2024. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%

2024. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3 %, bet sieviešu – par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4 %.

BEZDARBNIEKU SKAITS (tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBB020 un NBB160c

2024. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (5,8 %). 2024. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9 %) bija zemāks nekā Igaunijā (7,4 %), bet augstāks nekā Lietuvā (6,5 %).

Samazinājies bezdarbnieku īpatsvars, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem, pieaug ilgstošo bezdarbnieku skaits  

2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 0,2 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (33,5 tūkstoši jeb 51,6 %) un par 0,1 tūkstoti samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (10,5 tūkstoši jeb 16,2 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 4,0 tūkstošiem un 2024. gadā bija 21,0 tūkstotis jeb 32,3 % no visiem bezdarbniekiem (2023. gadā – 17,0 tūkstoši jeb 27,6 %).

2024. gada 4. ceturksnī 29,7 tūkstoši jeb 46,5 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī – 36,0 tūkstoši jeb 57,2 %), bet 9,4 tūkstoši jeb 14,7 % bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 9,7 tūkstoši jeb 15,4 %). Savukārt ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) skaitā vērojams būtisks pieaugums (par 7,5 tūkstošiem jeb 11,3 procentpunktiem). 4. ceturksnī bija 24,7 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (3. ceturksnī – 17,2 tūkstoši) un to īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 38,7 % (3. ceturksnī – 27,4 %).

BEZDARBNIEKI PĒC BEZDARBA ILGUMA (procentos)

CSP aprēķins, summa var neveidot 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem.

2024. gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs 

2024. gadā bezdarba līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 13,6 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 8,8 tūkstoši jeb 13,5 % bija jaunieši. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 0,7 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12,5 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,9 tūkstošiem un bija 7,8 tūkstoši jeb 12,2 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,8 %).

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bijis zemāks nekā Eiropas Savienību dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2022. gadā tas bija par 0,8 procentpunktiem augstāks. 2024. gadā, tāpat kā 2023. gadā, Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs: Latvijā – 13,6 %, Lietuvā – 16,2 %, bet Igaunijā – 19,1 %.

2024. gadā 34,5 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,5 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2024. gadā samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

2024. gadā 31,3 % jeb 429,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 159,8 tūkstoši vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem jeb 37,2 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaita), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2023. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6 %.

4. ceturksnī 32,0 % jeb 437,5 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 9,7 tūkstošiem jeb 2,3 %.

2024. gadā 0,8 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023. gadā – 0,6 %).

2024. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 17,7 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,4 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī apsekojumā piedalījās 5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.