VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. maijā, 2023
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Drošība
7
7

Cīņa ar vardarbību ir komplekss pasākumu kopums

LV portālam: MĀRIS KUČINSKIS, iekšlietu ministrs
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis: ''Nozīmīga ir sociālā rehabilitācija, lai mainītu vardarbību veikušās personas līdzšinējo uzskatu sistēmu un rīcības modeļus, palīdzētu šiem cilvēkiem pārtraukt pielietot fizisko un emocionālo vardarbību.''

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Lai pasargātu upuri un atturētu varmāku, ir jāpiemēro plašs pasākumu kopums un jāstiprina visa sistēma, starpinstitucionālā sadarbība, kas aptver arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, intervijā uzsver iekšlietu ministrs MĀRIS KUČINSKIS.

īsumā
  • Jau šobrīd nolemts virzīt priekšlikumus gan sodu politikas, gan probācijas sistēmas sakārtošanai. Grozījumu mērķis ir aizsargāt cietušos, kuri piedzīvojuši vardarbību ģimenē.
  • Cīņa ar vardarbību ir komplekss pasākumu kopums, kas ietver vairāku institūciju kompetenci, arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
  • Jāatrod veids, kā, izpētot katra varmākas individuālo motivāciju, panākt, lai vardarbību veikusī persona atzīst savu vardarbīgo rīcību un būtu gatava to pārtraukt.
  • Iekšējās drošības akadēmijas projekts ļaus Latvijai apmācīt jaunus augsti kvalificētus speciālistus, kuri  izmeklē noziedzīgus nodarījumus, tādā veidā uzlabojot šo procesu.
  • Aprīļa beigās Valsts policijā trūka 23% darbinieku, bet jāņem vērā, ka policijā notiek pārmaiņas, tādēļ  šis skaitlis nav objektīvs rādītājs.
  • Par darba apstākļiem: šobrīd ir uzsākts vērienīgs darbs, lai līdz 2027. gadam Latvijā izveidotu 34 katastrofu pārvaldības centrus, kuros strādās arī Valsts policija.
  • Latvijas–Baltkrievijas robežas pilnīgai izbūvei ir nepieciešams izbūvēt patruļtaku gar Daugavu apmēram 17 kilometru garumā.

Sabiedrībā nerimst diskusijas, cik neaizsargāti ir cilvēki, kuri cieš no vardarbības ģimenē. Vai rosināsiet grozījumus tiesiskajā regulējumā jeb pietiks ar izmaiņām – grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā –, kas šobrīd tiek skatīti Juridiskajā komisijā un gatavoti izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā?

Šobrīd ir nolemts virzīt priekšlikumus, kas vērsti gan uz sodu politikas, gan arī probācijas sistēmas sakārtošanu. Grozījumi ir paredzēti, lai aizsargātu cietušos, kuri piedzīvojuši vardarbību ģimenē un tuvās personiskās vai intīmās attiecībās, jo vardarbībai starp tuviniekiem un tuvām personām piemīt daudz paaugstinātu risku, kas var novest pie daudz smagākiem nodarījumiem vai pat nonāvēšanas.

Viens no riskiem ir tas, ka vardarbīgs tuvinieks ļoti labi pazīst upuri: tā psiholoģisko stāvokli, dzīvesvietu, dienas gaitas, attiecības ar citām personām, finansiālo stāvokli, kas upuri padara īpaši ievainojamu un ietekmējamu. Otrs būtisks risks ir vardarbības cikliskums un atkārtošanās, kas piemīt vardarbībai ģimenē un starp tuvām personām, it īpaši tuvās intīmās attiecībās.

Būtu jāparedz plašāki piemērojamie pasākumi aizsardzībai pret vardarbību, tajā skaitā vardarbīgu personu obligāta iesaiste uzvedības korekcijas programmās (ja tās neapmeklē, tad paredzēt apmeklējumu piespiedu formā slēgtā iestādē), kā arī tūlītējas sankcijas, ja persona neievēro tai piemērotos aizliegumus, piemēram, tuvoties vai sazināties ar kādu personu. Vardarbības draudu gadījumiem jātiek izskatītiem prioritāri, arī kriminālprocesi par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu būtu izskatāmi paātrināti.

Tiek apspriesti un vērtēti arī citi  priekšlikumi, piemēram, par jauna drošības līdzekļa – elektroniskās uzraudzības – ieviešanu.

Darba grupa strādā, lai pilnveidotu tagadējo tiesisko regulējumu vardarbības risku un draudu novēršanai un aizsargāšanai no vardarbības.

Daudzos gadījumos izdarīt pārkāpumu attur soda nenovēršamība. Ja nav sakārtota sistēma, nevar radīt mehānismu, kas to novērš. Tieslietu sistēmai un sabiedrībai šajā jautājumā ir jāstrādā kopā. Vai redzat, kas būtu jāsakārto, lai panāktu soda nenovēršamību?

Jau minēts, ka šobrīd gan Iekšlietu ministrija, gan Valsts policija, gan arī atbildīgā Saeimas komisija aktīvi strādā, lai šo jomu sakārtotu un vairs nebūtu iespējamas situācijas, kad likumpārkāpēji netraucēti apdraud savus līdzcilvēkus. Cīņa ar vardarbību ir komplekss ilgstošu pasākumu kopums, kas attiecas uz vairāku institūciju kompetenci, arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Vienlaikus svarīga ir arī sabiedrības iesaiste un līdzdalība.

Lai aizsargātu sabiedrību pret turpmākiem vardarbības riskiem – pasargātu upuri un atturētu varmāku –,  jāstiprina visa sistēma. Ir nepieciešams uzlabot starpinstitūciju sadarbību, iesaistot visus atbildīgos dienestus. Būtu jāvērtē jautājums par obligātu uzvedības korekcijas grupu (ja nepieciešams, slēgtā iestādē) izveidošanu varmākām, kas būtu pēdējais solis pirms ieslodzījuma.

Kādreizējais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, komentējot traģisko gadījumu Jēkabpilī, kurā bijušais dzīvesbiedrs noslepkavoja jaunu sievieti, pauda viedokli, ka “nekādi likumi nav jāmaina, ir jāmaina attieksme.” Kas tad būtu jāmaina, lai nebūtu tā, ka par sīku zādzību dažreiz sods ir lielāks nekā par uzbrukumu ar nazi?

Izvērtējot traģēdijas Jēkabpilī rašanās cēloņus, konstatēts, ka izmaiņas regulējumā tomēr ir nepieciešamas, lai atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu darbu un novērstu varmākām iespējas izvairīties no atbildības.

Pārliecība par savu nesodāmību, pārākumu un privilēģijām pret otru cilvēku bieži vien ir vardarbības aktu pamatā.

Tādēļ ir jāatrod veids, kā, izpētot katra varmākas individuālo motivāciju, panākt, lai vardarbību veikusī persona atzīst savu vardarbīgo rīcību un būtu gatava to pārtraukt.

Nozīmīga ir sociālā rehabilitācija, lai mainītu vardarbību veikušās personas līdzšinējo uzskatu sistēmu un rīcības modeļus, palīdzētu šiem cilvēkiem pārtraukt pielietot fizisko un emocionālo vardarbību [sadzīvisku situāciju un attiecību risināšanā].

Kā vērtējat Valsts policijas izmeklēšanas kvalitāti? Vai situāciju uzlabos konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveide? (Iekšlietu ministrija, Valsts policijas koledža, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte 2022. gada 25. oktobrī parakstīja līgumu par ilgtermiņa sadarbību – Red.)

Iekšējās drošības akadēmija jeb IDA ir vairāku institūciju – Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas koledžas, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes – veidota apvienība ar kopīgu mērķi, apvienojot resursus,  sagatavot augsti kvalificētus speciālistus darbam Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs.

Tas ir augstskolu sadarbības formāts, koplietojot trīs iestāžu resursus un akadēmisko personālu, bet neveidojot jaunu juridisko personu – augstskolu.

Pēc programmas apgūšanas absolvents saņems konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” diplomu par iegūto augstāko izglītību, profesionālo kvalifikāciju un grādu. Šis projekts ļaus apmācīt jaunus ļoti profesionālus  speciālistus, kuri izmeklēs noziedzīgus nodarījumus, kas ļaus uzlabot šā procesa kvalitāti. Pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas Latvijā šādu speciālistu sagatavošanā faktiski ir izveidojies “vakuums”, kas līdz ar IDA izveidi tiks novērsts.

Par nepietiekamu finansējumu, zemajām algām, sliktajiem darba apstākļiem un lielo darba daudzumu iekšlietu sistēmā tiek runāts jau gadiem. Pagājušā gada beigās Rīgā trūka gandrīz 40% Valsts policijas darbinieku, Latvijā kopā – gandrīz 23%. Dienestā bija vairāk nekā 1600 neaizpildītu vakanču. Kas tiek darīts, lai sakārtotu Valsts policijas darbu?

Aprīļa beigās Valsts policijā bija 23% jeb 1718 neaizpildītas amata vietas (gan amatpersonām, gan brīvlīguma darbiniekiem), taču jāņem vērā, ka policijā notiek pārmaiņas, tādēļ šis skaitlis nav objektīvs. Pēc reformu ieviešanas plānots likvidēt vakances, kas, pēc policijas domām, nav nepieciešamas. Precīzu skaitu varēs pateikt, kad būs ieviestas reformas.

Par algām… Šogad iekšlietu sistēmā strādājošajiem algas tika palielinātas par 10%. Protams, tas nav daudz, jo  inflācijas kāpums patiesībā ir lielāks.

Vienlaikus būtiski, ka ir politiskā vienošanās: algas šajos dienestos strādājošajiem par 10% pieaugs arī nākamajos 2 gados, kas dod noteiktu stabilitāti.  

Par darba apstākļiem… Šobrīd ir uzsākti vērienīgi pasākumi, lai līdz 2027. gadam Latvijā izveidotu 34 katastrofu pārvaldības centrus, kuros strādās arī Valsts policija. Rīgā jau līdz šā gada beigām vecie padomju laika policijas iecirkņi tiks nomainīti ar trim lieliem, moderniem Valsts policijas centriem.

Tiek īstenotas plašas strukturālās un darba organizācijas izmaiņas, lai stiprinātu iekšējās drošības kapacitāti un sniegtu augsti profesionālu un ātru pakalpojumu valsts iedzīvotājiem, kas vairos sabiedrībā drošības sajūtu, uzticību policijai un valstij.

Valsts policijas ilggadējām ierobežotajām iespējām un jaunajiem izaicinājumiem ir nepieciešama resursu pārdale, kas ļaus iegūt augstāku pievienoto vērtību kopējo resursu vadībai, funkcijām un uzdevumu izpildei.

Visbeidzot, – vai un kad uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju būs žogs?

Šobrīd notiek aktīvs darbs, kas tika iekavēts vairākus iepriekšējos gadus. Uz Baltkrievijas–Latvijas robežas tiek būvēts žogs. Pirmās kārtas prioritāri izbūvējamos posmos (kopā 85,8 kilometri) pilnībā notiek būvdarbi. Žogs izbūvēts 54,6 kilometru garumā.

Otrajā kārtā ir uzsākta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde. Projekta vadītājs un būvuzraugs ir  VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Atmežošana ir uzsākta visos posmos, kuros valsts robežas josla noteikta 12 metru platumā. Posmos, kuros valsts robežas josla nav noteikta vai noteikta vairāk nekā 12 metri, atmežošana tiks uzsākta pēc būvprojekta trasējuma apstiprināšanas.

Latvijas–Baltkrievijas robežas pilnīgai izbūvei nepieciešams izbūvēt patruļtaku gar Daugavu apmēram 17 kilometru garumā.

Robežas pārraudzībai ir nepieciešams sakārtot rokādes ceļus, primāri Riču ezera posmā, bet turpmāk arī jāizskata iespēju sakārtot rokādes ceļus gar visu robežu.

Paredzēts, ka patruļtakas un rokādes ceļu izbūve tiks pabeigta 2024. gada beigās.

Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas–Krievijas robežu: īstenojot būvprojekta “Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve”, ir izbūvēta infrastruktūra 230 kilometru garumā, tajā skaitā patruļtaka 230 kilometri, 94 kilometru žogs un 4 iekaramie (trošu) tilti pāri upēm.

Vēl jāizbūvē infrastruktūra 53,6 kilometru garumā, kas ir sadalīta vairākos posmos. Dažos posmos no šī apjoma būvdarbi ir uzsākti, bet vēl nav pabeigti.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI