Pieminekli atklās Zedelgemas pilsētas galva Annika Vermelena (Annick Vermeulen), Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse, Zedelgemas domnieks vēsturiskā mantojuma lietās Patriks Arnū (Patrick Arnou), Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (OMB) valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis.
Ideja par piemiņas zīmi radās 2014. gadā, kad Muzeja filmēšanas grupa kopā ar diviem bijušajiem ieslodzītajiem leģionāriem apmeklēja Zedelgemu, lai filmētu karagūstekņu nometnes vietu, kā rezultātā tapa Muzeja dokumentālā filma “Zedelgema”. Savukārt Zedelgemas pilsētas pašvaldību ieinteresēja tuvāk izzināt kara gūstekņu nometnes vēsturi, tādēļ tika noslēgts sadarbības līgums ar Muzeju par piemiņas zīmes veidošanu.
2017. gadā Muzejs noorganizēja tēlniecības konkursu par pieminekļa metu, kurā Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto metu “Latvijas stāvstrops”. Autors par savu piedāvājumu teic: "Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU."
Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” — “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās karagūstekņu nometnes kazarmas un iekārtot muzeju, kur varēs iepazīt arī latviešu leģionāru stāstu.
LOMB valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs komentē: “Zedelgemas pilsētas iniciatīva pieminēt mūsu leģionāru un tai pašā laikā Latvijas likteni 2. pasaules karā, nosaucot jaunu pilsētas laukumu brīvības vārdā, un tur novietojot pieminekli leģionāriem un Latvijas brīvībai, uzdod jautājumu – kad mēs Latvijā beidzot pārkāpsim politiskās apziņas slieksnim, un uzdrīkstēsimies darīt ko līdzīgu? Mūsu leģionāri gūstā varēja uzbūvēt Brīvības pieminekļa maketu; mūsu oficiālā politika vēl arvien kaunas, ka viņi noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Vai tiešām tik grūti par spīti apmelojumiem un propagandai atklāti atzīt, ka ne jau nacistu uzspiestajām SS rūnām uz apkakles, bet Latvijas karodziņam uz piedurknes viņi zvērēja savu uzticību?”
Pieminekļa izmaksas - 100 000 EUR uz pusēm apņēmušās segt Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Okupācijas muzejs. Vairāk nekā gadu muzejs šim mērķim ir vācis ziedojumus. No nepieciešamajiem 50 000 EUR šobrīd 133 ziedojumos ir savākti 40 876 EUR. Ziedotāju vārdus var lasīt interneta vietnē www.okupacijasmuzejs.lv. Muzejs joprojām aicina pievienoties ziedotāju lokam, solot par ziedojumiem virs 100 EUR vai ekvivalentu citā valūtā, dāvināt bronzā kaltu pieminekļa bites piespraudi.
