Lai neapdraudētu nākotnes meža audzēšanu, Zemkopības ministrija ir uzdevusi zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem sadarbībā ar medniekiem rast risinājumus staltbriežu populācijas skaita samazinājumam.
Pēc iesaistīto pušu sanāksmes "LVM Mežkopība" izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis sacīja:
“Sadarbība un informācijas apmaiņa starp zemes īpašniekiem un medniekiem ir atslēga staltbriežu populācijas apsaimniekošanā. Sanāksmes mērķis bija apskatīt datus, uzklausīt vienam otru un vienoties par turpmākajiem soļiem. Esam vienojušies veidot jaunu sadarbības memorandu, nosakot skaidrus mērķus un rīcības mērķu sasniegšanai, kas palīdzēs mazināt postījumus tieši tajās vietās, kur tie ir viskritiskākie."
Sanāksmē piedalījās LVM un pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Valsts Meža dienesta, SIA “Rīgas meži”, Meža pētīšanas stacijas, biedrībām “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”, “Latvijas Mednieku Savienība”, “Latgales mednieku un makšķernieku biedrība”, “Latvijas Mednieku asociācija” un “Zemnieku Saeima”.
Pēc iepazīšanās ar staltbriežu radīto postījumu datiem, izskanēja vairāki priekšlikumi, kā situāciju uzlabot. Medniekus pārstāvošās organizācijas atskatījās uz iepriekš noslēgtā sadarbības memoranda īstenošanas nepilnībām un izteica priekšlikumus sekmīgākai sadarbībai.
Latvijas mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics rosināja domāt par aktīvu rīcību reģionos, kur staltbriežu populācija ir sasniegusi kritisku apjomu: “Mednieku skaits Latvijā samazinās proporcionāli iedzīvotāju skaitam, taču es negribētu, ka šis skaits vēl vairāk samazinātos dažādu ierobežojumu dēļ. Tostarp LVM piedāvātais medību tiesību nomas līguma termiņš, manuprāt, neveicinās ilgtspējīgu medību saimniecības attīstību un jauno personu iesaisti medībās. Svarīgi atjaunot iepriekš noslēgtā sadarbības memoranda īstenošanu dzīvē, ietverot jaunus, mūsdienu realitātei atbilstošus uzdevumus un modelējot iespējamos attīstības scenārijus. Ir jādomā, kā veicināt medīšanu tur, kur tas nepieciešams.”
Vislielākos postījumus LVM jaunaudzēs nodara tieši staltbriežu populācija – 2024. gadā svaigi bojājumi virs 5 % tika konstatēti 3,3 tūkstošos ha jaunaudžu. Staltbriežu nodarītie postījumi rada būtiskus zaudējumus un samazina iespēju izaudzēt kvalitatīvu nākotnes mežu – jaunie kociņi, kurus bojājuši staltbrieži, izaugot visbiežāk kļūst par mazvērtīgu koksni, ko var izmantot galvenokārt tikai enerģētikā un papīrmalkas ražošanā. Tāpat jaunaudžu aizsardzībā ik gadu tiek ieguldīti arvien lielāki finanšu līdzekļi – mežaudžu aizsardzības pasākumos pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem izmaksas ir pieaugušas līdz 5,74 milj. eiro gadā.
Lai mazinātu iespējamos dzīvnieku postījumus, LVM ir noteikusi teritorijas ar augstu postījumu risku un tajās ir mainījusi mežu apsaimniekošanas praksi. Piemēram, atjaunojot mežu, uz vienu hektāru stāda vairāk stādus, retina jaunaudzes lielākā vecumā, ziemas periodā cirsmās atstāj zarus kā papildbarību, kā arī veic jaunaudžu aizsardzības darbus.
Biedrības “Medniekiem.lv” pārstāvis Andris Zariņš tikšanās laikā piedāvāja vairākus priekšlikumus, kā uzlabot sadarbību, lai sasniegtu mērķi: “Esošās likumdošanas un normatīvo aktu ietvaros zemes īpašnieki varētu paši reģistrēt medību iecirkņus sadarbībā ar citiem mežu īpašniekiem. Vērts pārskatīt minimālo un maksimālo iecirkņu platību, veicinot medību intensitāti. Attiecībā uz staltbriežiem kā nelimitētu sugu – no tā nevajadzētu baidīties, jo populācijai nedraud apdraudējums. Manuprāt, pareizi būtu veidot vienu profesionālu organizāciju ar obligātu mednieku dalību, kas pati iekšēji kārtotu savu profesionālo vidi, pārņemot atsevišķas funkcijas no valsts. Tāda pieredze ir novērojama citviet pasaulē.”
