VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
30. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
6
6

Vai paplašināt samazināto 5% PVN likmi pārtikai

LV portālam: LELDE GRĪNVALDE, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece; AGRITA KARLAPA, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece; ALEKSEJS NIPERS, Dr. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks; KATRĪNA ZARIŅA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle

FOTO: Freepik

Par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai šķēpi ir lauzti gadiem. Pirms pusotra gada to beidzot arī piemēroja Latvijai raksturīgiem svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tikai uz trim gadiem – līdz 2021. gada 31. decembrim. Tagad portālā manabalss.lv ir rosināta iniciatīva noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā jau citiem pārtikas produktiem: svaigai gaļai un zivīm, kā arī olām un piena produktiem. LV portāls apkopojis viedokļus par līdzšinējo pieredzi un nākotnes iniciatīvu.

īsumā
  • Lelde Grīnvalde: “Finanšu ministrija joprojām saglabā jau iepriekš pausto pozīciju, ka samazinātā PVN likme nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus.”
  • Agrita Karlapa: “Zemkopības ministrija aicina PVN 5% likmi saglabāt pēc 2020. gada 31. decembra likumā noteiktajiem augļiem, ogām un dārzeņiem un to piemērot arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.”
  • Aleksejs Nipers: “Samazinot PVN likmi visiem pārtikas pamatproduktiem no 2021. gada, kopējais šo produktu patēriņš palielināsies par 4,7%. Mājsaimniecību budžetā veidosies finansiālais ietaupījums 19,3 miljonu eiro apmērā.”
  • Katrīna Zariņa: “Samazinot PVN likmi pārtikas produktiem, netiek risināta galvenā problēma – zemā cilvēku pirktspēja. Samazināto PVN var apsvērt tikai tajos gadījumos, kad konkrētā produkta apritē skaidri redzamas PVN krāpniecības shēmas.”

20. jūlijā portālā manabalss.lv rosināto iniciatīvu līdz 29. jūlijam bija parakstījuši mazliet vairāk nekā 1000 cilvēku. Idejas autori – “Maxima Latvija”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un biedrība “Zemnieku saeima” – uzskata, ka samazinātā PVN likme uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos un nodrošinās mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu. Nepieciešamību izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem ir iekļauta arī Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (70. punkts).

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 5% apmērā jau tiek piemērota Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem – tie var būt arī mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti. Samazinātā nodokļa likme netiek piemērota augļiem, ogām un dārzeņiem, kas ir termiski vai kaut kā citādi apstrādāti (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti).

LV portāls jautā: Vai 2018. gadā uzsāktais eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir atmaksājies – vai ir samazinājusies ēnu ekonomika, kā arī sabiedrībā ir veicināta pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamība? Vai būtu atbalstāma iecere noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā arī citiem pārtikas produktiem: svaigai gaļai un zivīm, kā arī olām un piena produktiem? 

Lelde Grīnvalde

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece

Foto: no personīgā arhīva

Ieviešot 5% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tika noteikti efektivitātes rezultatīvie rādītāji. To operatīvais vērtējums norāda uz pozitīvām iezīmēm – augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums. Taču 2018. un 2019. gadā valsts ekonomika ir augusi, turklāt straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 2018. gadā pret 2017. gadu audzis par 8,4%, bet darba samaksas fonds – par 10,2%. Apgrozījuma, patēriņa un darba samaksas fonda kāpums un līdz ar to nozares samaksātie darbaspēka nodokļi nav viennozīmīgi skaidrojami tikai ar samazinātās PVN likmes ieviešanu.

Tieši PVN ieņēmumos samazinātās likmes ieviešana 5% apmērā ir radījusi negatīvu fiskālo ietekmi. Nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids datu atlases brīdī bija augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības un kuri 2018. un 2019. gadā kaut vienā periodā ir norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, salīdzinot ar 2017. gadu, kad nebija PVN samazinātās likmes, ieņēmumi sarukuši par 3,45 miljoniem eiro. Tas apstiprina iepriekš veikto vērtējumu, ka ietekme uz valsts budžetu no PVN samazinātās likmes ieviešanas būs negatīva.

Vērtējot 2019. gadu, valsts budžetā iemaksājamā PVN summa salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājusies minimāli – par 0,3 miljoniem eiro –, taču atmaksājamā summa pieaugusi gandrīz par vienu miljonu eiro. Līdz ar to kopumā PVN ieņēmumi turpina samazināties.

Finanšu ministrija joprojām saglabā jau iepriekš pausto pozīciju, ka samazinātā PVN likme nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus. Ne vienmēr likmes samazināšana ļauj samazināt konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, līdz ar to zaudē valsts budžets, sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu (būtībā ieguvējs ir tikai uzņēmējs) un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis.

Agrita Karlapa

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece

PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešana ir bijusi efektīva. Mērķi ir sasniegti, jo ēnu ekonomika nozarē samazinājusies par 20%. Komersanti, kas darbojas legālajā tirgū, kļuvuši konkurētspējīgāki, augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7% procentpunktiem. Turklāt Latvijā šī cena visā apsekošanas periodā ir zemākā starp Baltijas valstīm.

Visi efektivitātes rādītāji ir sasniegti. Reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir audzis par 9%, augļu, ogu un dārzeņu audzētāju apgrozījums ir kāpis par 9%. Savukārt augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums kopumā valstī palielinājies par 16%, produkcijas patēriņš 2018. gadā ir audzis par 10% un 2019. gadā – par 9%, bet vidējais atalgojums nozarē 2018. gadā kāpis par 11% un 2019. gadā – par 9%.

Samazinātās PVN likmes ieviešana kopumā augļkopības un dārzeņkopības sektoram ir devusi pozitīvu efektu. Platība ir pieaugusi par 8,5%, Latvijā saražotās produkcijas vērtība ir palielinājusies par 45%, ārējās tirdzniecības rādītāji uzlabojušies, vidējais darba ņēmēju skaits augļkopības un dārzeņkopības sektorā ir audzis par gandrīz 6%.

Kopējā ietekme uz valsts budžetu pēc PVN samazinātās 5% likmes ieviešanas vērtējama pozitīvi – 16,6 miljoni eiro apmērā –, jo kopējo nodokļu iemaksas, neieskaitot PVN, valsts budžetā pieaugušas par 15,8 miljoniem eiro. Savukārt PVN ieņēmumi 2018. gadā palielinājušies par 1,4 miljoniem eiro, bet 2019. gadā samazinājušies par 2,2 miljoniem eiro.

ZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” un to nosūtījusi saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas un Veselības ministrijai. ZM aicina PVN 5% likmi saglabāt pēc 2020. gada 31. decembra PVN likumā noteiktajiem augļiem, ogām un dārzeņiem un PVN 5% likmi piemērot arī tādiem pārtikas produktiem kā svaiga gaļa un zivis, kā arī olas un piena pamatprodukti. Pēc informatīvā ziņojuma saskaņošanas ar minētajām ministrijām Zemkopības ministrija to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Aleksandrs Nipers

Dr. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks

Pērn kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas veicām pētījumu par ietekmi uz cenām un konstatējām, ka pēc PVN samazināšanas cenas kritušās par 11,7%. Par citiem jautājumiem pētījumi nav veikti.

LLU ir veikts pētījums “Samazinātās 5% PVN likmes piemērošanas atsevišķām pārtikas produktu grupām ietekme Latvijas tautsaimniecībā”. PVN pēc savas būtības ir regresīvs, jo, piemērojot vienādu procenta likmi dažādām precēm un pakalpojumiem, nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgās mājsaimniecības. Viens no veidiem, kā samazināt PVN regresivitāti, ir piemērot samazinātu likmi pirmās nepieciešamības produktiem, kas tiek darīts gandrīz visās attīstītākajās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Dažas valstis nepiemēro samazināto PVN likmi pārtikas pamatproduktiem. To skaitā ir Dānija, kura sociālajai aizsardzībai tērē daudz lielākus līdzekļus nekā Latvija, tādēļ šo valstu sociālie modeļi nav salīdzināmi. Tāpat samazināto PVN likmi pārtikas pamatproduktiem nepiemēro arī Igaunija, Lietuva un Bulgārija. Pirms vairākiem gadiem šajā grupā ietilpa arī Rumānija, tomēr pēdējos gados šajā valstī PVN likme pārtikas pamatproduktiem ir būtiski samazināta. Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota ļoti nelielai pārtikas pamatproduktu grupai – Latvijas klimatiskajiem apstākļiem raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Iestājoties pret PVN likmes samazināšanu, pārsvarā tiek izmantoti divi argumenti. Pirmkārt, samazinoties PVN likmēm, cenas veikalos nesamazināsies. Pētījuma rezultāti par PVN samazināšanu atsevišķiem dārzeņiem, augļiem un ogām Latvijā ļauj secināt, ka gadu pēc PVN likmes samazināšanas ir noticis cenu samazinājums, kas ir ļoti tuvs proporcionālam PVN samazinājumam.

Otrkārt, tiek argumentēts, ka efektīvāk un mērķtiecīgāk būtu saglabāt PVN standarta likmi pārtikas pamatproduktiem un atbalstīt mazāk nodrošinātās sabiedrības grupas, jo samazināto PVN likmi pārtikas pamatproduktiem maksās arī turīgās mājsaimniecības. Lai gan arguments ir loģisks, faktiski Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem ES.

Samazinot PVN likmi visiem pārtikas pamatproduktiem no 2021. gada, kopējais šo produktu patēriņš palielināsies par 4,7%. Vienlaikus mājsaimniecību budžetā veidosies finansiālais ietaupījums, kuru būs iespējams iztērēt citiem produktiem vai kuru varēs uzkrāt 19,3 miljonu eiro apmērā. Valsts budžetā prognozējamais ieņēmumu samazinājums varētu būt 26,8 miljoni eiro, kas ir aptuveni 0,26% no 2021. gada valsts budžeta ieņēmumiem.

Katrīna Zariņa

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle

Foto: Ieva Makare, LETA

Latvijas uzņēmumu lielākais izaicinājums ir augstie darbaspēka nodokļi, ja tos salīdzinām ar tuvajām kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu – un arī Skandināvijas reģiona valstīm. Nodokļu likmes un citas saistītās darbaspēka izmaksas rada situāciju, ka uzņēmumiem parādās konkurētspējas problēmas, gan piedāvājot savas preces un pakalpojumus ārējos tirgos, kas vienlaikus samazina arī iespējas darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu, gan piesaistot talantus darbam savos uzņēmumos. Šie apstākļi savukārt rada negatīvu ietekmi uz cilvēku patēriņa apjomu un iepirkšanās paradumiem. Nereti personas izvēlas iegādāties nevis Latvijā izaudzētos produktus un ražotās preces un pārtiku, bet gan no ārvalstīm importēto produkciju, kas cenas ziņā ir konkurētspējīgāka un pievilcīgāka. Nosakot samazinātu PVN likmi, to nevar noteikt tikai, piemēram, Latvijā ražotajai produkcijai. Līdz ar to izteiktas cenas atšķirības neveidotos, neradot izmaiņas patērētāja uzvedībā.

Samazinot PVN likmi pārtikas produktiem, netiek risināta galvenā problēma – palielināt cilvēku pirktspēju. Samazināto PVN var apsvērt tikai tajos gadījumos, kad konkrētā produkta apritē skaidri redzamas PVN krāpniecības shēmas. Vienlaikus jāsaprot, ka tas ir īstermiņa, ne ilgtermiņa problēmas risinājums un saprātīgāk būtu veidot tādu uzņēmējdarbības vidi un kontroles mehānismus, kas izskauž PVN krāpniecības iespējamību.

Atskatoties uz diskusijām 2016. un 2017. gadā, kad tika lemts par samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tieši augstā PVN krāpniecības shēmu īstenošana un krāpniecība, norādot Latviju kā produktu izcelsmes valsti, bija izšķirīgs arguments samazinātās PVN likmes noteikšanai, papildus analizējot arī citus potenciāli pozitīvos efektus tautsaimniecībai kā kopumam un mazinot ēnu ekonomiku. Samazināto PVN likmju noteikšana un ietekme visos gadījumos ir rūpīgi jāizvērtē, tomēr politikas veidotāju prioritātei šobrīd jābūt Latvijas darbaspēka nodokļu un izmaksu konkurētspējai Baltijas reģionā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU