Marta beigās Spilve izdēja pirmo olu un dažas dienas vēlāk – otru. Lielais notikums – ērglēnu šķilšanās – gaidāma maijā.
Latvijā mīt tikai 8 līdz 10 pāri šo īpaši aizsargājamo putnu, tie ir arī lielākie plēsīgie putni Latvijā. Tā kā šo putnu Latvijā ir tik maz, vientuļam ērglim sastapt partneri ligzdas vīšanai ir patiesa veiksme.
“Tiešraide ir unikāla, jo Latvijā tiešraidē perējošu klinšu ērgli redzam pirmo reizi. Gaidījām četrus gadus un tikai šogad sagaidījām divas olas ligzdā. Tas ir liels notikums. Nav nemaz tik viegli tikt klāt šiem savrupajiem putniem, jo tie piekopj noslēgtu dzīves veidu, ligzdo tālu purvos, prom no cilvēkiem. Klinšu ērgļus ir ļoti grūti pamanīt, kur nu vēl tuvplānā vērot olu perēšanas gaitu. Šāda novērošana mums ļauj uzzināt daudz jauna par klinšu ērgļu uzvedību,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Šos īpaši aizsargājamos putnus dēvē arī par zelta ērgļiem, jo to spalva saules gaismā atstaro zeltainu spīdumu.
Pavasarī, kad saules gaisma dienas laikā vērojama arvien ilgāk, LVM vides eksperti, atbalstot iniciatīvu #paliecmājās, piedāvā iespēju doties dabā ar četru tiešsaistes kameru starpniecību. Ikviens interesents, neizejot no mājas, var sekot līdzi klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, vērot notikumus divās mazo ērgļu ligzdās – Betiņsalā un Aizkujā, kā arī baudīt unikālus mirkļus un skaņas, kas raksturīgas vien purvam.
LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi un teritorijas dzīvotņu aizsardzībai. Lai saglabātu īpaši aizsargājamos meža biotopus un aizsargājamās dzīvnieku un augu sugas, tiek veidoti mikroliegumi, kuru platības ik gadu pieaug.
