Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv – kura gan pēc pieminējuma 2025. gada 26. marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) – tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši – pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.
2025. gada 26. martā ar premjeres rīkojumu izveidota Rīcības grupa “sistēmisku birokrātiskā sloga izpausmju mazināšanai”, kā rezultātā piecu pirmdienu darbs vainagojās ar 21 priekšlikumu “ātrai” apstiprināšanai. 11 no 21 priekšlikumiem apstiprināšanas termiņš tika noteikts 30. jūnijs, bet jau šobrīd pilnīgi skaidri var teikt, ka attiecīgi normatīvo aktu grozījumi netiks veikti noteiktajā laikā, jo Saeima dodas vasaras pārtraukumā. Piemēram, Grozījumi iesnieguma likumā iesniegti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, daļa pasākumu uzsākuši savu gaitu Tiesību aktu portāla publiskajā apspriešanā vai virzīti atzinumu sniegšanai, kā arī daļai iniciatīvu grozījumu izstrāde nav uzsākta. Tā vietā – atvērta diskusija par nākamajiem 186 birokrātijas mazināšanas priekšlikumiem (papildus tām aptuveni 300 iesniegtajām iniciatīvām, kuras netika iekļautas sākotnēji virzāmo priekšlikumu skaitā), no kuriem daudzi nav izturējuši sākotnējo atlasi, kas rada pamatotas bažas par procesu kvalitāti un virzību.
Laboratorijas, rīcības grupas, kampaņveidīgi nosaukumi, plāni un pētījumi. Viss kā ierasts gan pašmājās, gan starptautiski. Realitātē virzāmies pretējā virzienā, jo regulējuma no ārpuses kļūst aizvien vairāk, taču neefektīvas metodes, kas izmantotas to pārņemšanai nacionālā līmenī un administratīvā sloga mazināšanai Latvijā drīzāk rada jaunu administratīvo slogu, nevis mazina esošo.
Rīcības grupas darba rezultāti tikuši prezentēti no Valsts kancelejas puses gan Saeimas komisijās, gan citos formātos, taču sadarbības partneru attiecības ar Valsts kanceleju ir kā vecākiem ar skolnieku, kur vieni cenšas pieskatīt, lai otrs pilda mājasdarbus un mēģina tikt pāri nepieciešamajam 10% slieksnim eksāmenos.
Kas šo procesu atšķirs no iepriekšējiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem iedzīvināt sistēmisku administratīvā sloga mazināšanas pieeju Latvijā? Tādu, kas nevis kampaņveidīgi reanimē labi aizmirstas vecās iniciatīvas, bet ievieš sistēmu, kura konstanti pārskata procesus un mazina administratīvo slogu, kļūstot ar laiku par automātisku procesu.
Pirmkārt, nepieciešams procesu turētājs. Valsts kanceleja ir atbildīgā par valsts pārvaldes attīstību un pilnveidi, taču jāatzīst, ka procesu vadība notiek ķeksīša pēc – dažādu pušu iesaiste nodrošina normatīvos aktos iekļauto demokrātisko principu formālu ievērošanu, taču acīmredzami ne rezultātu. Analizējot iepriekšējo praksi, tieši procesu vadība, nevis starptautisku standartu definēšana normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, ir klupšanas akmens Latvijā. Vai tas ir cilvēkresursu jautājums - trūkst prasmīgu vadītāju, to atbildētu attiecīgas institūcijas ieviešana un tās efektivitāte. Jau vairākkārt ir prezentēta domnīcas “Laser” iniciatīva par ministru prezidenta biedra institūta ieviešanu, kam būtu attiecīgs politiskais mandāts un atbildība mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē. Šeit jāuzsver ne tikai atbilstošs mandāts, bet arī procesu vadības prasmes. Arī ārvalstu prakse skaidri parāda, ka valstīs, kuras tiek minētas kā pozitīvs piemērs administratīvā sloga mazināšanā, ir atbildīgas institūcijas/personas esamība (Nīderlande, Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste u. c.).
Atbildīgās personas uzdevums būtu gan izstrādāt metodiku administratīvā sloga analīzei un mērīšanai, gan ieviest mehānismus tā atvieglošanai. Piemēram, kaut vai likvidējot paralēlus formātus (darba grupas), ieviest vienotus principus un standartizēt terminoloģiju, uzraudzīt dokumentu kvalitāti un to pēctecību. Tāpat līdz šim administratīvā sloga aprēķins Latvijā ir balstīts uz ārējo ietekmi, proti, regulējuma vai tā grozījumu ietekmi uz iesaistītajām pusēm, nerēķinot izmaksas, kas rodas valstij ieviešot jaunu regulējumu - lieka regulējuma ieviešana arī valstij uzliek papildus pienākumus un prasa papildus resursus.
Svarīgi būtu veidot sadarbību ar partneriem administratīvā sloga mazināšanai, piemēram, domnīcām, lai administratīvā sloga mazināšana neradītu papildus slogu vai izdevumus, bet tiktu izmantotas kompetences tā mērīšanai un identificēšanai, kas tālāk tiktu ieviestas praksē. Tas nodrošinātu skaidru metodiku administratīvā sloga mazināšanā, ietverot periodisku dokumentu kvalitātes un efektivitātes pārbaudi, lai identificētu trūkumus un uzlabotu to kvalitāti.
Un visbeidzot funkciju pārskatīšanu, nosakot un novēršot to dublēšanos – veikt neatkarīgu auditu valsts iestādēs, identificējot funkciju dublēšanos un iespējas tās apvienot. Tam būtu atspaids arī uz valsts izdevumu samazināšanu un pietuvinātu mūs mērķim par drošības un citu valdības noteikto prioritāšu īstenošanu – izdevumu samazināšana vismaz 850 milj. eiro apmērā nodrošinātu gan drošībai nepieciešamos papildus 500 milj., gan līdzekļus, kuri nepieciešami citām reformām. Latvijā mums ir tik pat daudz valsts funkciju, kā ziemeļvalstīs, bet krietni mazāks finansējums. Bez funkciju likvidēšanas nevaram cerēt uz labākiem veselības, izglītības, infrastruktūras u. c. pakalpojumiem.
Izmantot mākslīga intelekta un mašīnmācīšanās iespējas, kas nodrošinātu tiesību aktu teksta analīzi, savstarpēju sasaisti, nodrošinātu pēctecību un uzlabotu pašu normatīvo aktu kvalitāti (standartizāciju). Tas palīdzētu efektivizēt procesus un optimizēt resursu izlietojumu.
Birokrātija teorijā ir efektīvākais procesu vadīšanas veids, priekšrocības gūstot ar savu caurskatāmību, paredzamību un sistēmiskumu, izskaužot subjektivitāti un haosu. Integrējot valsts pārvaldē jaunas organizācijas formas, mēs esam turpat, kam tika ieviesti administratīvie procesi – neskaidrās un garās procedūrās, lai izvairītos no atbildības, kas procesā rada vēl papildus procedūras, radot cikliski jaunu un atkal jaunu regulējumu. Lai panāktu reālas pārmaiņas, nepieciešama nevis jaunu komiteju veidošana, bet konsekventa sistēma un spēcīga procesu vadība, kas virzīs uz premjeres nosprausto birokrātijas mērķu sasniegšanu.
Birokrātijai nav jābūt ļaunumam – tai jābūt efektīvai pārvaldības formai, kas sniedz caurskatāmību un paredzamību. Taču bez izlēmīgas vadības un sistēmiskas pieejas mēs turpināsim soļot apļos, radot arvien jaunus noteikumus, kas nevis vienkāršo, bet sarežģī ikdienas dzīvi uzņēmējiem un sabiedrībai.
