LDDK atzinīgi vērtē apņemšanos izmantot esošos konsultāciju mehānismus ar sociālajiem partneriem trīspusējā sociālā dialoga ietvaros, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus un iedzīvotāju labklājību.
Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš uzsvēra: “Trīspusējā sadarbība ir vitāli svarīga pēc būtības – lēmumos, kas skar darba tirgu un ekonomisko izaugsmi aktīvi jāpiedalās gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem kopā ar valdības pārstāvjiem.”
LDDK Prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Politisko līderu un valdības prioritārais uzdevums ir sekmēt nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas. Kvalitatīvu darbavietu veidošanās un visu valsts iedzīvotāju labklājības galvenais avots ir veiksmīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbība. Aicinu stiprināt Latvijas valsts, katras nozares un katra uzņēmuma reputāciju, konkurētspēju reģionā un veicināt ārējās ekonomiskās attiecības, un turpināt uzsāktās reformas, uzlabojot un ieviešot valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu un nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.”
LDDK aicina noteikt kā valsts stratēģisko mērķi nevis vienkārši eksportējošus uzņēmumus, bet eksportējošus uzņēmumus nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Visai valdības rīcībpolitikai, ņemot vērā ekosistēmas darbības principus, ir jāveicina tautsaimniecības transformācija un produktivitātes pieaugums. Produktivitāti varam nodrošināt, tikai veicinot uzņēmumu spēju reaģēt uz tehnoloģiskiem, globalizācijas, demogrāfiskiem un ekoloģiskiem izaicinājumiem. Vienkārši atbalstot visus neproduktīvos mazos un mikro uzņēmumus, mūsu ekonomika iekrīt vidējo ienākumu slazdā.
Būtiski sekmēt nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā, izmantojot koplīgumu mehānismu. Pilnvērtīgam nozaru sociālajam dialogam, kura rezultāts ir nozaru koplīgumi, kā priekšnosacījums ir sociālo partneru autonomijas respektēšana, tāpēc jāatbalsta sociālo partneru organizācijas un to lēmumus, respektējot pašregulācijas principu ar koplīgumu palīdzību.
Lai nodrošinātu darba devēju un darba ņēmēju interešu sabalansētību, jāturpina diskusija par Darba likuma normu atbilstību mūsdienu darba attiecībām un nodarbinātībai nākotnē, iesaistot sociālos partnerus.
