Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties Rail Baltica dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas RailNetEurope izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.
“Infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek uzsākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot Rail Baltica infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus. Šogad tiks veikts aktīvs darbs, lai vēl vairāk stiprinātu infrastruktūras pārvaldības sistēmu, un es patiesi uzskatu, ka mums jātiecas veidot tādu pārvaldības modeli, kas pārspēj šobrīd esošo Eiropas nozares paraugpraksi, nodrošinot vienotu saskarni gala lietotājiem un netraucētu pārrobežu satiksmi,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
2020. gadā tika izveidots īpašs sadarbības formāts starp uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību - tika uzsākti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavotos infrastruktūras ekspluatācijai. Šim nolūkam ekspertu darba grupa izstrādā priekšlikumus, kurus vajadzētu īstenot visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem atvērtu un vieglu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis tiek veidots, pamatojoties uz iepriekš izstrādāto rīcības plānu. Tajā ir noteiktas divpadsmit galvenās jomas, kas saistītas ar infrastruktūras pārvaldību un tās ekspluatāciju, piemēram, infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšana un jaudas sadale, vienas pieturas aģentūras principa piemērošana, dzelzceļa drošība u.c.
Lai uzsāktu vilcienu kustību Rail Baltica dzelzceļa līnijā uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas, infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrāde un sagatavošanās ekspluatācijai notiek paralēli. Sīkāka informācija par izvērtētajām darbības jomām un veicamajiem pasākumiem pieejama ekspertu darba grupas gada darbības pārskatā.
Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes mērķu savlaicīgu sasniegšanu, LTG Infra AB, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia OU parakstīja memorandu, kurā noteica sadarbības ietvaru un principus.
Kā zināms, Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas transporta tīklā. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēta 870 km elektrificēta ātrgaitas divceļu līnija, vilcieniem kursējot ar ātrumu līdz 249 km/h.
