Labdien, gribētu uzzināt, kā man rīkoties gadījumā, ja es reģistrēju jaundzimušo bez tēva klātbūtnes un viņš nebūtu ierakstīts dzimšanas apliecībā (vai vispār es varu reģistrēt tēvu kā tēvu bez viņa klātbūtnes, ja precējušies mēs neesam?) Vēlāk gribētu tomēr vērsties tiesā par uzturlīdzekļu piedzīšanu, kādas procedūras notiek šajā gadījumā? Tiesa droši vien noliek paternitātes testa veikšanu, bet kuram tas ir jāapmaksā? Kurš vispār apmaksās tiesas izdevumus? Vai man ir nepieciešams advokāts un vai var vērsties kaut kur pēc bezmaksas juridiskas palīdzības un atbalsta, jo būšu vientuļā mamma un juridiskos izdevumus atļauties apmaksāt nevaru. Paldies jau iepriekš par atbildi!
Lai no bērna tēva piedzītu uzturlīdzekļus, ir nepieciešams apstiprinājums, ka konkrētā persona ir bērna tēvs. Tāpēc vispirms ir jānosaka paternitāte. Ja bērna vecāki nav precējušies, paternitāti var atzīt brīvprātīgi vai noteikt tiesas ceļā.
Paternitātes brīvprātīga atzīšana nevar notikt bez tēva klātbūtnes vai piekrišanas. Taču, ja bērna tēvam nav iebildumu un bērns ir jaunāks par 12 gadiem, paternitātes brīvprātīga atzīšanas kārtība ir ļoti vienkārša – abiem vecākiem jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu un kopīgi jāiesniedz pieteikums. Ja bērna tēvam ierasties dzimtsarakstu nodaļā nav iespējams, viņš pieteikumu var publiski apliecināt pie notāra (vai jebkurā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstīs) un nosūtīt pa pastu. Paternitātes atzīšana, kā to paredz Civillikuma 155.pants, tādējādi tiks noformēta ar ierakstu dzimšanas reģistrā.
Savukārt, ja bērna tēvs brīvprātīgi atzīt paternitāti atsakās, vienīgā iespēja noteikt paternitāti ir prasības celšana tiesā. Tiesā būs jāpierāda, ka persona ir bērna tēvs. Civillikuma 157.panta otrā daļa nosaka, ka, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu.
Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus.
Ja tomēr pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiska ekspertīze jeb DNS analīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.1pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Tas nozīmē, ja pieprasīsiet ekspertīzi, Jums kā prasītājai būs pienākums to iepriekš arī apmaksāt. Taču, ja DNS tests apstiprinās, ka atbildētājs ir bērna bioloģiskais tēvs, izdevumus tiesa piedzīs no atbildētāja un tādā gadījumā iztērētos līdzekļus atgūsiet. Un otrādi – ja ekspertīzi pieprasīs atbildētājs, viņam tā vispirms būs pašam jāapmaksā. Arī atbildētājam būs iespējams pieprasīt no Jums iztērēto atlīdzināšanu, bet tikai tādā gadījumā, ja analīzes apstiprinās, ka viņš nav bērna bioloģiskais tēvs un Jūsu prasība nav bijusi pamatota.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja prasītājam ir piešķirts trūcīgais statuss, lūdzot nozīmēt ekspertīzi, var lūgt atbrīvot no ekspertīzes apmaksas. Ja tiesa tā lems, ekspertīzes apmaksu veiks valsts un pēc tam, ja DNS tests apstiprinās paternitāti, tā tiks piedzīta no atbildētāja.
Vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedzīšanu. Civilprocesa likuma 43.panta trešā daļa noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja sniedzat tiesā apvienotu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu, Jums valsts nodevas un kancelejas nodevas nav jāmaksā.
Lai pareizi noformētu prasību tiesai, vēlams lūgt ģimenes tiesībās kompetenta jurista palīdzību. Ja Jums ir piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, Jums ir tiesības šādu civiltiesisko strīdu risināšanai saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Par to vairāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā „Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: kam un kādos gadījumos tā pienākas?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!