Izvērtējot kaut viena zaudēta ārvalstu darījuma sekas, nereti nākas secināt, ka viens neveiksmīgs darījums ar uzņēmuma rentabilitāti 4% ir pretstatāms vismaz 25 līdzvērtīgiem darījumiem, lai uzņēmums varētu segt zaudējumus. Mēģinot atgūt savu klientu debitoru parādus, redzam, cik patiesībā lieli un bieži vien arī negaidīti ir eksporta riski. Vislielākais parādu piedziņu lietu skaits ir būvniecības, tirdzniecības, farmācijas nozarēs, pārtikas un elektronikas preču sektorā, kā arī eksporta produktu viesnīcām un restorāniem kategorijā. Kā liecina mūsu sadarbības partneru “IGK Group” apkopotie dati, vidēji piedzenamās summas par neapmaksātu preci svārstās no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro, taču lielajiem uzņēmumiem – līdz pat 500 000 eiro. Riskantu klientu vidū ir partneri gan NVS valstīs, gan Āzijā un pandēmijas laikā – arī Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Ilgstošas nemaksāšanas un partneru maksātnespējas iemesli ir dažādi. Paradoksāli, bet līdz šim nereti riskantākie izrādījušies ilgstošie sadarbības partneri, jo, kamēr pircējs ir jauns, tas arī tiek uzraudzīts vairāk, komunikācija ir piesardzīgāka. Piemēram, ir situācijas, kad nav apmaksāti pieci rēķini pēc kārtas, bet uzņēmējs turpina izsūtīt preci, jo uzticamais partneris sola samaksāt, tomēr nauda tā arī netiek saņemta, jo partnerim radušās finansiālas grūtības.
Vienlaikus globālā krīze iezīmējusi jaunus eksporta nozares paradumus, kuri ne vienmēr ir komersantiem labvēlīgi. Piemēram, šobrīd augsta riska grupa ir arī jauni partneri, kuri mēģina kreditēties uz mūsu eksportētāju rēķina, aizturot maksājumus vai maksājot ar būtisku laika nobīdi. Situācija ar apgrozāmo kapitālu ir spiedīga neatkarīgi no partnera izcelsmes valsts, tādēļ nereti jauno un teritoriāli tālāko eksportētāju maksājumi tiek apzināti ignorēti. Šādas situācijas šogad piedzīvotas ar tirdzniecības partneriem Armēnijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čehijā un Gruzijā. Laiks līdz parāda atmaksai tiek maksimāli novilcināts, un pirmā parādnieku reakcija bieži vien seko brīdī, kad sākas tiesvedība vai pienāk vēstule no apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp valsts eksporta kredīta aģentūrām.
Sastopamas arī krāpšanas shēmas, kad it kā uzticami partneri vairākkārt īsteno veiksmīgus darījumus un apmaksā visu laikā, bet vienā reizē piesaka dubultu apjomu un pazūd, pasludinot maksātnespēju. Redzēti arī tādi krāpšanas mēģinājumi, kad citu valstu pārstāvji izveido uzņēmumus attīstītajās ES valstīs, tādējādi uzdodoties par godprātīgiem klientiem. Ir vēl profesionālie parādnieki, kuri paņem preci no viena pārdevēja, nesamaksā un vēršas pie cita. Mūsu sadarbības partneriem ir datubāzes, kas reģistrē šādus gadījumus, lai brīdinātu klientus, taču, izvērtējot partneri patstāvīgi, šāda informācija uzņēmējiem var arī nebūt pieejama.
Jāņem vērā, ka parādi var rasties arī valūtas svārstību dēļ, kas ir būtiski un grūti prognozējami riski eksportā. Tāpat nesaskaņas izraisa kultūras atšķirības, kad sadarbības partneri līdz galam nesaprotas vai neizrunā nianses. Rezultātā, piemēram, tiek nosūtīta krava, kurai bija nepieciešams nodrošināt konkrētu uzglabāšanas temperatūru, bet tas netika laikus apspriests. Prece ir saņemta, bet nav izmantojama. Eiropā šādi gadījumi notiek retāk, bet Āzijā un Apvienotajos Arābu Emirātos – krietni biežāk. Nav izslēdzami arī politiskie riski, kā sankcijas vai kara stāvoklis, kas apgrūtina eksportu un partneru maksātspēju.
No riskiem nav pasargāts neviens uzņēmums. Aprēķini liecina: ja parāda laiks ir līdz gadam, neskaitot krāpšanas gadījumus un partnera maksātnespēju, tad parāda atgūšanas iespējamība ir 60%. Tomēr apdrošināt eksporta darījumus ir lētāk un drošāk.
Viens no uzņēmumiem, kas par to ir pārliecinājies, ir “Limbažu piens”, kurš izmantoja eksporta kredīta garantiju, lai atjaunotu uzņēmuma faktoringa limitu, tādējādi nodrošinot stabilu naudas plūsmu pēc tam, kad to lielākais noieta tirgus – Itālija – piedzīvoja Covid-19 vīrusa uzplaiksnījumu. Līdz ar to uzņēmuma partneri pārcēla realizācijas datumus par vairākiem mēnešiem, bet maksāšanas termiņus pagarināja no 30 līdz 60 dienām. Valsts atbalsts šajā situācijā bija noteicošais, jo ļāva saglabāt eksporta apjomu un palielināt limitu arī vienam no klientiem. Tāpat “Limbažu piena” itāļu partneri savā valstī izmantoja gan eksporta kredīta garantiju, gan aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem, kas tikai apliecina, ka šāds darba modelis ir dzīvotspējīgs un atbalstāms.
Arī uzņēmums “ELKO Grupa”, kas ir viens no lielākajiem reģiona IT produktu, risinājumu un sadzīves elektronikas izplatītājiem, izmanto iespēju apdrošināt iespējami lielāku savu debitoru portfeļa daļu. Sākoties pandēmijai, kad apdrošinātāji kļuva daudz piesardzīgāki ne tikai attiecībā uz trešajām valstīm, bet arī Eiropu, ar “Altum” eksporta kredīta garantiju tika apdrošināti arī daļa uzņēmuma klientu Eiropas Savienības valstīs. Tādējādi pēc tam, kad kāds “ELKO Grupas” klients Gruzijā neapmaksāja rēķinu, jo bija nonācis finansiālās grūtībās, uzņēmums spēja ar situāciju tikt galā. Vienlaikus aktuāli ir arī politiskie riski, kas destabilizē biznesa vidi. Tādi, piemēram, novēroti Baltkrievijā, kur uzņēmums ir apdrošinājis vairākus klientus, tādējādi rodot iespēju ne tikai noturēt līdzšinējo pārdošanas līmeni, bet arī kāpināt apgrozījumu, nepalielinot savus riskus. Turklāt būtiski, ka līguma periodā uzņēmums var paļauties uz piešķirtajiem limitiem, jo laikā, kad privātie apdrošinātāji tos strauji samazināja un anulēja, mūsu piešķirtie apdrošināšanas limiti palika nemainīgi.
Pozitīvi, ka pēdējo gadu laikā eksportētāju interese par iespēju pasargāt savu biznesu pret ārvalstu pircēja nemaksāšanu un maksātnespējas riskiem ir trīskāršojusies. “Altum” programmas darbības laikā ir izsniegts pustūkstotis eksporta garantiju ar apdrošināto ārvalstu darījumu apgrozījumu ¼ miljarda eiro vērtībā. Uzņēmēji tradicionāli apdrošina darījumus trešajās valstīs, vienlaikus no 20% līdz 50% audzis izsniegto eksporta garantiju skaits darījumiem arī ES valstīs. Šāda tendence ir likumsakarīga, jo, sākoties pandēmijai un atceļot “Altum” eksporta programmas ierobežojumus, atbalsts ir kļuvis pieejams ikvienam eksportētājam, tostarp tiem, kuri eksportē uz ES.
Kopumā šobrīd ir drošs laiks, kad eksportētāji ar attālināto komunikāciju var taupīt līdzekļus un laiku personīgajām vizītēm, veidojot jaunas sadarbības un kāpinot eksporta apjomu. Galvenais, zinot situāciju tirgū un pastāvošos riskus, laikus apdrošināties, tāpēc aicinām uzņēmējus izmantot iespēju un vēl līdz šī gada beigām saņemt “Altum” kredīta garantijas eksportam ne tikai uz trešajām valstīm, bet arī uz Eiropas Savienības un OECD valstīm, izmantojot atceltos darījumu ierobežojumus.
Vairāk informācijas var iegūt valsts eksporta kredīta garantiju “Altum” mājaslapā.
