IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus. Šīs revīzijas veicina IKP datu precizitāti, uzticamību un salīdzināmību gan iekšzemes, gan starptautiskajām vajadzībām. IKP datu precizēšana veikta atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes revīziju politikas pamatnostādnēm.
Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.
Plānotās ikgadējās revīzijas ietvaros tika pārskatītas nacionālo kontu datu laikrindas, sākot ar 2022. gada novērtējumu. Ietekme uz IKP rezultātu faktiskajās cenās 2022. gadā ir -0,03%, 2023. gadā +0,5%, bet 2024. gadā +0,4%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai gan plānotās ikgadējās revīzijas ietvaros ir palielinājies IKP novērtējums faktiskajās cenās, ietekme uz IKP pieauguma tempiem ir daudz izteiktāka: +0,1 procentpunkti 2022. gadā, -3,8 procentpunkti 2023. gadā un +0,4 procentpunkti 2024. gadā.
Gada IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās1
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kārtējās revīzijas ietvaros 2023. gadam tika pārskatīts visu nozaru pievienotās vērtības novērtējums, būtiski koriģējot iepriekš publicētos novērtējumus šādās nozarēs: elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, būvniecība, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts.
2023. gadā Latvijas ekonomikā notika būtiskas strukturālas pārmaiņas energoresursu ražošanas un patēriņa jomā. Elektroenerģijas nozarē, salīdzinot ar 2022. gadu, būtiski samazinājās ieņēmumi, galvenokārt strauji krītošo elektroenerģijas biržas cenu dēļ. Turpretī Latvijas galvenajam elektroenerģijas ražotājam 2023. gads bija sekmīgs, hidroelektrostacijās saražojot ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu kā gadu iepriekš, kā arī sekmīgi darbojoties eksporta tirgos. Savukārt AS “Latvijas Gāze” loma pievienotās vērtības radīšanā ievērojami samazinājās, vienlaikus patērētāji pakāpeniski aizstāja dabasgāzi ar alternatīviem energoresursiem.
Lai gan īstermiņa statistikas pārskati būvniecības nozarē uzrādīja ievērojamu izaugsmi, kas tika atspoguļota arī iepriekš publicētajos ceturkšņa IKP datos, uzņēmumu gada pārskati šo tendenci neapliecināja un tika veikta IKP datu revīzija. Vienlaikus gada IKP aprēķins liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē ir samazinājies.
Pēc gada aprēķinu iegūšanas tirdzniecības nozarēm un pēc to salīdzināšanas ar iepriekš publicētajiem ceturkšņa IKP datiem, attiecīgajai nozarei tika konstatētas neprecizitātes mazumtirdzniecības nozares novērtējumā izmantotajos algoritmos, kas attiecīgi tika koriģēti.
Ņemot vērā ekonomikas attīstības nenoteiktību un nevienmērīgās cenu izmaiņas dažādos tirgos, 2025. gadā veiktais IKP revīzijas apjoms 2023. gada datiem salīdzināmajās cenās ir lielāks nekā ierasts.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pamatojoties uz pārskatīto 2023. gada IKP novērtējumu, tika pārrēķināts arī 2024. gada IKP un attiecīgi arī visi ceturkšņu dati. Ceturkšņu IKP aprēķinos izmantotie dati ir mazāk detalizēti nekā gada aprēķinos, piemēram, nav informācijas par nozaru starppatēriņu vai ēnu ekonomiku, tāpēc tiek izmantoti indikatori un algoritmi, kas balstīti uz pēdējo pieejamo gada informāciju. Papildus tika mainīta aprēķina pieeja dažām valdības sektora nozarēm, piemēram:
- Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O),
- Māksla, izklaide un atpūta (R),
- Apstrādes rūpniecība (C),
- Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D).
Šajās nozarēs izmantotie algoritmi tika pielāgoti, lai tie būtu tuvāki gada IKP aprēķinos lietotajām metodēm.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
CSP ir uzsākusi darbu pie aprēķinu procesa modernizācijas, paredzot izstrādāt IT sistēmu, kas nākotnē nodrošinās operatīvāku datu apstrādi no dažādiem datu avotiem un precīzākus detalizētos aprēķinus, vizualizāciju izveidi un efektīvāku resursu izmantošanu, ļaujot vairāk laika veltīt datu analīzei.
Detalizētāks apraksts par revīzijām pieejams oficiālās statistikas portāla metadatos.
Metodoloģiskā informācija
IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus. Tie var būt gan nacionāla līmeņa metodoloģijas pilnveidojumi, gan Eiropas līmeņa jaunas metodoloģijas vadlīnijas. Šīs revīzijas veicina IKP datu precizitāti, uzticamību un salīdzināmību gan iekšzemes, gan starptautiskajām vajadzībām.
Visas oficiālās statistikas portālā publicētās nacionālo kontu datu tabulas tiks pakāpeniski pārskatītas saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.
2026. gada 30. septembrī tiks publicēti no gada datu avotiem pārrēķinātie 2024. gada IKP dati.
1 Salīdzināmās cenas raksturo IKP attīstību no kuras izslēgta inflācijas ietekme, ļaujot savstarpēji salīdzināt reālā IKP izmaiņas starp gadiem.
