DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. decembrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

2020. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 8,1 %

2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga par 8,1 %, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019. gadā, kad bija 6,8 % kāpums.

Mājsaimniecību rīcībā (neto) esošie ienākumi Latvijā 2011.–2020. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: MIS020

Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli1 mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 557 eiro un Kurzemē – 527 eiro. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē (518 eiro mēnesī) un Latgalē (445 eiro mēnesī). Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī un laukos – 573 eiro mēnesī.

Ienākumu kritums mājsaimniecībās ar vienu pieaugušo un bērniem

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9 % – no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019. gadā līdz 440 eiro 2020. gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3 %. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7 % un 10,6 %.

Ienākumu kāpums no pabalstiem straujāks nekā no algas

Saņemto sociālo transfertu2 (pensiju, pabalstu u.c. budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1 % – no 133 eiro mēnesī 2019. gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020. gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 6,0 % – no 412 līdz 436 eiro mēnesī.  

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 69,2 % un sociālo transfertu īpatsvars – 24,1 %.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2011.–2020. gadā

(procentos)

Oficiālās statistikas portālā: MIS020

Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 214 eiro mēnesī

2020. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 214 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 408 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 367 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 721 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās3 2011.–2020. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

 

Kvintiļu grupa

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Ienākumu pieaugums

2020. g. pret 2019. g., %

Pirmā

(trūcīgākās mājsaimniecības)

105

112

125

135

150

154

162

186

203

214

5,5

Otrā

199

209

228

245

257

266

285

320

353

367

3,9

Trešā

260

272

295

317

340

360

401

444

483

509

5,2

Ceturtā

352

372

413

449

483

514

572

638

680

721

6,1

Piektā

(turīgākās mājsaimniecības)

681

701

780

847

896

942

1076

1213

1290

1408

9,1

Vidēji valstī

305

320

354

387

417

437

489

546

583

630

8,1

Oficiālās statistikas portālā: MIS060

Ienākumu nevienlīdzība pieaug straujāk

Straujāk pieaugot turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinās arī ienākumu nevienlīdzība. 2020. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,6  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,3 vairāk nekā 2019. gadā. Džini koeficients pērn bija 35,7 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2014.–2020. gadā

Indikators

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Džini koeficients4 (%)

35,4

34,5

34,5

35,6

35,2

34,5

35,7

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)5

6,5

6,2

6,3

6,8

6,5

6,3

6,6

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNI030 un NNI020

Sliktāka ienākumu nevienlīdzības situācija Eiropas Savienībā ir tikai Bulgārijā

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm6, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2019. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,0 %). Arī kvintiļu attiecības indekss bija otrais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2019. gadā bija tikai Bulgārijā (8,0), savukārt līdzīga situācija bija Rumānijā, kur šis rādītājs bija tāds pats kā Latvijā - 6,6.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2021. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 15. jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas COVID-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2022. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2021. gadā.

Papildu informācija par apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori (EU-SILC apsekojums)”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2020. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs Kvintiļu attiecību indekss, Džini koeficients, bet Latvijas dati par 2021. gada apsekojumu oficiālās statistikas portālā Iedzīvotāji – Mājsaimniecību ienākumi un Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU