāra, kurā notiekošās vēlēšanas rietumvalstis kritizē par negodīgumu. Taču mūsu augstāko amatpersonu apsveikumus, visticamāk, saņems visas trīs.
Pretrunīgi daudzo izdarīto satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ vērtēta arī līdzjūtība, kuru A.Bērziņš šā gada 1.janvārī izteica septiņu Krāslavas novadā autoavārijā bojāgājušo jauniešu ģimenēm un tuviniekiem.
Katru gadījumu vērtē individuāli
Apsveikumu un līdzjūtību izteikšanu, ko veic Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents, normatīvie akti neregulē. Lai gan daudzējādā ziņā tiek ievēroti noteikti un vienoti principi, apveikumu un līdzjūtību izteikšanā katru gadījumu vērtē individuāli, LV portālam atzīst Latvijas augstāko amatpersonu pārstāvji. Lielākoties minētās amatpersonas savu rīcību savstarpēji saskaņo, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultējas ar Ārlietu ministriju.
Valsts prezidents apsveic un izsaka līdzjūtības gan savā, gan valsts vārdā, Saeimas priekšsēdētājs - savā un Latvijas Republikas parlamenta vārdā, bet Ministru prezidents -savā un Latvijas valdības vārdā.
Galvenie adresāti
Valsts augstāko amatpersonu apsveikumi un līdzjūtības apliecinājumi ir ierasta starptautiskā prakse. Latvijas augstāko amatpersonu ārvalstu apsveikumu adresātu lokā ietilpst galvenokārt valstu galvas – prezidenti un monarhi, kā arī starptautisko organizāciju, piemēram, Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes, NATO, ANO līderi.
"Teorētiski apsveikuma adresāts var būt jebkura starptautiski atzīta valsts."
Saskaņā ar protokolāro kārtību amatpersonas savas līdzjūtības vai apsveikuma vēstules parasti pirmkārt nosūta saviem kolēģiem citās valstīs. Attiecīgi – Valsts prezidents vēstules adresē citas valsts galvai, Saeimas priekšsēdētājs - parlamenta priekšsēdētājiem, bet Ministru prezidents – valdības vadītājiem.
Latvijas augstāko amatpersonu apsveikumu galvenie adresāti ir ES un NATO dalībvalstis un kaimiņvalstis. Taču teorētiski apsveikuma adresāts var būt ne tikai tās valstis, ar kurām Latvijai ir diplomātiskās attiecības, bet jebkura starptautiski atzīta valsts, sevišķi, ja ar to kādā jomā veidojas pastiprināta sadarbība.
Iemesli apsveikumiem un līdzjūtībām
Apsveikuma iemesli var būt dažādi – iecelšana vai ievēlēšana amatā, valsts svētki, laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaungadā. Arī apaļa jubileja monarha tronī, troņmantnieka piedzimšana vai kāzas var būt iemesls sveicieniem no Latvijas. Tā, piemēram, eksprezidents Valdis Zatlers pērn Latvijas tautas, savā un dzīvesbiedres Lilitas Zatleres vārdā nosūtīja apsveikumu Lielbritānijas princim Viljamam un Keitai Midltonei kāzu dienā, kā arī sveica Dānijas karalieni Margarēti II sakarā ar viņas dēla kroņprinča Frederika un viņa sievas kroņprinceses Mērijas ģimenē piedzimušajiem dvīnīšiem.
Apsveikumi tiek gatavoti arī saistībā ar starptautiskiem notikumiem, kas skar arī Latvijas intereses, Latvijas un kādas valsts divpusējās attiecības vai ir saistīti ar valsts vēsturi un tradīcijām, informē Ministru prezidenta birojā. Atsevišķos gadījumos apsveikumus Latvijas pārstāvji izsaka citu valstu vadītājiem nozīmīgās dzīves jubilejās. Taču ne par visiem nosūtītajiem apsveikumiem, kā informē Valsts prezidenta kancelejā, tiek informēti Latvijas mediji, "lai nepārpludinātu informatīvo telpu ar šāda veida informāciju".
Tāpat kā apsveikumi, arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu līdzjūtības ārvalstu partneriem izsaka dažādos gadījumos. Konkrētu, vienotu kritēriju šajā ziņā nav.
Līdzjūtības Latvijas pārstāvji nosūta gan kaimiņvalstīm, ES un NATO dalībvalstīm, gan citām valstīm, kuras ir skārušas īpaši smagas traģēdijas - dabas katastrofas, kā, piemēram, Haiti zemestrīce, Japānas cunami un tai sekojošā kodolavārija, kā arī terora akti, karadarbība, tehnogēnās katastrofas.
"Valsts prezidents sveic katru Latvijas iedzīvotāju 100.jubilejā."
Izsakot līdzjūtību, ņem vērā gan bojāgājušo personu skaitu, gan postījumu apmēru, sekas un attieksmi pret konkrēto nelaimes gadījumu valstī, kurā tas noticis (vai ir izsludinātas nacionālās sēras), gan arī cietušās valsts attiecības un sadarbības līmeni ar Latviju.
Latvijas augstāko amatpersonu līdzjūtības izsaka arī gadījumos, kad mūžībā aizgājusi kāda izcila persona, ārvalstu vai starptautisko organizāciju vadītāji. Kā neseni piemēri te minami Polijas prezidents Lehs Kačinskis, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, bijušais Lietuvas Ministru prezidents Broņislavs Lubis, Vācijas politiķis Oto fon Hābsburgs un citi. Līdzjūtības pauž arī gadījumos, kad, veicot miera misiju, bojā gājuši karavīri.
Apsveikumi par izciliem sasniegumiem
Latvijas augstāko amatpersonu apsveikumu adresāti ir arī Latvijas valstspiederīgie - izcili mākslinieki, mūziķi, aktieri, sportisti, zinātnieki, kā arī citu jomu atzīti speciālisti, kuri ar savu darbu un sasniegumiem bijuši nozīmīgi valstij un veidojuši pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē. Apsveikšanu izpelnās arī Latvijas valstspiederīgie, iegūstot starptautiski nozīmīgus amatus, kā, piemēram, Nils Muižnieks, kurš šā gada 24.janvārī tika ievēlēts par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru.
Apsveikumus vai pateicības izsaka arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par dažādām aktivitātēm ar sabiedrības līdzdalību. Apsveikuma iemesls var būt gan sasniegumi profesionālajā jomā, gan dzīves un darba gadu jubilejas.
Valsts prezidents vēl sveic katru Latvijas iedzīvotāju 100.jubilejā. Šogad A.Bērziņš ir sācis jaunu tradīciju - sveikt jaunos trīnīšu vecākus.
Līdzjūtības izsaka, aizvadot mūžībā izcilas personas, kuru dzīves un mūža darbs devis nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijai, gan novērtēts starptautiski. Valsts augstākās amatpersonas, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, izsaka līdzjūtības arī traģiskos negadījumos Latvijā. Šādas situācijās lēmumu par līdzjūtības izteikšanu pieņem katra amatpersona personīgi.
