SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
30. maijā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
3
2
3
2

Papildināts vārda dienu saraksts

Latviešu kalendāros personvārdi sastopami jau kopš 18.gs. otrās puses.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Latvieši ir vieni no aizrautīgākajiem vārda dienu svinētājiem. Par to liecina kaut vai nerakstīts likums, ka ciemos vārda dienā var ierasties arī neaicināts, pretēji tam, ka uz dzimšanas dienas svinībām jāsaņem jubilāra ielūgums.
Ar nākamo gadu oficiāli vārda dienu svinētājiem pievienosies piecu dāmu un trīs kungu vārdu īpašnieki, jo Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija papildinājusi oficiālo kalendārvārdu sarakstu.
Kā rīkoties, ja vārds nav atrodams kalendārā, bet gribas svinēt vārda dienu, lasiet LV portāla skaidrojumā.
īsumā
  • Lēmumu par personvārda iekļaušanu vai izslēgšanu no oficiālā kalendārvārdu saraksta pieņem VVC Kalendārvārdu ekspertu komisija.
  • Ikviens var griezties ar lūgumu VVC personvārdu iekļaut oficiālajā kalendārvārdu sarakstā.
  • Kalendārvārdu ekspertu komisija uz sēdi sanāk pēc nepieciešamības, bet ne biežāk kā reizi 3 gados.
  • Komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs.
  • 22.maijs ir kalendārā neierakstīto vārdu diena.

Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisijai ir tiesības personvārdu no saraksta arī izņemt, ja tas netiek lietots. Līdz šim gan ir bijis tikai viens šāds gadījums. Pirms vairākiem gadiem tika nolemts izslēgt sieviešu personvārdu Genoveva. Neilgi pēc tam tika konstatēts, ka Latvijā ir vēl daudzas šī vārda īpašnieces, tāpēc vārdu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā atjaunoja.

Latviešu kalendārvārdu tradīcija kopš 18.gadsimta

Pirmie kalendāri latviešu valodā iznāca jau 18.gadsimta otrajā pusē, kuros bija iekļauti ne tikai praktiski padomi, bet arī personvārdi. Laikam ejot, personvārdu saraksts paplašinājās, jo vārdi tika aizgūti no citām tautām, atvasināti vai radīti no jauna. Daudzi personvārdi nav izturējuši laika ritumu un mūsdienās vairāk netiek lietoti, un to vietā nākuši jauni.

Ja mūsdienās no gada gadā visu izdevēju kalendāros vārds ir ierakstīts konkrētā datumā, tad agrāk nebija noteikta kārtība, kā personvārdi iekļaujami kalendāros. Katrs izdevējs pēc saviem ieskatiem veidoja personvārdu sadalījumu pa datumiem, arī iekļautie personvārdi atšķīrās. Līdz ar to bija iespēja vārda dienu gadā nosvinēt vairākas reizes. Līdz Otrajam pasaules karam Latvijā tā arī neizdevās ieviest vienotu personvārdu sarakstu, lai gan mēģinājumi bija. Okupācijas gados vārdi no kalendāriem tika izņemti. Vien 20.gs. astoņdesmitajos gados kalendāri atkal iznāca ar personvārdiem. Deviņdesmitajos gados izveidojās vārda dienu kalendārs, kādu mēs to zinām šodien.

Nākamgad kalendāru papildinās 8 jauni vārdi

Nesen notikušajā VVC Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdē tika izskatīti laikā no 2011.gada 25.maija līdz 2014.gada 24.maijam saņemtie iesniegumi par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā. Komisija sarakstā nolēmusi iekļaut astoņus vārdus – piecus sieviešu un trīs vīriešu vārdus:

Brīve (vārda diena 18.novembrī), Daiva (vārda diena 3.aprīlī), Egle (vārda diena 24.janvārī), Liepa (vārda diena 16.jūlijā), Mare (vārda diena 25.martā), Enriko (vārda diena 7.maijā), Lūkass (vārda diena 18.oktobrī), Vigo (vārda diena 20.novembrī).

Salīdzinoši iepriekšējā reizē Kalendārvārdu ekspertu komisija oficiālajā vārda dienu kalendārā iekļāva 21 personvārdu.

Kādi vārdi iekļauti oficiālajā vārdadienu sarakstā un kad to īpašnieki godināmi, iespējams noskaidrot Valsts valodas centra mājaslapā.

Ja vārds nav iekļauts kalendārā

Lēmumu par personvārda iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā pieņem Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija. Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības griezties VVC ar rakstisku lūgumu personvārdu ietvert oficiālajā sarakstā. Iesniegumā minams arī pamatojums, kādēļ personvārds būtu iekļaujams.

VVC direktora vietnieks Agris Timuška norāda, ka saņemto lūgumu skaits esot diezgan liels – darba dienā vidēji vismaz viens lūgums. Iedzīvotāju pamatojumi vārda iekļaušanai arī ir dažādi: cits norāda, ka vārds jāiekļauj, jo persona tā vēlas, savukārt citi pamato iekļaušanu ar vārda esamību, piemēram, kādā literārā darbā.

"VVC vidēji dienā saņem vienu lūgumu iekļaut vārdu kalendārā."

No brīža, kad iesniegums ar lūgumu iekļaut personvārdu vārda dienu sarakstā nodots VVC, līdz vārda publicēšanai kalendārā paiet vairāki gadi. Tam par iemeslu ir fakts, ka Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne biežāk kā reizi trijos gados. Turklāt komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs un kalendāru izdevēji var izvēlēties, vai ieteiktos vārdus kalendārā iekļaut.

Izvērtējot iedzīvotāju lūgumus un lemjot par personvārda iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā, vērā tiek ņemti vairāki kritēriji:

  • vārda cilme,
  • vārda nozīme,
  • vārda labskaņa,
  • vārda lietojuma biežums,
  • vārda lietojuma stabilitāte,
  • vārda tradicionalitāte,
  • atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai.

Vecāku vēlmes bērna vārda izvēlē ir dažādas. Ja neviens no kalendārā ierakstītajiem vārdiem nešķiet mazulim atbilstošs, tad personvārds tiek aizgūts no kādas citas tautas vai arī radīts no jauna.

Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir tikai daži vārda brāļi vai māsas un kuru vārds nav atrodams kalendārā. Tomēr arī šiem cilvēkiem ir iespēja svinēt sava vārda svētkus – 22.maijs ir noteikts kā kalendārā neierakstīto vārdu diena.

Periodiski Valsts valodas centrs izdod vārda dienu kalendāru, kurā iekļauj gan tradicionālos visos kalendāros ierakstītos vārdus (aptuveni 1000), gan retāk sastopamos vārdus (aptuveni 4500). Veikalos nopērkami arī kalendārā neiekļauto vārdu kalendāri, dodot iespēju vārda svētkus svinēt arī daudziem samērā retu vārdu īpašniekiem.

Ja svinībām pieņemams nešķiet 22.maijs vai atzīmētais datums neiekļauto vārdu kalendārā, vārda dienas svinēšanai var izvēlēties arī datumu saskaņā ar kādu no kristīgās Baznīcas kalendāriem.

"Kalendārā ir iekļauts aptuveni 1000 personvārdu."

Priesteris Andris Priede skaidro, ka Romas katoļu Baznīcas vārdu kalendārs ir izveidojies no svēto piemiņas dienām, no kurām laika gaitā radies laicīgais vārda dienu kalendārs. Baznīcas kalendārā svēto piemiņas datumi ir saistīti ar kādu būtisku notikumu šo personu dzīvē, lielākoties ar nāves dienu laicīgajā dzīvē jeb dzimšanas dienu debesīs. Daudziem katoļticīgajiem ir divi vārdi, jo, kristot bērnu, ja tam bija izvēlēts vārds no laicīgā kalendāra, bija nepieciešams otrs – no Baznīcas kalendāra. Savukārt pareizticīgie svin Eņģeļa dienu – piemiņas dienu svētajam, kura vārds cilvēkam dots. Jāpiezīmē, ka svēto godināšanas datumi katoļiem un pareizticīgajiem ir atšķirīgi.

Noskaidrot, cik Latvijā ir vārda māsu un vārda brāļu, var, ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datu bāzē. Tajā pieejami visi Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētie personvārdi, un meklētājs uzrādīs, cik personas valstī reģistrētas ar izvēlēto vārdu. Ja personai ir divi vārdi, meklētājs uzrādīs, kādās kombinācijās izvēlētais vārds lietots ar citiem personvārdiem. Savukārt, ja ievadītais vārds ir kāda cita personvārda daļa, tiks atlasīti arī šie vārdi. Piemēram, meklējot, cik Latvijā ir Jāņu, tiks uzrādīti arī Krišjāņi. Lielai daļai personvārdu pievienoti Gunnara Treimaņa novērojumi par vārda īpašnieka rakstura īpašībām.

Vārda dienu kalendārs ne tikai cilvēkiem

Nereti mājdzīvniekus uztver kā ģimenes locekļus, tos arī īpaši palutinot, un kāpēc gan ne to vārda dienā? Dzīvnieku mīļi ir sastādījuši vārda dienu kalendārus arī četrkājainajiem draugiem. Veterinārās firmas "LIVET" mājaslapā pieejams gan kaķu un suņu vārda dienu kalendārs, gan arī govju un zirgu vārdu kalendārs.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU