Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jēkabs Straume: “Pašlaik kriminālprocess nav saistīts nedz ar ASV finanšu institūciju paziņojumiem par “ABLV Bank”, nedz ar potenciālo tiesvedību starp valsti un “Norvik bankas” vadītājiem.”
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume (no kreisās) un Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, Foto: Ieva Leiniša, LETA
Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu. Kā informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, uzsāktajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta ranga amatpersona un fiziska persona, kurai šobrīd ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Šobrīd gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Valsts policija nevar atbildēt uz vairumu jautājumu, kas saistīti ar uzsākto kriminālprocesu, piemēram, ne laiku, kad, iespējams, ir veikti likumpārkāpumi, kas ir tajos iesaistītās personas, ne to, vai ir pietiekami daudz savākto pierādījumu un vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Tiesībsargājošās iestādes atturas komentēt procesa saturu un pierādījumus, jo tas var apdraudēt izmeklēšanas gaitu un patiesības noskaidrošanu.
Šobrīd I. Rimšēvičam vēl ir aizturētā statuss, bet pēc drošības naudas iemaksāšanas un atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora tiks piemērots aizdomās turamā statuss.
Nav saistīts ar kredītiestādēm
"Veicot šīs izmeklēšanas darbības, neviena no kredītiestādēm nav nonākusi mūsu redzeslokā," ziņo KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Viņš norāda, ka uzsāktais kriminālprocess šobrīd nesatur nekādas ziņas vai indikācijas par to, ka būtu iesaistīta kāda no valsts kredītiestādēm.
"Pašlaik konkrētais kriminālprocess nav saistīts nedz ar ASV finanšu institūciju paziņojumiem par "ABLV Bank", nedz ar potenciālo tiesvedību starp valsti un "Norvik bankas" vadītājiem," skaidro J. Straume.
Kukuļa pieprasīšana
I. Rimšēviču tur aizdomās par 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu. KNAB šī gada 15. februārī uzsāka kriminālprocesu pret Latvijas Bankas amatpersonu, kura, iespējams, ir veikusi pretlikumīgas darbības, par kurām ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas.
Minētajā pantā ir noteikts, ka "par darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem".
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andreja Grišins skaidro, ka organizēta grupa var būt arī divas personas, jo arī divām personām var būt vienots nodoms.
Drošības līdzeklis – drošības nauda
"KNAB neprasīs I. Rimšēvičam piemērot nopietnāko drošības līdzekli – apcietinājumu, bet gan drošības naudu, kā arī citus drošības līdzekļus, lai nodrošinātu, ka aizdomās turamās personas sadarbojas ar izmeklēšanu un neveic nekādas pretlikumīgas darbības," stāsta J. Straume.
Kā ziņo aģentūra LETA, I. Rimšēvičam ir noteikta 100 000 eiro liela drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. Savukārt J. Straume norāda, ka minētajai personai noteikti piemēros arī drošības līdzekli – amata pienākumu pildīšanas liegumu, kā arī citus drošības līdzekļus, taču neminēja, kādus.
Tāpat viņš skaidro, ka apcietinājums ir nopietnākais drošības līdzeklis un to piemēro izmeklēšanas tiesnesis, balstoties tikai un vienīgi uz faktiem, kas varētu liecināt, ka konkrētā persona var kaut kādā veidā traucēt izmeklēšanu un ietekmēt lieciniekus, aizbraukt no valsts, līdz ar to, kamēr nav šādu argumentu, tiek piemērots apcietinājums, kas ir procesa virzītāja lēmums.
Iesaistīta arī fiziska persona
"Kriminālprocesā ir iesaistīta arī viena fiziska persona, kurai šobrīd ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis," papildina J. Straume.
"Tātad vienai personai ir aizdomās turētā statuss, otrai personai joprojām ir aizturētā statuss. Tas ir līdz brīdim, kad pret drošības līdzekli – drošības naudu – personu atbrīvo, pēc tam tai piemēro statusu – aizdomās turamais," turpina J. Straume. Otrās personas drošības līdzekli viņš neizpauda.
Kredītiestāžu pārstāvjus aicina ziņot
"Ņemot vērā visus līdz šim publiskajā telpā izskanējušos minējumus un apgalvojumus, kuru liela daļa nebija patiesa, vēlos īpaši aicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kuriem ir jebkāda informācija par kukuļdošanu vai izspiešanu, ziņot par to KNAB," uzsver J. Straume, norādot, ka atbilstoši Krimināllikuma 324. panta trešajai daļai personu, kura devusi kukuli, var atbrīvot no kriminālatbildības.
Minētā panta daļa nosaka, ka "kukuļošanas starpnieku vai atbalstītāju var atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņš pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu".
Nevar uzskatīt par vainīgu, ja to nekonstatē noteiktā kārtībā
"Savā un KNAB vārdā apliecinu, ka KNAB pieliks visas pūles, lai sauktu pie atbildības personas, kas veikušas pretlikumīgas darbības, tomēr šobrīd vēlos īpaši uzsvērt, ka neviena persona nevar tikt uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek konstatēta likumos noteiktā kārtībā," skaidro J. Straume.
Tāpat viņš norāda, ka KNAB kā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde veiks pirmstiesas izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā, kur visas procesuālās darbības notiek ģenerālprokuratūras īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas uzraudzībā, savukārt, tikko kā būs savākts pietiekošs pierādījumu apjoms, lai uzrādītu apsūdzību, tas nekavējoties tiks darīts.
