DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. maijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Covid-19 pandēmija nav spējusi apturēt atbilstīgo kooperatīvu kopējo izaugsmi

Kooperācija kārtējo reizi pierāda sevi kā veiksmīgāko sadarbības modeli mazo un vidējo lauksaimnieku, kā arī meža īpašnieku vidū, liecina dati par atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību darbību 2020.gadā, kas parāda kopējā neto apgrozījuma kāpumu salīdzinājumā ar 2019.gadā apkopotajiem datiem.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 450,51 miljona eiro uz 516,47 miljoniem eiro salīdzinājumā ar datiem, kas apkopoti gadu iepriekš. Šāda statistika norāda vien uz to, ka, par spīti Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, kooperatīvi kopumā veiksmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem un turpina pierādīt kooperācijas nozīmi lauksaimnieku labklājības celšanā, kas noteikto ierobežojumu gaismā spēlē nozīmīgu lomu arī visas nozares un pašreizējās Latvijas kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanā.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, lielākais neto apgrozījuma kāpums vērojams graudu nozarē, sasniedzot 434,44 miljonus eiro. Tomēr jāpiebilst, ka, par spīti kopējā neto apgrozījuma kāpumam, ne visām nozarēm izdevies noturēt pagājušajā gadā uzlikto latiņu. Sarežģījumi, ko radījušas Covid-19 izraisītās sekas savienojumā ar nozares specifiku, vislielāko kritumu izraisījuši piena nozarē, kura, salīdzinājumā ar 2019.gadu, piedzīvojusi vairāk nekā 18 miljonu eiro neto apgrozījuma kritumu. Pagājušajā gadā piena nozarē sasniegts 70,12 miljonu eiro liels neto apgrozījums, salīdzinājumā ar 2019.gadā sasniegtajiem 88,88 miljoniem. Neliels kritums novērojams arī augļu un dārzeņu, kā arī meža nozares kooperatīvu darbībā, turpretī pozitīvas tendences novērojamas gaļas un mājražotāju nozarē. Kā uzteicams jāpiemin fakts, ka pirmo reizi statistikā parādās dati par olu ražošanas nozares kooperatīva darbību, kas 2020.gadā sasniedza 0,28 miljonu eiro neto apgrozījumu.

LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča: „Prieks redzēt, ka, neskatoties uz visiem sarežģījumiem, ko 2020.gadā radīja Covid-19 pandēmijas sekas, kooperatīvi kopumā spējuši savu darbību optimizēt un uzrādīt vēl labākus rezultātus nekā gadu iepriekš. Tas norāda uz kooperatīvu kopējo izaugsmi, lauksaimnieku profesionalitātes kāpumu un pareizu lēmumu pieņemšanu. Kā pierāda statistikas apkopotie dati, lielākā izaugsme notikusi graudu nozarē, jo pagājušais gads graudkopjiem nesis labas ražas. Cerams, ka arī šogad spēsim veiksmīgi pārvarēt pandēmijas radīto seku ietekmi un turpināt kooperācijas attīstības ceļu ar plusa zīmi.”

Pēdējos gados lauksaimniecības nozarē kopumā vērojama tendence apvienoties mazajām lauku saimniecībām ar mērķi optimizēt to darbību, līdz ar to saimniecību saplūšana noved pie juridiski noformētu lauku saimniecību skaitliskā samazinājuma, taču to darbības efektivizēšana ceļ lauksaimnieku kopējo konkurētspēju un ekonomisko labklājību, kā arī rada plašākas iespējas attīstīties. Šī tendence iezīmējas arī statistikas datos, kas norāda uz samazinājumu atbilstīgu kooperatīvu biedru skaitā. Pērn, salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad atbilstīgos kooperatīvos kopā darbojās 5108 biedri, šis rādītājs atkal nokrities zem 5000, kopumā sasniedzot 4999 juridisko un fizisko personu skaitu. Šeit gan jāpiebilst, ka iepriekšējā piecgadē (2014.-2019.) piedzīvotais kooperatīvu biedru pieaugums liek cerēt, ka, stabilizējoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei, tupmākos gados 2020.gadā piedzīvotais kritums varētu atkal uzņemt pozitīvu virzienu.

LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS „Viļāni” valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska: „Aizvadītais gads, kas pavadīts Covid-19 zīmē piena nozares kooperatīviem bijis pietiekoši sarežģīts un tas, diemžēl, parādās statistikas datos ar mīnusa zīmi. Tomēr esam pārvarējuši daudz jaunu un iepriekš vēl nebijušu izaicinājumu un var teikt, ka, ņemot vērā visus apstākļus, sasniegtais rezultāts ir tiešām labs un uzteicams. Tas, protams, nenozīmē, ka varam apstāties savā izaugsmē. Nē, piena kooperatīviem ir jākļūst efektīvākiem, atraktīvākiem un jāattīsta jauni pakalpojumu piedāvājumi biedriem. Ir skaidrs, ka arī turpmākajos gados jutīsim šīs krīzes atskaņas un būs jāiegulda nenogurstošs un precīzs darbs, tomēr ticu, ka kopā strādājot ne tikai piensaimniekiem, bet arī kooperatīviem, spēsim piena nozari atkal stabilizēt un tiekties turpmākas attīstības virzienā.”

Noslēgumā jāpiemin, ka atbilstīgo kooperatīvu skaits nozaru griezumā, izņemot piena un mežu nozari, palicis nemainīgs salīdzinājumā ar 2019.gadu. Šogad atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības statusu saņēmuši 15 graudu kooperatīvi, 7 augļu un dārzeņu kooperatīvi, 2 meža kooperatīvi (pērn – 3 kooperatīvi) un pa 1 kooperatīvam gaļas, olu un mājražotāju nozarēs. Kā minēts, pozitīvas izmaiņas notikušas piena nozarē, kur atbilstīgo kooperatīvu skaits palielinājies par vienu, šogad kopā sasniedzot divdesmit četrus. Šo pozitīvo atziņu vēl vairāk pastiprina fakts, ka statistiku uzlabo Latvijā vienīgais otrā līmeņa kooperatīvs „Baltu piens”, kas atbilstības statusu šogad saņēma pirmo reizi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU