Lai klātienē iepazīstinātu ar projekta laikā paveiktajiem darbiem, 24. aprīlī LVM rīkoja demonstrāciju semināru, kurā piedalījās Baltijas Vides foruma, Latvijas Dabas fonda, Pasaules dabas fonda, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un LVM pārstāvji.
“LIFE GoodWater IP” projekta vadītāja vietniece Linda Fībiga norāda:
“Man ir patiess prieks redzēt, ka projekta pirmsākumos izlolotās idejas ir īstenotas dzīvē – vispirms izpētot Toras baseinu un izvēloties piemērotākās vietas, tad atbilstošus risinājumus piesārņojuma slodzes mazināšanai, un nu jau arī pabeigtus, izbūvētus risinājumus. Tagad seko nākamais solis – zinātnē balstīts novērtējums, cik efektīvi tie ir un vai ir vērts tādus īstenot arī citviet. Sevišķi vēlos uzsvērt Toras krastos veikto mežaudzes dažādošanu – paveikts tiešām liels darbs, izņemot upei nevēlamās egles un sastādot tik daudz lapkoku, tostarp gandrīz trīs tūkstošus ozolu.”
Toras upes krastā ūdens kvalitātes uzlabošanai veikti divi nozīmīgi darbi: izbūvēts sedimentācijas baseins ar pārgāznes dambi, kā arī dažādota mežaudze upes aizsargjoslā – 2 km garā joslā gar upi samazināts egļu daudzums un to vietā iestādīti ap 7 tūkstošiem vēlamo lapkoku aptuveni 10 ha kopplatībā.
Aptuveni divus kilometrus tālāk atrodas otra darbu teritorija – Vidrižu meža masīvs. Šeit meža meliorācijas sistēmā LVM ierīkojusi trīs dažāda veida sedimentācijas baseinus, no kuriem viens ir standarta un pašreizējā mežsaimniecības praksē plaši izmantots, bet divi – netipiski, ar režģi un šķeldas sorbentu, kā arī pusmēness formas.
Vienlaikus abas teritorijas ir kā zinātniskās izpētes objekts, jo tās ir arī Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” darbu teritorijas. Arī visi LVM veiktie praktiskie darbi balstīti “Silava” zinātniskajās rekomendācijās.
Toras krastos “Silava” zinātnieki izveidojuši monitoringa parauglaukumus, kuros izvietoti koku nobiru un nokrišņu uztvērēji, kā arī gruntsūdens akas.
Nobiru uztvērēji ļaus novērtēt to, kāds daudzums dabisko materiālu (nobiru – skuju, lapu u. tml.) nokļūst upes ūdeņos, bet gruntsūdens akas sekot līdzi gruntsūdens līmeņu izmaiņām dažādos gadalaikos, kā arī pirms un pēc sedimentācijas baseiniem reizi mēnesī tiek paņemti paraugi ūdens ķīmiskajām analīzēm, lai noskaidrotu, cik efektīvi funkcionē sedimentācijas baseini un kā veiktie mežsaimnieciskie darbi ietekmējuši upes ūdens sastāvu, tādējādi uzlabojot dzīvotni upē mītošajām augu un dzīvnieku sugām.
Vienlaikus iegūtie dati palīdzēs izvērtēt, kurš no Vidrižu meža masīvā izbūvētajiem sedimentācijas baseiniem ir efektīvākais un būtu pielietojams līdzīgās teritorijās. Līdz šim zinātnieku apkopotie rezultāti liecina, ka visvairāk suspendēto daļiņu – 70% – aiztur standarta sedimentācijas baseins, savukārt pusmēness formas – 50%.
Toras krastos paveikto var aplūkot, izejot aptuveni 3 km garu, ar koka stabiņiem marķētu, taku. Demonstrāciju teritoriju izziņas nolūkos jau apmeklējušas vairākas ar meža nozari saistītu studentu grupas, kā arī mežkopības speciālisti. Arī turpmāk tā kalpos kā vieta, kur aplūkot labās mežsaimniecības prakses piemērus mijiedarbībā ar ūdeņu apsaimniekošanu.
Daļa takas ved gar pašu upi un pāri tai, bet daļa – gar lapkoku jaunaudzi. Izzāģējot egles, tika atēnoti arī šeit sastopamie lielie un bioloģiski vecie ozoli, kas ir jo svarīgi dabas aizsardzībai nozīmīgu sugu pastāvēšanai. Uz viena no ozoliem LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre konstatēja arī retu sēni – plaisājošo rūtaini, kas sastopama uz bioloģiski vecu ozolu nokaltušiem zariem un ozolu kritalām. Demonstrāciju teritorijā pie Toras upes LVM uzstādījusi vairākas laipas upes šķērsošanai, kā arī soliņu atpūtas brīdim.
LVM darbus veica Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā “LIFE GoodWater IP”, kura mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
