2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 64% iedzīvotāju

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, izglītības, kā arī būvniecības nozarēs.

2024. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 867,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 12,9 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 63,4 %, kas ir 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2024. gadā bija 6,2 tūkstoši (4. ceturksnī – 6,7 tūkstoši).

Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

4. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,1 procentpunktu augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 65,5 % un 61,4 %).

2024. gadā 86,3 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,8 % – pašnodarbinātas personas, 5,0 % – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,8 %) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.

NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI (tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL20 un NBL020c

Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024. gada 3. ceturksnī ES – 62,0 %), 2024. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Latvijā nodarbinātības līmenis bija 63,4 %, Igaunijā – 68,5 %, savukārt Lietuvā – 66,1 %.

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2024. gada 4. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

29,8 % jauniešu 2024. gadā bija nodarbināti

2024. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,8 %, kas, salīdzinot ar 2023. gadu, ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem. Nodarbināti bija 56,2 tūkstoši jauniešu (2023. gadā – 56,3 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 3,8 tūkstošiem jeb 6,6 % un bija 54,3 tūkstoši (2024. gada 3. ceturksnī – 58,2 tūkstoši). Nodarbinātības līmenis samazinājās par 2,2 procentpunktiem un 4. ceturksnī bija 28,6 %.

4. ceturksnī 11,2 % darbinieku strādāja attālināti

2024. gada 4. ceturksnī 11,2 % (83,9 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti². Tas ir par 6,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada (77,6 tūkstoši jeb 10,3 %), bet par 2,7 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (86,6 tūkstoši jeb 11,4 %). No attālināti strādājošajiem 57,6 % bija sievietes un 42,4 % – vīrieši.

Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (54,1 % no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (51,7 %). Piektdaļa (19,6 %) darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, tik pat liels darbinieku īpatsvars strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

2024. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu – tikpat, cik 2023. gadā. Savukārt 2024. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,9 stundas, kas ir par 0,5 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

2024. gadā 70,0 tūkstoši jeb 8,0 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (66,0 %), vīrieši mazāk – 34,0 %. 2024. gada 4. ceturksnī nepilnu darbalaiku strādāja 68,9 tūkstoši jeb 7,9 % nodarbināto. Tas ir par 0,1 tūkstoti jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2024. gadā blakusdarbā strādāja 5 % nodarbināto

2024. gadā 43,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 0,9 tūkstošiem jeb 2,0 % mazāk nekā 2023. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2024. gadā bija 5,0 %, un tas palika nemainīgs kopš 2023. gada.

Sievietes (23,7 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (19,8 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (44,3 %), bet 28,0 % nostrādāja 11–20 stundas. 2024. gada 4. ceturksnī 44,2 tūkstoši (5,1 %) nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 5,6 tūkstošiem jeb 14,5 % vairāk nekā 3. ceturksnī (38,7 tūkstoši jeb 4,4 %).

2024. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 17,7 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,4 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī apsekojumā piedalījās 5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹ Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

² Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma.