“Pirms 104 gadiem notikušās kaujas Tīreļu purvā pierādīja latviešu strēlnieku drosmi, spēku un noturību. Iedvesmojoties no priekšgājēju gūtajām uzvarām, mēs turpinām uzturēt šīs vērtības Nacionālajos bruņotajos spēkos un godināt savus varoņus,” pauž aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Plkst.15 A. Pabriks noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos, bet pēc tam dosies uz Tīreļu jeb Antiņu kapiem, kā arī apmeklēs Ložmetējkalnu.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
