LDDK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šī gada jūnijā veikusi izpēti par to, kā sabiedrībā tiek uztverts birokrātiskais slogs un kā tas ietekmē uzticēšanos valsts pārvaldei. Rezultāti pirmoreiz publiski apspriesti pagājušonedēļ sarunu festivālā LAMPA Darba devēju teltī, piedaloties gan uzņēmēju, gan nevalstiskā sektora, gan valsts pārvaldes pārstāvjiem un ekspertiem.
Sabiedrības attieksme pret birokrātiju – negatīva
Pārmērīga dokumentu pieprasīšana (51%), lēns process (47%), sarežģītas procedūras (37%), nepamatots formālisms (33%) un no realitātes atrauta pārvaldes sistēma (30%) ir visbiežāk pieminētās asociācijas sabiedrībā, kad tiek noskaidrota izpratne par birokrātijas jēdzienu. 52% iedzīvotāju dotu priekšroku cilvēciski saprotamai pieejai, nevis striktai formalitāšu ievērošanai, tajā pašā laikā 37% par labāku uzskatītu pieeju, kas pilnībā atbilst likumam, izslēdzot iespēju katram interpretēt likumus pēc saviem ieskatiem.
83% iedzīvotāju drīzāk bieži vai ļoti bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes, un ar tām saskaras gan darbā, gan privātajā dzīvē. 46% sabiedrības grūti vai ļoti grūti izdodas risināt situācijas, kur nācies saskarties ar birokrātiju, un pēdējo 3 gadu laikā šī iemesla dēļ nācies atteikties no dažādām iniciatīvām vai pakalpojumiem: iegūt valsts vai pašvaldības sniegto palīdzību (37%); iegūt veselības aprūpes pakalpojumus (18%); uzsākt vai paplašināt savu saimniecisko darbību (17%); veikt darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem (17%); pieteikties uz Eiropas finansējumu (9%); iegūt izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju (6%).
Par trim galvenajiem iemesliem pārāk birokrātiskai attieksmei no valsts un pašvaldību iestādēm iedzīvotāji min: politiskās gribas trūkumu (42,8%); dziļi iesakņojušos birokrātisko kultūru (40,8%) un nekvalitatīvus likumus un citus normatīvos aktus (38,1%). Vēl kā potenciālie birokrātijas cēloņi tiek minēta valsts pārvaldes iestāžu darbinieku neieinteresētība (29,8%), ierēdņu vēlme izvairīties no iespējamām kļūdām vai sūdzībām (kā rezultātā tiek pieprasīti papildus dokumenti) (28,8%) un nepietiekami kompetenti darbinieki (27,2%).
No aptaujātajiem tikai 4% pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli uzskata par labu – lielākā daļa iedzīvotāju jeb 67% ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu (un 27,5% - kā viduvēju). Birokrātiju par galveno šķērsli Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai uzskata 27,2% sabiedrības, un nedaudz vairāk nekā puse (51,3%) uzskata, ka birokrātija ir nozīmīgs šķērslis, bet ne visnozīmīgākais.
Birokrātijas uztveres saistība ar uzticēšanos valdībai
40,8% sabiedrības pilnībā neuzticas valdībai, un gandrīz tik pat skeptiski ir 28,8%, kuri valdībai drīzāk neuzticas. 24,9% drīzāk uzticas valdībai, 3,3% uzticas pilnībā, un 2,2% ir grūti pateikt. Kas nozīmīgi – uzticēšanās rādītāji korelē ar to, cik bieži cilvēki novēro un saskaras ar negatīvajām birokrātijas izpausmēm.
Starp iedzīvotājiem, kas pilnībā uzticas valdībai, 32% ļoti bieži saskaras ar birokrātijas negatīvām izpausmēm. Savukārt, starp tiem, kas pilnībā neuzticas valdībai, 59% novēro negatīvas birokrātijas izpausmes ļoti bieži (un 37% tās novēro diezgan bieži).
Tikai 13% sabiedrības jūtas labi informēti par Latvijas valdības iniciatīvām birokrātijas mazināšanā – 77% ir vāji informēti. Turklāt 62% Latvijas valdības ieguldījumu birokrātijas mazināšanā vērtē negatīvi (29,7% - ļoti negatīvi, 31,9% - drīzāk negatīvi). Tikai 9% iedzīvotāju valdības iniciatīvas novērtē pozitīvi.
Viedokļi par administratīvo slogu, uzticēšanos un to, kas jādara situācijas uzlabošanai
Barometrā iegūtie rezultāti apstiprināja LDDK izvirzīto pieņēmumu, ka saistība starp uzticēšanos valsts pārvaldei un birokrātisko slogu pastāv. Šī saistība rezultātu atspoguļojumā redzama abos virzienos – jo biežāk sabiedrība sastopas ar birokrātiju, jo zemāka ir uzticēšanās valdībai. No otras puses, neuzticēšanās un nedrošība ir kā viens no cēloņiem pārregulācijai un papildus birokrātijai. Pēdējo mēnešu laikā valdībā norit darbs gan pie birokrātijas mazināšanas, gan izdevumu samazināšanas - vai tas būs sniedzis rezultātu un vai to novērtēs sabiedrība, būs redzams barometra rezultātos jau 2026. gadā.
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka birokrātijas cēlonis ir uzticības trūkums. “Ja lietas tiek atstātas pašplūsmā, tad pārregulācija un normatīvisms tikai augs. Tā ir dabīga saikne, kas Latvijas gadījumā traucē attīstībai. Šis efekts ir jāapzinās un ar to nepieciešams cīnīties, kur vadošā loma jāuzņemas politiķiem,” diskusijā pauda A. Kaktiņš.
“No uzņēmējdarbības un iedzīvotāju skatu punkta situācija ir sarežģīta - darām lēni, neuzticamies. Vērojama salīdzinoši augsta digitalizācija, bet nespējam tikt galā ar datiem, par daudz runājam un neuzņemamies atbildību. Uzticēšanos valsts pārvaldei mazina negatīva pieredze par skaidrību informācijā, kas tiek saņemta. Milzīga neizlēmība izriet no pašu radītiem normatīviem aktiem, bailēm kļūdīties un vēlmēm pasargāt sevi,” uzskata SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas vadītājs Kārlis Knēziņš uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto un jāinformē par publiskā sektora pārstāvju pienākumiem, darbiem, tā radot uzticību vienam par otru. “Birokrātijas mazināšana nav tikai administratīvs jautājums - tas ir būtisks solis uz saprotamāku, pieejamāku un efektīvāku valsts pārvaldi, kurai uzticas gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji,” papildina K.Knēziņš.
“Pārmērīga birokrātija rodas, kad mēģinām pasargāties no dažiem procentiem negatīvu gadījumu, un tādējādi radām sarežģījumus visiem tiem, kas procesos piedalās pareizi un godprātīgi,” diskusijā viedokli pauž 14. Saeimas deputāte Anda Čakša. Beata Jonite no centra “Marta” papildina, ka pastāv arī ļoti pozitīvi administratīvi risinājumi, piemēram, digi notārs un eParaksts, un dalīšanās labajos piemēros, kā arī aktīvāka sabiedrības iesaistīšanās politikā varētu būt nelieli soļi pretī izpratnes veicināšanai un attieksmes noregulēšanai.
Arī sabiedrība ir gatava iesaistīties procesos, kas varētu mazināt birokrātisko slogu. 77% piekrīt, ka būtu gatavi apgūt jaunas digitālās prasmes un platformas, 60% piekristu vairāk savu personas datu un informācijas nodot valsts pārvaldes iestādēm, lai rezultātā tie nebūtu jāiesniedz atkārtoti. Puse sabiedrības (51%) būtu gatavi piedalīties sabiedriskā apspriedē par birokrātijas mazināšanu, savukārt uzticēt mākslīgajam intelektam savu lietu izskatīšanu būtu gatavi tikai 30%.
Sabiedriskās domas barometrs izstrādāts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/001) ietvaros.
Sabiedriskās domas barometrs īstenots 2025. gada jūnijā, aptaujā piedalījušies 1005 respondenti.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 156 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
