VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
29. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tieslietas
5
5

#zinisavastiesības – saskarsme ar bērnu nepilnā ģimenē

Saskarsmes tiesības ir viena no sensitīvākajām tēmām ģimenes tiesībās, jo vienmēr skar bērnu, kura tētis un mamma vairs nevēlas būt kopā. Ne vienmēr vecāku šķiršanās norit gludi, atstājot aiz sevis draudzību un sapratni. Pa vidu ir mazs cilvēks, kuram ir tiesības uzturēt vienādi labas attiecības ar abiem vecākiem. Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta ģimenes tiesībām, piedāvājam ieskatu tēmā, kas ir bērna un vecāka saskarsmes tiesības. Noskaidrosim, kā risināt strīdu, ja vecāku starpā nav vienprātības, un cik liela nozīme ir paša bērna viedoklim. 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visbiežāk – 87,2% gadījumu – škirtajās ģimenēs bērna aprūpes pienākumus pārņem sievietes. Labklājības ministrija vērš uzmanību, ka tikai katrā otrajā šķirtajā ģimenē (52%) tēvi tiek iesaistīti bērnu aprūpē, bet tikai katrs desmitais tētis (11%) uzņemas vienlīdz lielas rūpes kā mamma.

Taču tā tam nav jābūt. Šādās situācijās bieži vien tiek aizmirsts, ka ģimenes tiesībās nav noteiktas kādas īpašākas tiesības vienam no vecākiem attiecībā uz bērnu. Civillikuma 177. pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir abu vecāku –, tātad gan mātes, gan tēva – aizgādībā. Aizgādība ir abu vecāku vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu.

Viss ir vairāk vai mazāk vienkārši, ja vecāki dzīvo kopā un aizgādību īsteno kopīgi. Tomēr Civillikuma 178. pantā ir īpaši noteikts –, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās.

Civillikums arī nosaka: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesības). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši, ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta saskarsmes tiesību jautājumiem, kopā ar ekspertēm – Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ILZI CELMIŅU, zvērinātu advokāti DACI JENAVU un biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvi RITVARI VULI – tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir saskarsmes tiesības? Kādos gadījumos tās var tikt ierobežotas?
  • Vai atsevišķas aizgādības noteikšana vienam vecākam ietekmē otra vecāka saskarsmes tiesības?
  • Kādas ir tipiskākās kļūdas, kādas pieļauj vecāki, risinot vai nerisinot saskarsmes tiesību jautājumus?
  • Kā vecākiem vai vienam no vecākiem rīkoties, ja neizdodas mierīgā ceļā panākt vienprātību par saskarsmes tiesību izmantošanu?
  • Kas jāņem vērā, rakstot pieteikumu tiesai? Cik detalizētai un pamatotai ir jābūt prasībai?
  • Vai tiesās nonāk daudz lietu par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu?
  • Kāpēc tiesu praksē lietas par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu nav pieņemts skatīt kopsakarā ar uzturlīdzekļu piedziņas prasībām?
  • Kā praktiski notiek strīda par saskarsmes tiesībām risināšana tiesā? Proti, kurā brīdī tiks iesaistīta bāriņtiesa, psihologs? Vai tiks prasīts bērna viedoklis?
  • Vai bērnam būs jāierodas uz tiesas sēdi?
  • Cik izšķiroša nozīme būs bērna viedoklim?
  • Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību?
  • Kādi ir riski, ja saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība tiek noteikta pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga?
  • Vai saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību var mainīt?
  • Kas notiek, ja kāds no vecākiem neievēro tiesas noteikto kārtību?
  • Vai bērna māte var lūgt, lai bērna tētis savas saskarsmes tiesības izmanto ārpus bērna dzīvesvietas?
  • Vai tas no vecākiem, pie kura dzīvo bērns, piemēram, mamma, var kontrolēt, ko bērna tēvs dara, runā, ar ko tiekas laikā, kamēr viņš īsteno savas saskarsmes tiesības un bērns atrodas pie viņa?
  • Ko darīt, ja bērna māte vai tēvs, pie kura ikdienā dzīvo bērns, otram vecākam neuzticas?
  • Ja saskarsme ar bērnu ir vecāka pienākums, vai vecāku var piespiest kontaktēties ar savu bērnu?
  • Kā praksē tiek īstenota saskarsme, ja bērns dzīvo citā valstī?

Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”“Twitter”“Youtube” un “Instagram”.

***

UZZIŅAI

Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.

Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”

Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU