Kādi augi un dzīvnieki apdzīvo malas? Piemēram, mežmalas kontaktjoslā ar zālājiem ir iecienījuši zālājos dzīvojošie sīkie zīdītāji, jo šeit ir drošāk paslēpties no plēsīgajiem putniem, no tehnikas, ko izmanto dažādu zālāju apsaimniekošanā. Tāpat koku, krūmu aizvējā, saulainās mežmalās uzturas dažādi apputeksnētāji – tauriņi, bites u. c. Meža tuvums veicina lielāku daudzveidību, jo daudzām sugām dzīve paiet nemitīgā kustībā no zālājiem uz mežu, meklējot barību, slēptuves un vairošanās vietas.
“Malas ir nozīmīgas bioloģiskai daudzveidībai, tāpēc ir svarīgi malas saglabāt, savukārt vietās, kur notikusi saimnieciskā darbība, ieteicams malas atjaunot, vairojot dabas daudzveidību,” skaidro LVM vides eksperte Dzirkstīte Gritāne.
Arī augu valstī lielu daudzveidību novēro dažādās malās, piemēram, purvu malās, kur ir atšķirīgi ekoloģiskie apstākļi. Visslapjākā vieta, kurai visgrūtāk tikt pāri, ir tieši purvainā meža un augstā purva mala. Šādās vietās sastopama ar ārstnieciskām īpašībām apveltītā purva vārnkāja Comarum palustre un trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, kā arī grīšļi Carex spp, parastā niedre Phragmites australis un daudzas citas sugas.
Tomēr malas mēdz būt arī invazīvo sugu pārvietošanās ceļi. Nereti tieši upju malas, tāpat kā ceļmalas, kļūst par invazīvo sugu izplatības vietām. Upēs sēklas tiek pārnestas galvenokārt ar straumes palīdzību. Tā veikli pārceļo un izplatās, piemēram, Sosnovska latvānis un puķu sprigane. Gar ceļa malām invazīvo augu sēklu izplatību paātrina ceļmalu pļaušana ziedēšanas laikā, jo invazīvo augu sēklas ar pļaujmašīnām tiek pārnestas uz citām vietām.
