VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
20. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 15 minūtes
10
10

Komerciālo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības maiņa – ieguvumi un riski

LV portālam: ILONDA STEPANOVA, Satiksmes ministrijas valsts sekretāre; SANTA PURGAILE, Finanšu un kapitāla tirgus priekšsēdētāja; KRISTAPS KLAUSS, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors; DACE HELMANE, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Pie komerciālām valsts kapitālsabiedrībām A grupā iekļautas deviņas valsts kapitālsabiedrības: AS “Latvijas valsts meži”, AS “Latvenergo, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas Loto”, AS “Augstsprieguma tīkls”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas Pasts”, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

FOTO: Freepik

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir izsaucis plašas diskusijas. LV portāls apkopoja dažādu institūciju viedokļus par apspriešanai nodoto ieceri.

īsumā
  • Satiksmes ministrijas valsts sekretāre I. Stepanova: Ja neatsavināmās valsts kapitālsabiedrības tiktu pakļautas atsavināšanas riskam, tas varētu izraisīt nespēju nodrošināt nacionālajos un Eiropas Komisijas tiesību aktos noteikto pasākumu kopumu, kas radīs būtiskus drošības riskus Latvijai.
  • Finanšu un kapitāla tirgus priekšsēdētāja S. Purgaile: Sarunās ar kapitāla tirgus dalībniekiem esam secinājuši, ka valsts kapitālsabiedrību kotācija biržā būtu nozīmīgs grūdiens kapitāla tirgus attīstībai.
  • Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors K. Klauss: Šobrīd visai aktīvi tiek veidota augsne privatizācijas procesam. Gan publiski, gan kuluāros izskan priekšlikumi, izmantojot biržu, privatizēt no 5% līdz pat 25% valsts uzņēmumu akciju.
  • Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja D. Helmane: Latvijas politiskā un sabiedrības brieduma pakāpē lēmums par pāriešanu uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi varētu būt sasteigts un radīt apstākļus, kad valsts uzņēmumi tiek izmantoti viena politiskā spēka interesēs.

Pārresoru koordinācijas centrs ziņojumu izstrādājis atbilstoši Deklarācijas par Krišjāņa Artūra Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 238. un 239. punktam, kurā noteikts uzdevums izstrādāt skaidru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku un priekšlikumus valsts kapitāla daļu turētāja funkciju nodošanai vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam, kā arī turpināt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts kapitālsabiedrībās un sekmēt to vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku.

Pašreiz 100% valstij piederošu valsts kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošina 11 ministrijas un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome. PKC secina, ka šāda pārvaldība kopumā veido ļoti sadrumstalotu pārvaldības praksi, jo katrs kapitāla daļu turētājs izveido savu kārtību kapitāla daļu pārvaldībai.

Ziņojumā PKC aicina atbalstīt jauna centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldītāja izveidi, kura kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošinātu PKC, lai sākotnēji ieviestu daļēji centralizētu pārvaldības modeli, t.i., sākotnēji centralizējot pārvaldību tikai A grupas valsts kapitālsabiedrībām, t.i., kapitālsabiedrībām, kas ir stratēģisku un ekonomisku aktīvu turētājs un/vai kapitālsabiedrībai ir komerciāls potenciāls.

Pie komerciālām valsts kapitālsabiedrībām A grupā iekļautas deviņas valsts kapitālsabiedrības:

  • akciju sabiedrība (AS) “Latvijas valsts meži”,
  • AS “Latvenergo”,
  • valsts akciju sabiedrība (VAS) “Starptautiskā lidosta “Rīga””,
  • VAS “Latvijas Loto”,
  • AS “Augstsprieguma tīkls”,
  • VAS “Latvijas dzelzceļš”,
  • VAS “Latvijas Pasts”,
  • AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””,
  • VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības tiek klasificētas kā B grupas kapitālsabiedrības jeb nekomerciālas.

Ziņojumā norādīts, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam valsts līdzdalības nepieciešamība un atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumiem jāpārvērtē vismaz reizi piecos gados. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Savukārt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants nosaka: "Latvenergo", "Latvijas pasts", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas gaisa satiksme" un "Latvijas valsts meži" un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Ziņojumā secināts, ka ir jānosaka pienākums pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kuru akcijas/kapitāla daļas ar likumu noteiktas par neatsavināmām, kā arī pārvērtēt lēmumu par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai reizi piecos gados.

LV portāls jautā: Kā vērtējat priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja funkciju centralizāciju? Kādi varētu būt ieguvumi un zaudējumi, salīdzinot ar pašreizējo pārvaldības modeli? Vai vajadzētu, kā norādīts ziņojumā, pārvērtēt lēmumu par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai reizi piecos gados?

Ilonda Stepanova

Satiksmes ministrijas valsts sekretāre

Foto: LETA

PKC ziņojumā nav vērtējis, kādēļ, piemērojot vienīgi piedāvātos centralizētos risinājumus – proti, centralizēta valsts kapitāla daļas pārvaldītāja izveide –  ir vienīgais Latvijai visatbilstošākais pārvaldības modelis, kas vislabāk atbilstu ne tikai visas sabiedrības interesēm, sasniegtu norādīto mērķi, bet arī nodrošinātu OECD valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās norādīto nepieciešamību “valstij rīkoties kā informētam un aktīvam īpašniekam, nodrošinot, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldība tiek īstenota caurspīdīgā un atbildīgā veidā, ar augstu profesionālisma un efektivitātes līmeni”.

Jaunizveidotā aktīvu pārvaldītāja rīcībā nebūs ne nozarei atbilstošās kapacitātes, ne arī pieredzes (zināšanu) specifisku nozaru kapitālsabiedrību efektīvā pārvaldīšanā.

Ziņojumā norādīts, ka komerciālo (A grupas) kapitālsabiedrību finanšu mērķus noteiks aktīvu pārvaldītājs, bet specifiskos valsts noteiktos nefinanšu mērķus, ja tādi būs, izvirzīs nozares ministrija. No nozares ministrijām atrautu uzņēmumu finanšu mērķu noteikšana var negatīvi ietekmēt nozares attīstību ilgtermiņā un radīt tirgus nepietiekamības un/vai sadrumstalotības un nevienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības sekas. Tāpat arī finanšu un nefinanšu mērķu definēšana atrauti vienam no otra efektīvā veidā nav īstenojama un ir savstarpējā pretrunā. Jāuzsver, ka kapitāla daļu turētāja kompetencē esošie jautājumi ir cieši saistīti ar nozari kopumā.

Attiecībā uz lēmuma pārvērtēšanu par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai reizi piecos gados uzskatām, ka šādam kardinālam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumu priekšlikumam attiecībā uz tautsaimniecībai svarīgām kapitālsabiedrībām nav ne juridiska pamatojuma, ne arī atbilstoša izvērtējuma.

Visas A grupas sarakstā iekļautās kapitālsabiedrības (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un VAS “Latvijas Pasts”) ir valstij stratēģiski svarīgu infrastruktūru turētājas un pārvaldītājas. Ja tās normatīvo aktu jaunrades rezultātā tiktu pakļautas atsavināšanas riskam, tad varētu izraisīt nespēju nodrošināt nacionālajos un Eiropas Komisijas tiesību aktos noteikto pasākumu kopumu, kas radīs būtiskus drošības riskus Latvijai. Tāpēc, raugoties no valsts drošības apsvērumu prizmas, nebūtu ieteicams atkārtoti izvērtēt neatsavināmo kapitālsabiedrību sarakstu.

Santa Purgaile

Finanšu un kapitāla tirgus priekšsēdētāja

Neatkarīgi no konkrēta pārvaldības modeļa un centralizācijas kopumā korporatīvās pārvaldības stiprināšana un attīstība ir atbalstāms solis. Pārvaldībai ir jābūt skaidrai, saprotamai un caurspīdīgai.

Līdzīgi arī kapitāla tirgus kontekstā korporatīvās pārvaldības pilnveidošana kotētajos un potenciāli kotējamajos uzņēmumos ir nozīmīgs un nepārtraukts process, kas palīdz uzlabot uzņēmuma procesu efektivitāti un paaugstināt to caurspīdīgumu. Korporatīvās pārvaldības sakārtošana stiprina biznesa ētiku un nodrošina sekmīgāku uzņēmuma stratēģisko un finanšu mērķu sasniegšanu. Vienlaikus paaugstinās sabiedrības uzticēšanās līmenis, līdz ar to tiek sekmēta ieguldījumu kultūras attīstība.

Arī lēmums pārvērtēt valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai kādā noteiktā termiņā ir atbalstāms. FKTK organizētajās stratēģiskā dialoga sarunās ar kapitāla tirgus dalībniekiem arī kopīgi esam secinājuši, ka valsts kapitālsabiedrību kotācija biržā būtu nozīmīgs grūdiens kapitāla tirgus attīstībai, kas sniegtu iespēju realizēt dažādus ambiciozus investīciju projektus, netērējot tiem publisko finansējumu.

Šis solis radītu pozitīvu kapitāla tirgus attīstības vidi un būtu labs piemērs privātā sektora dalībniekiem, vienlaikus veicinot investīciju kultūru Latvijā un piesaistot jaunus privātos ieguldītājus. Kapitālsabiedrību kotācija biržā arī stimulē korporatīvās pārvaldības pilnveidošanu, jo ir jāizpilda noteikta kvalitātes latiņa un jāievēro noteikti principi, tas palīdzētu valsts uzņēmumu kopējai izaugsmei.

Kristaps Klauss

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Mežu nozare un nevalstiskās organizācijas ir pret stratēģisko valsts uzņēmumu privatizāciju. Savukārt konceptuālais ziņojums piedāvā tiešu un nepārprotamu shēmu, kā to īstenot. Līdz ar to atbalstīt šādu konceptuālo ziņojumu nevaram. Tieši tāpēc meža nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas jau ir izteikušas vienotu un izsvērtu aicinājumu nepieļaut jaunās valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas shēmas īstenošanu centralizācijas projekta paspārnē.

Šobrīd visai aktīvi tiek veidota augsne privatizācijas procesam. Gan publiski, gan kuluāros izskan priekšlikumi, izmantojot biržu, privatizēt no 5% līdz pat 25% valsts uzņēmumu akciju. Pasaules finanšu tirgos šobrīd dominē zemas procentu likmes un labas investīciju iespējas ir grūti atrast. Tāpēc daudzi bagāti cilvēki aktīvi meklē labus projektus un jaunas iespējas nopelnīt. Esmu pret to, ka Latvijas stratēģiskie uzņēmumi kļūst par drošas peļņas avotu un glābiņu šiem ārvalstu investoriem.

Viscaur konceptuālajam ziņojumam ir jūtams, ka konkrētā piedāvātā shēma ir tapusi atsevišķu valsts iestāžu kabinetos, atrauti no kopējām norisēm Latvijas tautsaimniecībā. Konceptuālais ziņojums ir tapis sasteigti, virspusēji traktējot un neiedziļinoties OECD ieteikumos. Maldinoši tiek uzsvērts, ka OECD prasa ieviest tieši šādu modeli – OECD dalībvalstu vidū pastāv dažādas pieejas un dažādi valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības modeļi. Uzsverot, ka ir iespējams tikai viens pārvaldības modelis, pašos pamatos tiek devalvēta iespēja Latvijai izvēlēties sev piemērotāko modeli. 

Izskatās, ka ierēdņi valdības deklarācijas punktu par valsts un pašvaldības uzņēmumu centralizāciju uztvēra kā uzstādījumu, kas jāīsteno jebkādiem līdzekļiem, radoši papildinot to ar jaunu valsts uzņēmumu privatizācijas shēmu. To īstenojot, pastāv pārlieku augsti ekonomiskie un drošības riski zaudēt kontroli pār stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem. Diemžēl reālo risku izvērtējums ziņojumā nav veikts, tāpēc uzskatīt to par objektīvu nav iespējams. 

Jauna valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldības modeļa izstrādei nav jābūt sasteigtai un virspusējai, bet gan padziļinātai, uzklausot un iesaistot vadošo tautsaimniecības nozaru ekspertus un pārstāvjus. Tikai pēc vispārējas graujošas kritikas par konceptuālajā ziņojumā piedāvāto modeli tika sāktas diskusijas PKC konsultatīvajā padomē, kurām ir visai formāls raksturs. Joprojām nav sāktas diskusijas ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem.

Tāpēc ir grūti noticēt ziņojumā minētajai vēlmei uzlabot uzņēmumos labas pārvaldības praksi, ja paša jaunā modeļa izstrādes gaitā netiek ievēroti labas pārvaldības pamatprincipi.

Dace Helmane

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Foto: LETA

Lai palielinātu valsts kapitālsabiedrību atbildību un mazinātu izmaksas dažādām ieinteresētajām pusēm, piemēram, nodokļu maksātājiem, ir svarīgi izstrādāt pārdomātu pārvaldības modeli un vēlāk to uzraudzīt. Pakāpeniska valsts kapitālsabiedrību pārvaldes centralizācija varētu būt viena no iespējām, jo centralizēts modelis palīdz valstij labāk uzraudzīt savu uzņēmumu sniegumu, sekmē vienotu skatījumu un saskaņotāku kapitālsabiedrību darbību, kā arī sniedz citus ieguvumus. Centralizētajā pārvaldības modelī mazinās arī politiskās iejaukšanās risks, tomēr tas saglabājas.

Praksē ir grūti atrast pilnībā centralizētas sistēmas piemēru, tomēr valsts kapitālsabiedrību pārvaldība ar centralizētam modelim tuvu risinājumu tiek īstenota virknē attīstītu valstu, piemēram, Zviedrijā. OECD pat iesaka centralizētas īpašumtiesības īstenot neatkarīgai aģentūrai, tomēr šis modelis praksē ir salīdzinoši maz pārbaudīts pat attīstītajās valstīs.

Latvijas politiskā un sabiedrības brieduma pakāpē lēmums par pāriešanu uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi varētu būt sasteigts un radīt apstākļus, kad valsts uzņēmumi tiek izmantoti viena politiskā spēka interesēs. Tas var veicināt situāciju, kad lēmumi par to attīstību un nākotni netiek pieņemti kapitālsabiedrību un visas valsts labā, bet ir izdevīgi tikai šauram cilvēku lokam. Nav skaidrs arī tas, vai un kā šāda sistēma uzlabos situāciju publisko iepirkumu jomā un kā kopumā ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, ekonomiku.

No vienas puses ideja par kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju centralizāciju ir pareiza, tomēr ir bažas, ka neesam tādā brieduma pakāpē, lai šis lēmums novērstu esošās problēmas. Lai kliedētu jebkādas bažas, svarīgi būs redzēt detalizētu analīzi par iespējamo risinājumu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrību sniegumu un ekonomiku kopumā, tāpat jābūt skaidram regulējumam un vīzijai par to, kā tiks nodrošināta jaunā valsts aktīvu pārvaldītāja profesionalitāte, kapacitāte un neatkarīga uzraudzība.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU