Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona – Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktors, uzdodot padotībā esošajai darbiniecei izdarīt dienesta viltojumu, parakstot un izsniedzot ieinteresētajai personai viltotu izziņu par nodokļa parāda neesamību, lai tā varētu piedalīties valsts un pašvaldības rīkotos iepirkuma konkursos, nodarīja smagu kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātajām valsts interesēm un valsts pārvaldes kārtībai, tas ir, radīja smagas sekas un līdz ar to, izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā un 327.panta pirmajā daļā.
Izskatot apsūdzētā kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas prasības, jo nav izvērtējusi un argumentēti noraidījusi apsūdzētā apelācijas sūdzības motīvus viņa darbību nepamatotai kvalificēšanai pēc diviem Krimināllikuma pantiem.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesas par pierādītu atzītajā faktisko apstākļu izklāstā nav norādīts, kādā veidā apsūdzētā darbības radīja smagas sekas. Proti, noziedzīgā nodarījuma aprakstā bez papildu apraksta iekļauta norāde, ka apsūdzētais nodarīja smagu kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām valsts interesēm un valsts pārvaldes kārtībai, kas atzīstams par smagām sekām. Vienlaikus apelācijas instances tiesa nav norādījusi un motivējusi, kas apstiprina, ka apsūdzētais izdarījis Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Senāts lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesa apsūdzētā vainīgumu šajā apsūdzības daļā nav izvērtējusi saistībā ar lietā noskaidrotajiem apstākļiem. Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, kas izraisījušas smagas sekas. Ievērojot, ka panta daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar materiālu sastāvu, tas ir pabeigts ar brīdi, kad izraisīts tajā paredzētais kaitējums, proti, iestājušās smagas sekas.
Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai tās par pierādītu atzītajā noziedzīgo nodarījumu aprakstā ir norādīti tādi apsūdzētajam inkriminētie nodarījuma faktiskie apstākļi, kas kvalificējami atbilstoši Krimināllikuma 317.panta trešajai daļai un 327.panta pirmajai daļai.
Senāts atzina, ka, ievērojot to, ka lieta apelācijas instances tiesā jāizskata no jauna, tiesai jāvērtē arī no apsūdzētā piedzītā kaitējuma kompensācija.
Lieta Nr.SKK-81/2022 (16870000912).
