Tātad varētu domāt, ka pasākuma efekts ir pārdomāts. Diemžēl, ja atskaita izdevniecības potenciālos ieguvums, to apgalvot ir grūti. Pirmkārt, drauds Latvijas ekonomikai un tās stabilitātei nav tik daudz zems iekšzemes patēriņš, cik gadiem ilgušais tekošā konta deficīts jeb importa pārsvars pār eksportu, kas kopumā ir nopietnākais tautsaimniecības krīzes iemesls. Tikai šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 1995. gada Latvijai bija tekošā konta pārpalikums, kuram nu jau no janvāra, pateicoties kreditēšanas buma galam un pirktspējas kritumam, ir tendence nostiprināties. Diemžēl "prezidentu pasākums", ko, pateicoties Latvijas augstākās amatpersonas - V. Zatlera - klātbūtnei, diezgan pamatoti iespējams traktēt kā valsts atbalstītu protekcionismu, var izraisīt atbildes reakciju kaimiņzemēs. Šāds iznākums nebūtu nekas cits kā lāča pakalpojums Latvijas eksportētājiem, kuru biznesa veiksme pašlaik ir galvenā mūsu tautsaimniecības atlabšanas cerība.
Otrkārt, "prezidentu parādes" efektu liek apšaubīt fakts, ka Latvijas iedzīvotāji jau gadiem tradicionāli izvēlas par labu galvenokārt pašmāju pārtikas precēm, kuru iegādei vairumā gadījumu pašlaik tiek tērēta lauvas tiesa ģimeņu budžeta. Otrs lielākais tā nosūcējs ir ar mājokli saistītie maksājumi, kuru adresāta izvēle lielākoties ir visai ierobežota - gāze, ūdens un elektrība joprojām Latvijā galvenokārt asociējas ar jēdzienu "monopols".
Milzum lielas izvēles nav arī rūpniecības preču segmentā. Kurš ir dzirdējis, piemēram, par televizoriem, ledusskapjiem, kaut vai elektriskajām baterijām ar uzrakstu "Ražots Latvijā"?
"Prezidentu parādei" ir ne vien praktiskā, bet arī morālā puse. Un arī tā nav spoža. Proti, aicinot iegādāties Latvijas preci, pasākuma rīkotāji un atbalstītāji daudzos gadījumos aicina pirkt dārgāk. Iegādājoties, piemēram, Latvijas pienu, pircējs maksā pat divtik, cik par Lietuvas pienu; pērkot Latvijā ražotu rūpniecības preci, patriots maksā pat daudzkārt vairāk, nekā iegādājoties tās analogu no Ķīnas. Tātad ekonomikas sildīšanas akcijas uzturētāji aicina pircējus taupīt uz citu, tiem varbūt ne mazāk svarīgu personīgā budžeta pozīciju rēķina. Diemžēl pasākuma "galvas", V. Zatlera, rezidences visā valstī bēdīgi slavenā ūdenssiena nav tas pārliecinošākais paraugs taupībai. Savukārt, atšķirot žurnālu "Santa", melns uz balta lasām: iespiests "Lietuvos rytas".
Tas, ko, izmantojot prezidentu autoritāti un pavisam konkrētas eksportētāju sūdzības, ekonomikas sildīšanā vajadzētu darīt vairāk par Latvijas preces reklamēšanu, ir - veicināt vietējo uzņēmumu eksportētspēju. Pasviests glābšanas riņķis, ja tas netiek mests trāpīgi, var nevis izglābt slīkstošo, bet gan sāpīgi iebelzt tam pa galvu.
