Lai tiktu galā ar savām naudas lietām (kā būtu jākārto valsts finanses, mēs visi zinām), jādomā, jāsver un jārēķina. Mums katram ir tik naudas, cik ir. Es te nerunāju par tiem, kuriem ne centi, ne liti nav jāskaita.
Lietuvas iedzīvotāju mājsaimniecībās lielākā izdevumu daļa ir maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku. Tikai pēc tam var sākt domāt par apģērbu un apaviem. Jautājums - kur pirkt apģērbu: lielveikalā, tirgū, Viļņas Garjūnu tirgū, vecpilsētas spožo vitrīnu veikalos vai lietoto apģērbu veikalu tīklā „Humanas”?
Apģērbam – ja kas paliek makā
Lietuvā netrūkst visādu aptauju: par notikumiem pagātnē, par izredzēm nākotnē, par politiķu popularitāti utt. Neesmu tikai redzēju aptauju, kur būtu tiešs jautājums: vai pērkat apģērbus lietotu apģērbu veikalos un cik bieži to darāt? Bet - ko gan šāda aptauja parādītu? Vai to, cik Lietuvas iedzīvotāju sevi apģērbj „Humanas” veikalos? Nez vai respondenti atzītos: jā, es pērku lietotu apģērbu! Ja arī atzītos, tad - cik procentu no visiem pircējiem?
Neizskatās, ka Lietuvā no ārzemēm atvesto lietoto apģērbu veikalu skaits mazinātos. Pēc Lietuvas Statistikas departamenta ziņām, Lietuvā ir 560 lietotu apģērbu, apavu un mājsaimniecības preču veikalu. Kopējais to gada apgrozījums sasniedz aptuveni 24 miljonus litu (nepilnus 5 milj. latu). Sabiedrībai skaidro, ka lielākos mājsaimniecības izdevumus veido pārtika un komunālie pakalpojumi, tādēļ apģērbam atliek maz naudas un jāpērk vislētākais. Arī vidējā alga Lietuvā ir visai pieticīga, un - ja vēl no tās jāmaksā kredīts par dzīvokli? Toties „Humanas” veikalos var nopirkt visnotaļ derīgu apģērbu par cenu, kas nav salīdzināma ar debesīs skrejošo cenu „normālos” veikalos. Tādēļ „Humanas” durvis ver ne tikai mazturīgie vien.
„Humanas” - nosodīt, bet kontrabandu – nē
Ekonomisti ir novērojuši, ka modīgās preces – apģērbs, tālruņi – savu cenu zaudē jau krietnu laiku pirms šo preču reālās nolietošanās. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki mēdz izvēlēties jau lietotas preces, kuru starpā ir arī pavisam jaunas, bet no modes izgājušas. Ir gan dzirdēts, ka esot kauna lieta šajos veikalos iepirkties. Kauna lieta, manuprāt, ir zagt. Kas galu galā nosaka, kur man iepirkties? Vai tikai tur, kur ir „pieklājīgi”, kaut arī manam maciņam tas ir „nāves spriedums”? Vai tas neliecina, ka man trūkst pašcieņas un es tieku vadīta pa nez kura noteikto „īsto” taciņu? Un kam gan satraukties par to, ko teiks paziņas, ja es nepārkāpju likumu un nedaru neko nosodāmu.
Jāteic gan, ka sabiedrības nosodījums arī nav absolūtā patiesība. Aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse Lietuvas iedzīvotāju pērk kontrabandas cigaretes, alkoholu un citas preces. Kas tad būtu vairāk nosodāms? Līdzās tam ko teiks paziņas par iepirkšanos „ubagu” veikalā dažiem svarīgs ir jautājums, vai šiem svārkiem un blūzēm nav slikta „aura”. Ar to svešo „auru” var tikt galā pavisam vienkārši: saimniecības ziepes, ūdens, karsts gludeklis un vēdināšana.
Iespēja ietaupīt pasaules resursus
Man lielisks piemērs ir Lietuvas ragana, farmaceite, izcilā botāniķe un ārstniecības augu pazinēja nu jau mirusī Euģēnija Šimkūnaite. Karstā vasaras dienā šī dāma cienījamos gados gāja pa Ģedimina prospektu vasaras kleitā, galvā salmu cepure, bet kājās - kurpes un vilnas zeķes. Vilnas zeķes – kāju vainas dēļ. Kājām tiešām nav svarīgi, ko domā garāmgājēji.
Nesen viena lietuviešu izcelsmes amerikāniete man skaidroja, ka viņas meita (jau iedzimta amerikāniete) atzīstot tikai lietotus apģērbus un arī viņu aģitējot. Meita esot zaļo kustības aktīviste un uzskatot, ka arī tā varam taupīt dabas resursus. Man gan tas nebija ienācis prātā, bet ir pavisam pareizi: mazāk jāaudzē kokvilna, mazāk aitas, mazāk jāizlieto elektrība un cita enerģija. Es paziņai apjautājos, ko viņa domā par apģērba „auru”. Viņa tikai pasmējās.
Šā gada pavasarī Lietuvas augstāko sabiedrību (kuras vienīgais „augstums” laikam ir tas, ka tā gozējas uz žurnālu vākiem) satrauca, bet pārējo sabiedrības daļu krietni uzjautrināja skandāls vienā izteikti smalkā un dārgā vecpilsētas veikalā. Bija izskanējušas aizdomas, ka tur pārdodamās smalko preču zīmju preces esot falsificējumi! Ne „Gucci”, bet „šmauci”. Pēc Lietuvas policijas ziņām, aptuveni 15 procentu no veikalos realizētām precēm ar pazīstamiem zīmoliem esot falsificējums. Garjūnu tirgū pakaļdarinājumus konfiscē tonnām... Bet varbūt neskatīsimies pāri plecam, vai tik kāds mūs neredz „nepiedienīgā” veikalā. Skatīsimies savā makā un domāsim ar savu galvu!
