DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. novembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova cilvēktiesību konferencē runā par cilvēka vērtību un cieņu pilsoniskajā sabiedrībā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šodien, 27. novembrī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova attālināti piedalījās Rīgas Juridiskās augstskolas un Ārlietu ministrijas gadskārtējā konferencē par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā. Sanita Osipova savā priekšlasījumā runāja par vairākām šogad Satversmes tiesā izskatītām lietām, kas atklāj cilvēka cieņas konceptu un dažādos aspektos skar cilvēka pamattiesību ievērošanu.

“Demokrātiskā tiesiskā valstī cilvēku pamattiesības nedrīkst būt ierobežotas ar mērķi pārveidot sabiedrību, likumi ir jāievēro ikvienam un jāveicina vienlīdzīga attieksme pret ikviena cilvēka cieņu. Lai pamattiesības tiktu īstenotas atbilstoši to patiesajai jēgai, Latvijā  ir nepieciešama iecietības un tolerances kultūra, kurā ikviena persona ir vienlīdzīga ar citām savā cilvēka cieņā un vienlīdz vērtīga pilsoniskajā sabiedrībā,” pauda Sanita Osipova.

Savā priekšlasījumā Satversmes tiesas priekšsēdētāja izcēla spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 par kompensāciju dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Viņa uzsvēra, ka cilvēka pamattiesības var ierobežot, ievērojot samērīguma principu. Turklāt pamattiesību ierobežojumu var noteikt tikai tautas pilnvarots likumdevējs vai kāds cits pilnvarotais ar demokrātisku leģitimāciju, kas šajā lietā Ministru kabineta noteiktajās normās netika ievērots.

Runājot par minoritāšu tiesībām, Sanita Osipova atsaucās uz spriedumu lietā Nr. 2019-20-03, kurā Satversmes tiesa lēma, ka normas, kas sekmē latviešu valodas apguvi visā pirmsskolas izglītības posmā, atbilst Satversmei. Viņa atzina, ka demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieciešams veicināt nacionālo minoritāšu iekļaušanos pilsoniskās sabiedrības procesos. Ja izglītības sistēmas ietvaros nacionālās minoritātes pārstāvis apgūst valsts valodu, tas būtiski atvieglo un veicina šādas personas  iekļaušanos sabiedrības savstarpējā komunikācijā, uzsvēra Sanita Osipova.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vērsa uzmanību arī uz spriedumu lietā Nr. 2019-32-01, kurā tiesa lēma, ka slēgta un daļēji slēgta tipa cietuma ieslodzītajiem ir tiesības uz īslaicīgu cietuma atstāšanu tuva radinieka bēru gadījumā. Bēru apmeklēšana ir būtiska personas pašnoteikšanās izpausme, kas iekļauta Satversmes 96. pantā noteiktajās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību. Sanita Osipova akcentēja nepieciešamību šādās situācijās katru gadījumu vērtēt individuāli atbilstoši samērīguma principam.

Konferencē piedalījās arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese (EST) Ineta Ziemele, kura runāja par EST aktualitātēm pamattiesību jomā.

Papildu informācija par konferenci un tās dalībniekiem pieejama šeit.

No kreisās: Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore Dr. Arina Melse, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Foto: Ekrānšāviņš no konferences

Konferenci atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Dr. Pjetro Sullo un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Dr. Mārtiņš Mits, bet diskusiju vadīja Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore Dr. Arina Melse.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI