Kā norāda Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, sabiedriskās diskusijās līdz šim visgrūtāk bijis pamatot prezidentūras ekonomiskos ieguvumus, jo trūka uz pierādījumiem balstītu faktu un skaitļu. SIA"KPMG Baltics" veiktais pētījums piedāvā prezidentūras izvērtējumu no ekonomiskā viedokļa, un iegūtie rezultāti plašākai sabiedrībai tika prezentēti Eiropas Komisijas pārstāvniecības organizētas diskusijas "Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē – ko iegūsim?" laikā.
Ieguvumi, kuru bez prezidentūras nebūtu
Par pamatu analīzei tika ņemtas iepērkamās preces un pakalpojumi, kas nepieciešami prezidentūras vajadzībām, ienākumi valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā, ieguldītie līdzekļi valsts pārvaldes darbinieku apmācībās, kā arī izvērtēti sociālie un ekonomiskie ieguvumi no Latvijas un Rīgas atpazīstamības veicināšanas un pieauguma prezidentūras laikā, gan pēc tās. Ietekmes izvērtējums veikts arī par laiku, kas bija nepieciešams prezidentūras sagatavošanai, sākot ar 2013.gada janvāri.
"Veicot izvērtējumu, tika atlasītas tās aktivitātes, kuras rada jaunu ekonomisko vērtību, kādas netiktu radītas, ja prezidentūras nebūtu," par pētījuma pamatprincipiem stāsta "KPMG Baltics" pārstāvis Edgars Voļskis. Piemēram, prezidentūras budžeta izmaksās iekļautās personāla izmaksas ir no jauna radītas darbavietas, kuras netiktu izveidotas, ja prezidentūra nenotiktu.
Kopumā pētījuma izstrādes rezultātā iegūtos datus par ekonomiskajiem ieguvumiem var iedalīt trīs grupās: fiskālie, makroekonomiskie un kvalitatīvie ieguvumi.
Tiešie un netiešie ekonomiskie ieguvumi
Liela daļa ieguvumu ir fiskālie, kas izsakāmi nodokļu ieņēmumu vai ietaupījumu veidā. "Fiskālos ieguvumus veido galvenokārt nodokļu ieņēmumi, kurus valsts saņem no veiktajiem ieguldījumiem prezidentūras aktivitāšu nodrošināšanā," skaidro E.Voļskis. Nodokļi tiek maksāti ne tikai par iegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami prezidentūras nodrošināšanai, bet arī no izmaksātām darba algām prezidentūras personālam. Savukārt saņemtās algas tiek tērētas par precēm un pakalpojumiem, kuri tiek aplikti ar citiem netiešiem nodokļiem – PVN un akcīzes nodokli. Nodokļi tiek iekasēti arīdzan no iegādātām precēm un pakalpojumiem, kas rodas prezidentūras apmeklētāju un tūristu skaita pieauguma rezultātā. Visi nodokļu ieņēmumi nonāk atpakaļ valsts budžetā.
Analizējot pieejamos datus, pētījumā aplēsts, ka prezidentūras kopējie fiskālie ieguvumi 2015.gada pirmajā pusē sasniegs 64,47 miljonus eiro. Tas ļauj secināt, ka prezidentūras rezultātā daļu izmaksu Latvija spēs kompensēt no nodokļu ieņēmumiem.
"Papildu nodokļu ieņēmumi no prezidentūras aktivitātēm aplēsti 64,47 miljonu eiro apmērā."
Bez nodokļu ieņēmumiem no preču un pakalpojumu pieprasījuma pieauguma prezidentūrai ir arī papildu makroekonomiskie ieguvumi.
Ieguldījumi precēs un pakalpojumos netieši stimulē visu valsts tautsaimniecību - rada jaunas darba vietas, palielinās iedzīvotāju ienākumi un nacionālais kopprodukts. Pakalpojuma sniedzēji tērē naudu par vēl citiem pakalpojumiem, un tā ir iespēja uzņēmumiem attīstīties, kļūt konkurētspējīgākiem un attīstīt jaunas nozares.
Arī šādu netiešu ietekmi uz ekonomiku iespējams izteikt skaitļos. "KPMG Baltics" pārstāvis E.Voļskis skaidro, ka makroekonomiskos ieguvumi Latvijai aprēķināti ar Keinsa multiplikatora pielietojumu un veiktā izvērtējuma rezultātā aplēsts, ka kopējā iepludinātā nauda Latvijas ekonomikā ar mērķi nodrošināt prezidentūras aktivitātes sasniegs 71,16 miljonus eiro. Tā ir nauda, kas papildus "sildīs" Latvijas ekonomiku.
Prezidentūra un tūrisms
Sagaidāms, ka prezidentūra veicinās tūrisma pieaugumu. Tās laikā norisināsies teju 200 pasākumi, un zināms, ka uz tiem kopumā ieradīsies ap 25 tūkstoši Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politiķu un amatpersonu, kuras, iespējams, pavadīs arī ģimenes locekļi. Tāpat ne mazāk svarīgi paturēt prātā, ka Latviju tuvākajos sešos mēnešos apmeklēs vismaz 700 ārvalstu žurnālisti.
Ja līdz šim Latvija kā tūrisma galamērķis bija vairāk konkurētspējīga Eiropas austrumu tirgū, prezidentūras laikā sagaidāms, ka Latvijas apmeklētāji lielākoties būs darījumu tūristi no ES dalībvalstīm, kas šeit uzturēsies vidēji 2–3 dienas un klasificējas kā augstas pirktspējas patērētāju grupa.
Kā galvenais ieguvums valsts tūrisma nozarē no prezidentūras izcelta atpazīstamība un pozitīva valsts reputācija. Veiksmīgi izmantota, tā var nest ievērojamus augļus ne tikai prezidentūras laikā, bet arī pēc tās. Tāpēc Latvijas prezidentūras ietvaros būtiska loma tiek piešķirta Latvijas kultūras atpazīstamības un Latvijas kā kultūras tūrisma galamērķa popularizēšanai, un plānotais kultūras pasākumu klāsts prezidentūras laikā, patiesi, ir plašs.
"Šāda mēroga apmācības iepriekš Latvijas valsts pārvaldē vēl nav bijušas."
Pēc "KPMG Baltics" aprēķiniem, kopējie nodokļu ieņēmumi no tūrisma pieauguma prezidentūras laikā varētu sasniegt 9,5 miljonus eiro. Tomēr ekonomiskais ieguvums būs atkarīgs no daudziem mainīgiem faktoriem, piemēram, no tā, kā vietējie uzņēmēji spēs pielāgoties un izmantot prezidentūras piedāvātās iespējas.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle norāda, ka Latvijas tēlu veidos ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs. Tas, kādu iespaidu par Latviju tālāk izplatīs Latvijas apmeklētāji radiniekiem un draugiem, kā arī žurnālisti savai auditorijai, būs izšķirošs apstāklis, vai tūristiem Latvija būs pievilcīga vieta atpūtai arī pēc prezidentūras beigām.
Iespēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem
Kvalitatīvo ieguvumu grupa ir tie ieguvumi, kuri nodrošinās Latvijai paliekošu ekonomisku labumu daudz ilgākā laika periodā arī pēc prezidentūras beigām. Tie ir ieguvumi, kurus visgrūtāk izmērīt, taču par to nozīmi Latvijas attīstībā ilgtermiņā runā visvairāk.
Piemēram, prezidentūra ir iespēja ne vien piesaistīt ceļotāju interesi par mūsu valsti, bet arī dibināt kontaktus ar citu valstu uzņēmējiem un meklēt izeju uz jauniem tirgiem. Lai gan pētījumā atzīts, ka eksporta ieguvumi no prezidentūras ir netieši un attālināti, tā var veicināt atsevišķu preču un pakalpojumu grupu atpazīstamību starptautiskā vidē. Īpaši tas attiecināms uz tām precēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar prezidentūras aktivitātēm.
"Kopējā iepludinātā nauda Latvijas ekonomikā prezidentūras aktivitāšu nodrošināšanai sasniegs 71,16 miljonus eiro."
Šādā aspektā pētījuma autori izceļ piedāvātās iespējas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izstrādā un piedāvā specifiskus IT risinājumus. Ņemot vērā to, ka digitālās vides iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai un citas IT aktivitātes ir viens no trim prioritārajiem darbības virzieniem Latvijas prezidentūrā, tās laikā plānots rīkot virkni pasākumu Londonā un Vācijā, kuros reklamēs Latvijas preces un pakalpojumus, ar īpašu uzsvaru uz digitālo sfēru. Tādējādi, pateicoties prezidentūrai, Latvijas uzņēmumi vairāk varēs iesaistīties Eiropas līmeņa sadarbības tīklos un pētniecības projektos, kas veicinās starptautisku sadarbību un līdz ar to arī vietējo uzņēmēju ekonomisko darbību.
"Prezidentūra ir kā liels mārketinga pasākums, kas ļauj Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem sevi reklamēt," uzsvērts pētījumā.
Profesionālāka valsts pārvalde – ekonomikas attīstības pamatā
Kā viens no būtiskākajiem kvalitatīvajiem ieguvumiem jāizceļ prezidentūras aktivitātēs iesaistītā personāla apmācība. Šāda mēroga mācības nekad iepriekš Latvijas valsts pārvaldē vēl nav bijušas, atzīst pētījuma autori. "Krīzes gados noplicinātajai valsts pārvaldei tas bija ļoti nepieciešams. Ja nebūtu prezidentūras, tik būtiskiem ieguldījumiem valsts pārvaldes kapacitātes celšanā mēs šobrīd nebūtu saņēmušies," uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
"Valsts pārvaldes darbinieki, kas tiek iesaistīti prezidentūras sagatavošanas procesā, ir papildus ieguvuši jaunas, ļoti augsta līmeņa zināšanas. Veicot pārrunas ar ES amatpersonām un citiem dalībvalstu ierēdņiem, būtiski uzlabojas valodu prasmes, komunikācija, spēja risināt sarežģītus jautājumus Eiropas institūciju līmenī. Ekonomiskais labums, ko šādi cilvēki varēs nodrošināt nākotnē, būs ievērojami augstāks," secina "KPMG Baltics" pārstāvis E.Voļskis.
Pētījumā izcelti vairāki ieguvumi, kas kopumā uzlabos Latvijas nacionālo interešu aizstāvību Eiropas Savienības institūcijās. Tiek pieņemts, ka kompetentāki, profesionālāki un efektīvāki valsts pārvaldes darbinieki, kas pārzinās, kā funkcionē ES institūcijas un kā tajās pozicionēt Latvijas intereses, sekmēs Latvijas uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to uzlabosies arī Latvijas uzņēmēju eksporta potenciāls.
Līdz ar to, lai arī prezidentūras nodrošināšana rada zināmu izmaksu slogu Latvijas budžetam, prezidentūra nodrošinās noteiktus ieguvumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, teikts ekonomiskā izvērtējuma secinājumos. Tās ietekmē pieaug nodokļu ieņēmumi, tiek veicināta nodarbinātība, un attīstās tūrisma nozare. Taču prezidentūras visnozīmīgākie būs t.s. kvalitatīvie ieguvumi: apmācīti profesionāli un efektīvāki valsts darbinieki, kuri būs ieguvuši zināšanas un pieredzi, strādājot starptautiskā vidē sarežģītos apstākļos. Tiesa, šādi cilvēki ir ļoti pieprasīti darba tirgū. Tādēļ liels nākotnes izaicinājums būs nodrošināt, lai pieredzējušie valsts darbinieki nepadodas privātā sektora vilinājumam, bet turpina darbu valsts pārvaldē arī pēc prezidentūras beigām.
.JPG)
