Izskalojumi visbiežāk veidojas vietās, kur lietus ūdeņu novade ir traucēta, vai kur ceļa konstrukcija nespēj pretoties spēcīgām ūdens straumēm. Īpaši augsts risks pastāv vietās, kur apkārtnē ir izteikts reljefs īpaši zemākajos ceļa posmos, kur caurtekas mēdz aizsērēt ar zaru, grants un augu paliekām. Kad ūdens nespēj aizplūst tam paredzētajā virzienā, tas sāk plūst pāri ceļa klātnei, izgraužot tās virskārtu un veidojot dziļas ieplakas. Īpaši izteikti izskalojumi veidojas ceļos, kuri nesen būvēti un kur sāngrāvjos vēl nav izveidojusies veģetācija, kas ar sakņu sistēmu palīdz noturēt konstrukciju pret noskalojumiem.
“LVM Zemes dzīles un infrastruktūra” ražošanas un būvniecības izpilddirektors Kārlis Volfs skaidro:
“Izskalojumu likvidācijas darbi sākas ar cēloņu novēršanu. Pirmkārt, tiek attīrītas caurtekas, ja nepieciešams, izvērtē to nomaiņu uz lielāka diametra caurteku. Otrkārt tiek sakārtotas ūdens novades sistēmas, nostiprinātas ceļa malas un grāvju tecēs ieklātas šķembas. Ceļu būvniecībā tiek ievērotas stingras kvalitātes prasības, tas ļauj nodrošināt ilgtermiņa noturību pret laikapstākļu ietekmi, kā arī samazināt nepieciešamību pēc biežiem uzturēšanas darbiem. Šāda sistemātiska pieeja nodrošina, ka arī pēc ekstremāliem laikapstākļiem meža ceļi saglabā savu funkcionalitāti, tiek garantēta piekļuve meža platībām, un tiek samazināts risks negatīvi ietekmēt mežizstrādes un kokmateriālu transportēšanas plūsmu.”
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimnieko vairāk nekā 12 500 kilometru meža ceļu tīklu visā Latvijā, ikdienā strādājot pie tā, lai izskalojumu sekas operatīvi novērstu. “LVM Zemes dzīles un infrastruktūra” darbinieki ik gadu veic objektu apsekošanu, savukārt pēc spēcīgām lietavām tiek organizētas papildu pārbaudes potenciāli bīstamajās vietās.
