Prasību lietā bija cēlusi SIA “VELVE” pret diviem atbildētājiem – izdevniecību “Dienas bizness” un laikraksta galveno redaktoru, norādot, ka atbildētāji vairākos rakstos ir izplatījuši nepatiesas un prasītājas reputāciju aizskarošas ziņas, un lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu šīs ziņas atsaukt, publicēt atvainošanos un kompensēt prasītājai nodarīto nemantisko kaitējumu.
Senatoru kolēģija, izskatījusi prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību, konstatēja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā Rīgas apgabaltiesas spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs. Apgabaltiesa, noraidot prasību, bija atzinusi, ka pirmā no strīdus publikācijām, lai gan publicēta laikraksta ziņu sadaļā, faktiski satur atbildētāju viedokli par sabiedrībā plaši izskanējušo un atbildētāju iepriekš atspoguļoto “būvnieku karteļa” lietu un šajā lietā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, un prasītājas apstrīdētā frāze veido daļu no šī viedokļa. Tiesa atzina, ka paustā viedokļa pamatā esošā faktu bāze deva pietiekamu pamatu lietot apzīmējumus, kas norāda uz konkrētas personas saistību ar prasītāju un kurus prasītāja bija uzskatījusi par aizskarošiem. Tāpat par aizskarošu nav atzīstama arī norāde uz agrākām publikācijām – publiski pieejamām intervijām, ko bija sniegusi ar prasītāju saistītas komercsabiedrības amatpersona un no kuru satura, tostarp prasītājas nostājas saistībā ar Konkurences padomes veikto izmeklēšanu, prasītāja nebija nekādi norobežojusies. Arī otrā strīdus publikācija tiesas ieskatā saturēja gan ziņas, gan viedokļa elementus ar pietiekamu faktu bāzi, turklāt materiālu paspilgtinošie valodas elementi nepārkāpa samērīguma robežas, kas liktu tos atzīt par aizskarošiem. Tā kā prasītāja nebija pierādījusi, ka prasībā norādītās publikācijas būtu nodarījušas nelabvēlīgas sekas tās komercdarbībai, tiesa nevērtēja jautājumu par kaitējuma kompensāciju.
Lieta SKC-240/2026 (C771069623).
