Vai te nav kāds sakars ar gada spārnoto teicienu, kas atgadījās veselības ministrei Baibai Rozentālei: "Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?” Tiešu atbildi uz šo populāro jautājumu nupat apkopotie gada vārdi un nevārdi nesniedz. Taču nojausmas raisa kādu parādību, kas arī pretendēja uz gada nevārda titulu, – uz "debati”.
Kādi gan varētu būt secinājumi? Nu tādi, ka, neraugoties uz "debati”, minētā atbildība, kā teicis labklājības ministrs Uldis Augulis, joprojām ir visai "maksimāli minimalizēta”. Varbūt tam ir pilnīgi objektīvi iemesli? Valsts pirmā amatpersona, kā konstatējis Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, jau pa gabalu izskatās "pēc sabraukta ezīša”! Bet šī epiteta adresāts pat nebija spējīgs reaģēt, kā to šādā situācijā izdarītu katrs bērns, – atbildēt ar pašlaik tik populāro uzbrēcienu "Turi muti!” Ko gan no tādiem līderiem var sagaidīt?
"Esam ceļā uz valsts vērtībām,” Vecgada vakarā teica valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Tātad "jāsāk strādāt”, kā to norādījis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Galu galā Andris Šķēle ir atgriezies. Droši vien, lai atkal strādātu. Bet varbūt – lai ķertos pie "sakārtošanas”? Taču tā, kā zināms no Latvijas politiskās leksikas, varētu būt ļoti saistīta ar atbildi uz "bažu” raisošo un retorisko jautājumu: Kāpēc "mēs esam tur, kur esam”?
Daudz kas no teiktā liek vēlreiz atgriezties pie jau minētā gada vārda "glābējsilīte”. Varbūt tam ir kāds zīmīgs sakars ar Vecajā derībā pieminēto Mozu? Viņa vecāki, baidoties no faraona pavēles nogalināt visus ebreju zēnus, mazo Mozu iegulda šķirstā (glābējsilītē) un palaiž to Nīlas straumē. Faraona meita pamana šķirstu (glābējsilīti) ar zīdaini un izglābj viņu. Vēlāk Mozus kļūst par diženu vīru, pravieti un savu tautu izved no verdzības Ēģiptē.
Latvijai tās bezpalīdzīgā stāvokļa dēļ neapšaubāmi ir visai daudz kopīga ar mazo Mozu. Uz ļaunā faraona lomu varētu pretendēt gan pašmāju oligarhija, gan starptautiskie aizdevēji. Taču – kas būs faraona meita? Varbūt valsts kontroliere Ingūna Sudraba, kuru kā iespējamo premjera amata kandidāti pēdējās dienās burza mediji? Taču viņas piekļūšanu šķirstam traucē politiskās partijas, kas līdz šā gada oktobrim nevis kādu glābs, bet grūstīsies upmalas meldrājā, savstarpēji apmētājoties dubļiem. Turklāt zīdainis tik ilgi gaidīt nevar. Varbūt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga? Taču viņa jau paziņojusi, ka uzturēsies piramīdu ēnā un šogad upmalas ļembastam netuvosies.
Tātad "nasing spešal” – kā parasti, slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Taču – kas gan notiks, ja zīdainis tomēr izglābsies? Viņš, kā zināms, no Vecās derības, pirms savu tautu ieved labklājībā, var mēģināt no tās izdzīt bezatbildīgu domāšanu, ļaudis 40 gadus vadājot pa tuksnesi.
"Ak, kungs!” – uzlūkojot šādas perspektīvas, droši vien šausmās iesauktos daudzi no mums. Un te nebūtu, ko iebilst – ja jau reiz esam pievērsušies Bībeles tēmai, varam uzlūlot, ka silītē gulošais ir Jēzus. Varētu likties, ka viņš vieš lielākas cerības. Arī šo bērnu apdraud ļauns valdnieks, arī viņa ģimene ir spiesta doties uz Ēģipti. Taču mazulis nav vecāku pamests, pie viņa ar bagātīgām dāvanām (nevis aizdevumu) ir ieradušies gudri ļaudis no ārzemēm. Tomēr pats galvenais – Jēzus nav jāglābj, jo Glābējs ir viņš pats! Taču evaņģēlijā ir vēl kāda būtiska līdzība ar stāstu par Mozu: arī Jēzus glābšanu sola tikai tiem, kas gatavi uz zināmām pārmaiņām. Pat vēl vairāk – Jēzus prasa gluži metafizisku atdzimšanu no augšienes. Ko darīt? Neatliek nekas cits, kā ņemt vērā Saeimas spīkera Gundara Daudzes vārdus: "Konsekvences lai katrs izdara pats.”
