Labdien! Esmu no tantes (manas mammas māsas) mantojusi īpašumu, kas sastāv no zemes un 1/2 mājas. Pirms tam saskaņā ar dokumentiem attiecīgais īpašums piederēja divām personām. Manā rīcībā ir mirušās tantes zemes pirkuma līgums un testaments par pusi no mājas, ko viņa saņēma 70. gados. Mājas otra puse piederēja mūsu radiniekam, no kura tante to nopirka, samaksājot skaidrā naudā. Kārtojot dokumentus, neizdevās atrast minēto darījumu apliecinošus dokumentus. Tāpat redzēju, ka tante ir mēģinājusi kārtot zemesgrāmatu, taču tas nav izdarīts, tāpēc man būs pirmreizējais ieraksts zemesgrāmatā. Radinieks ir miris, es mēģināju iesniegt dokumentus, lai mantotu no viņa, bet nevienā arhīvā neatradu viņa tēva dokumentus, līdz ar to nevarēju pierādīt radniecību. Viņa tēvs strādāja saistībā ar lidmašīnām, iespējams, kaut kas ir noslepenots, jo atradu daudz citu radinieku, bet viņš it kā nemaz nav eksistējis. Radinieka tēvs bija manas vecmāmiņas brālis, bet tantei radinieks bija brālēns. Mums nebija kontaktu, neko nezinu par viņa pēctečiem, vai tādi vispār ir. Vai ir kāds veids, kā iegūt īpašumā (nopirkt) mājas otru daļu?
Pēc jautājuma apraksta secināms, ka minētais nekustamais īpašums ir kopīpašums. Tātad sākumā būtu jānoskaidro otrs kopīpašnieks attiecīgajam nekustamajam īpašumam. Īpašuma tiesības var noskaidrot zemesgrāmatā vai datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā kadastrs.lv, meklējot pēc nekustamā īpašuma adreses vai kadastra numura.
Iespējams, ½ daļa no nekustamā īpašuma ir bezmantinieka manta. Tādā gadījumā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību bezmantinieka un bezīpašnieka manta pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā.
Civillikuma 416. panta pirmā daļa paredz: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.
Vairāk par to, kā iegūt īpašumā bezmantinieka mantu, var uzzināt LV portāla publikācijā “Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu”.
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.
Kopīpašuma tiesība ir īpašuma tiesība, kas uz vienu un to pašu nedalītu lietu pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.
Vienlaikus Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, tostarp nepieciešamie apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citi izdevumi.
Civillikuma 1074. pants paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā. Likuma pants attiecas arī uz gadījumiem, piemēram, ja kāds no kopīpašniekiem nav sasniedzams un neiesaistās īpašuma jautājumu risināšanā. Attiecīgi kopīpašuma sadales jautājums risināms, ceļot tiesā prasību par kopīpašuma sadali.
Kopīpašuma sadales veidi noteikti Civillikuma 1075. pantā.
Gadījumā, ja otrs kopīpašnieks nav zināms, aicinātu vērsties konkrētajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar attiecīgu iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par otru kopīpašnieku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
