Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” CVK lēmums jāpieņem 45 dienu laikā no likumprojekta saņemšanas dienas, izvērtējot iniciatīvas grupas atbilstību likuma prasībām un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas un satura.
Atbilstoši tiesu praksei likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār nav ar likumu regulējami, pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām, un šī prasība attiecināma arī uz pilsoņu kopuma rosinātiem likumprojektiem.
Saskaņā ar likumā noteikto CVK, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Pēc CVK lūguma viedokli par piedāvātajiem grozījumiem sniedza Tieslietu ministrija (TM), Latvijas Republikas tiesībsargs, Veselības ministrija un Saeimas Juridiskais birojs. Iepazīstoties ar saņemtajiem viedokļiem, CVK secināja, ka Satversmes grozījumu projekts vairāku iestāžu skatījumā ir pretrunā citām Satversmes normām un atsevišķiem starptautiskajiem principiem.
TM ieskatā likumprojekts “Grozījumi Satversmē” neiekļaujas Satversmes sistēmā. “Satversmē ierakstot, ka piespiedu vakcinācija ir aizliegta, skaidri jāapzinās, ka šī norma tā arī būs absolūti piemērojama pat 100% letālu un ārkārtīgu infekciozu, smagu un bīstamu epidēmiju gadījumā, taču šajā situācijā netiks sasniegts, pirmkārt, valsts pamatpienākums rūpēties par nācijas kā tādas izdzīvošanu un saglabāšanu, otrkārt, samērīgums ar citu personu tiesībām uz dzīvības un veselības aizsardzību, un treškārt, valsts pienākumu rūpēties par sabiedrības veselības aizsardzību”, uzsver ministrija. Tāpat TM vērš uzmanību, ka iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu turpmākajā procesā vairs nevarēs grozīt, tādēļ ir jānodrošina tas, lai tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.
Savukārt Veselības ministrija viedoklī CVK norādīja, ka neatbalsta atsevišķu specifisku ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītu jautājumu ietveršanu Satversmē. Ministrija ieskatā, jautājums par vakcināciju ir atsevišķs un specifisks veselības aprūpes jautājums, kas saistīts ar noteikta veida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kura vispārējais regulējums ir ietverts Epidemioloģiskās drošības likumā, savukārt attiecībā uz Covid-19 infekciju ir pieņemts speciālais likums – Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.
Uz to, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc formas un satura un līdz ar to neatbilst Satversmes 78.pantā ietvertajam nosacījumam par pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, savā atzinumā norādīja Tiesībsargs. Tiesībsarga ieskatā, Satversme kopumā un konkrēti tās 116. pants, gan Latvijai saistošās tiesību normas pieļauj noteikt pamattiesību ierobežojumu, lai aizsargātu citu cilvēku pamattiesības, līdz ar to Satversmes grozījumu projektā iekļautais teikums “Ierobežojumu noteikšana nevakcinētajiem ir aizliegta”, ir pretrunā Satversmes 89. un 116. pantam un Latvijai saistošajām tiesību normām.
No saņemtajiem viedokļiem vienīgi Saeimas Juridiskais birojs, pārbaudot likumprojekta atbilstību, neatrada tajā tādus trūkumus, kas liegtu to atzīt par pilnībā izstrādātu likumprojektu Satversmes 78. panta izpratnē. Vienlaikus birojs pauda viedokli, ka “noteikums, ka ierobežojumu noteikšana nevakcinētajiem ir aizliegta, šķietami varētu radīt tādu priekšstatu, ka jebkādu ierobežojumu noteikšana nevakcinētām personām ir aizliegta. Šāda minētās normas izpratne varētu nonākt pretrunā ar virkni Satversmē ietverto normu un principu, piemēram, tiesiskās vienlīdzības principu un tiesiskuma principu”. Tāpat biroja ieskatā noteikums par piespiedu vakcinācijas aizliegumu ierobežo valsts rīcības brīvību, taču pats par sevi nenonāk pretrunā Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.
Izvērtējot likumprojektu un saņemto viedokļus, vairākums CVK locekļu Saeimas Juridiskā biroja argumentus atzina par nepietiekami pamatotiem un lēma atteikt Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju parakstu vākšanai.
Piedalīties sēdē bija uzaicināts arī grozījuma projekta iesniedzējs, taču sēdē neviens partijas pārstāvis nepiedalījās.
CVK lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
