2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem un bija 6,8 %. 4. ceturksnī 64,2 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 2,7 tūkstošiem jeb 4,4 % vairāk nekā 3. ceturksnī.
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits samazinājās par 0,4 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet sieviešu skaits palielinājās par 3,2 tūkstošiem jeb 12,5 %.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
2022. gads |
2023. gads |
2023. gada |
||||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
65,2 |
61,5 |
59,8 |
60,6 |
61,5 |
64,2 |
|
vīrieši |
38,8 |
36,1 |
34,9 |
38,5 |
35,8 |
35,4 |
|
sievietes |
26,4 |
25,4 |
24,9 |
22,1 |
25,6 |
28,8 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
9,8 |
7,9 |
8,6 |
5,8 |
8,6 |
8,7 |
Skatīt OSP datubāzē: NBB020 un NBB160c
2023. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,5 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (5,9 %). 4. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija augstāks nekā Igaunijā (6,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,5 %).
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_URGAED, 2023. gada 4. ceturkšņa dati – OSP datubāzē: NBB160c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
2023. gadā samazinājās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, par 0,9 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (33,7 tūkstoši jeb 55,0 %), bet par 2,5 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (10,6 tūkstoši jeb 17,3 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā samazinājās par 1,8 tūkstošiem un 2023. gadā bija 17,0 tūkstoši jeb 27,6 % no visiem bezdarbniekiem (2022. gadā – 18,8 tūkstoši jeb 29,1 %).
2023. gada 4. ceturksnī 34,2 tūkstoši jeb 53,8 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī – 35,0 tūkstoši jeb 56,9 %), bet 12,3 tūkstoši jeb 19,4 % bija bez darba 6–11 mēnešus (3. ceturksnī – 10,7 tūkstoši jeb 17,5 %). 4. ceturksnī bija 17,0 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 15,8 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 26,8 % un, salīdzinot, ar 3. ceturksni, tas ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem.
Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
|
2022. gads |
2023. gads |
2023. gada |
|||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
4. cet. |
|||
|
Līdz 5 mēnešiem |
50,7 |
55,0 |
56,7 |
52,7 |
56,9 |
53,8 |
|
6–11 mēneši |
20,2 |
17,3 |
14,7 |
17,6 |
17,5 |
19,4 |
|
12 mēneši un vairāk |
29,1 |
27,6 |
28,5 |
29,7 |
25,6 |
26,8 |
CSP aprēķins, summa var neveidot 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem.
2023. gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs
2023. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,3 %, kas ir par 3,0 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 7,9 tūkstoši jeb 12,9 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 2,2 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 13,7 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem augstāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 0,1 tūkstoti un bija 8,7 tūkstoši jeb 13,5 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,9 %).
Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bijis zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2022. gadā tas bija par 0,8 procentpunktiem augstāks. 2023. gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Lietuvā 18,3 %, bet Igaunijā – 17,3 %.
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSA_URGAED 2023. gada dati – OSP datubāzē: NBB010, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
2023. gadā 34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits bez būtiskām izmaiņām
2023. gadā 31,4 % jeb 432,0 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 159,6 tūkstoši jeb 36,9 % vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2022. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,6 tūkstošiem jeb 0,6 %.
4. ceturksnī 31,4 % jeb 430,4 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 5,4 tūkstošiem jeb 1,3 %.
2023. gadā 0,6 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2022. gadā – 1,2 %).
2023. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 17,5 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,5 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī – piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.
Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
