Jauno Eiropas sliežu platuma dzelzceļu Rail Baltica izmantos ne tikai starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, tas sniegs iespēju būtiski uzlabot reģionālo mobilitāti. Ikvienam būs iespēja ne tikai pa dzelzceļu ātri nokļūt Varšavā, bet arī, piemēram, no Bauskas – Kauņā vai Rīgā.
Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.
Veidojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, Rail Baltica reģionālajās stacijās jeb mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, un būs pieejami dažādi pakalpojumi.
Simboliskajā projektēšanas uzsākšanas pasākumā Rail Baltica reģionālajā stacijā „Saurieši” satiksies Rail Baltica projekta īstenotāji un iepirkuma uzvarētāji. Piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja Kitija Gruškevica un uzvarētājapvienības RERE INECO (Latvija, Spānija) pārstāvji.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
