Vēlamies vērst augstāko amatpersonu un sabiedrības uzmanību uz to, ka Labklājības ministrija vairāk kā gadu nav spējusi rast nedz dialogu ar speciālistiem, nedz risinājumu bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu reformai. Tas novedis pie tā, ka pašvaldību reformu priekšvakarā mūsu valstī nav skaidri formulētas nākotnes nedz bērnu tiesību aizsardzības jomā, nedz bāriņtiesu tālākā attīstībā. Tāpēc Labklājības ministrijas vadība ir zaudējusi ne tikai sociālā darba speciālistu un sociālo darbinieku, bet arī bāriņtiesu speciālistu uzticību.
1. Visā Latvijā bāriņtiesas savus ikdienas pienākumus veic roku rokā ar sociālajiem dienestiem. Jebkura nestabilitāte sociālā darba jomā atstāj iespaidu arī uz bāriņtiesu jomu. Tāpēc Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācija pievienojas Sociālo darbinieku biedrības aicinājumam apstādināt “nepārdomāto un, ļoti iespējams, pretlikumīgo” Finanšu un Labklājības ministriju iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu un neraksturīgu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
2. Mūsu uzticību Labklājības ministrija zaudējusi arī pamatojoties uz ilgstošu sadarbības trūkumu ar bāriņtiesu speciālistiem, kuri jau vismaz gadu nevar sagaidīt publiski pasludinātās Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas aprises, kuras “ēnā”, neraugoties uz dažādu līmeņu amatpersonu publiski pausto kritiku, bāriņtiesām ir jāturpina darbs. Tai skaitā turpinām pieņemt sarežģītus lēmumus, šķirot bērnus no ģimenēm, aizstāvot bērnu un aizgādnībā esošu personu likumiskās intereses tiesās un sniedzam atzinumus bērnu interesēs, kas būtiski ietekmē bērnu un ģimeņu dzīves kvalitāti visā Latvijā. Turklāt Covid-19 ierobežojumu laikā bāriņtiesas bija vienas no retajām iestādēm, kas nodrošināja darba nepārtrauktību un devās pie iedzīvotājiem uz viņu dzīvesvietām. Arī pašreizējos apstākļos bāriņtiesas turpina strādāt.
3. 2019. gada jūlija vidū Labklājības ministrija uzsāka darbu pie bērnu tiesību aizsardzības reformas, kuras ietvarā bija paredzēts izstrādāt jauno bāriņtiesu darbības formātu un nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, kas varētu sekmīgi darboties ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, nodrošināt bāriņtiesu funkciju īstenošanas nepārtrauktību. Darbs pie reformas norisinājās nesadzirdot mūsu viedokli un pieņemot lēmumus aiz slēgtām durvīm. Tā rezultātā tika izstrādāti sasteigti un nekvalitatīvi dokumenti, tai skaitā informatīvais ziņojums
“Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” un grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas nav saskaņoti un patlaban netiek virzīti skatīšanai valdībā. Informatīvais ziņojums un piedāvātie grozījumi Bāriņtiesu likumā ir saņēmuši ļoti daudz kritikas saskaņošanas procesā, tai skaitā Pārresoru koordinācijas centra, Tieslietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus. Vienlaikus norādām, ka šis ziņojums nav bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides darba grupas ziņojums, jo tajā nav ņemti vērā darba grupas dalībnieku ieteikumi.
4. Šobrīd pastāv reāls risks, ka, sākoties administratīvi teritoriālai reformai un tās laikā, bāriņtiesu darbs var apstāties, kas izraisīs nelabvēlīgas sekas arī vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmā. Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi nesniedz redzējumu pašvaldībām par bāriņtiesu nākotnes veidolu, darba standartiem un nākotnes funkcijām, kā arī pārmaiņu procesu vadību.
5. Labklājības ministrijas organizētais bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju audits darba grupās tika prezumēts, kā visu dienestu un bāriņtiesu funkciju audits. Nevis tāds audits, kas pārbauda faktus, kurus jau ir vienreiz analizējusi Valsts kontrole. Taču rezultātā auditorkompānijai uzdots auditēt tikai vienu no bāriņtiesu darbības jomām – aizgādības tiesības. Pat nesagaidot šī audita rezultātus un ieteikumus, sociāliem dienestiem bez iespējamām audita rezultātā analizējamām funkcijām tiek pielikta vēl viena funkcija. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas par audita rezultātu un tā ieteikumu/rekomendāciju ietekmi uz bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējumu un bērnu tiesību aizsardzības funkcijas nodrošināšanu valstī kopumā. Ja šādas ietekmes nav, tad auditam iztērētie valsts budžeta līdzekļi būs prettiesiski izšķērdēti.
6. 2019. gada 9. augustā pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas iniciatīvas notika tikšanās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, kur asociācija norādīja, ka Labklājības ministrija ar nozares iestādēm un profesionāļiem komunicē caur presi un aicināja uz dialogu un konstruktīvu problēmu risināšanu. Taču esam vairākkārt pārliecinājušies, ka Labklājības ministrija nevēlas komunicēt ar jomas profesionāļiem.
7. Noslēgumā vēlamies vērst uzmanību, ka netiek risināts jautājums par sistēmisku bāriņtiesu darba pilnveidi, attīstību un uzlabošanu. To norādīja Valsts kontroliere E.Krūmiņa šā gada 24. septembrī Tieslietu ministrijas organizētajā forumā “Pārmaiņu laiks bērnu tiesību aizsardzībā: kā sasniegt rezultātus?”. E.Krūmiņa norādīja, ka pēc Valsts kontroles audita bāriņtiesās un ziņojuma “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” publiskošanas, Labklājības ministrija pēdējo gadu laikā un noteiktajos termiņos nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ziņojumā noteiktajiem uzdevumiem un ieteikumiem.
