VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. septembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
8
8

Maksājot zemu algu, darbiniekus dabūt būs aizvien grūtāk

LV portālam: MIĶELIS ZONDAKS, Latvijas Bankas ekonomists; INETA ŽILVINSKA, personālatlases kompānijas “Fontes Executive Search” atlases konsultante; PĒTERIS STRAUTIŅŠ, “Luminor” bankas ekonomists; KATRĪNA ZARIŅA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle

Avots: CSP

Šīgada otrajā ceturksnī Latvijā bija 30 500 brīvo darbavietu. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, to skaits ir pieaudzis par 5900 jeb 23,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti uzsver, ka demogrāfiskās situācijas dēļ konkurence par darbaspēku turpināsies un, ja nepieaugs produktivitāte, brīvo darbavietu skaits saglabāsies augsts. Darba devējiem, kas piedāvās zemāku atalgojumu, darbaspēku piesaistīt kļūs arvien grūtāk.

īsumā
  • Pēdējo divu gadu laikā vakanču skaits ir gandrīz divkāršojies – no 17 000 līdz 30 000.
  • Nozaru griezumā visvairāk darbinieku trūkst vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā un valsts pārvaldē.
  • Ekonomiski aktīvo cilvēku vairākums ienākumus gūst galvenokārt no darba algas. Jo lielāka konkurence starp darba devējiem, jo straujāk aug labklājība.
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iestājas par atvieglotu imigrācijas procesu darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm.
  • Daudzi jaunieši labprātāk izvēlas nestrādāt, jo viņu atalgojums neatbilst gaidītajam.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šīgada otrajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā bija 8600 brīvo darbavietu, bet privātajā – 21 900. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbavietu skaits palielinājies par 4500 jeb 25,6%, bet sabiedriskajā – par 1400 jeb 19,3 %.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5% no visām darbavietām šajā pamatgrupā –, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Šīgada otrajā ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, pieaudzis par 14 000 jeb 1,5% (privātajā sektorā – par 13 700 jeb 2,2%, sabiedriskajā – par 400 jeb 0,1 %).

Iespējamais šķērslis darbinieku piesaistei – atalgojums

Miķelis Zondaks

Latvijas Bankas ekonomists

Foto: www.makroekonomika.lv

Jaunākie CSP publicētie dati par darbavietām un darba laiku atspoguļo jau iepriekš novērotās darba tirgus tendences – pieprasījumam pēc darbaspēka saglabājoties, darba tirgus izaugsme turpinās, tomēr ekonomikas sabremzēšanās tā dēļ kļūst nedaudz lēnāka.

Brīvo darbavietu skaits gada griezumā ir pieaudzis jau četrus gadus pēc kārtas, kas reizē ar bezdarba līmeņa samazināšanos liecina par stabilu pieprasījumu pēc darbaspēka. Tomēr jāņem vērā, ka otrajā ceturksnī novērotais 23,8% pieaugums gada laikā ir otrs zemākais brīvo darbavietu pieaugums kopš 2018. gada sākuma, kas liecina, ka arī darba tirgū varētu būt iezīmējušies signāli par ekonomikas izaugsmes samazināšanos.

Lai gan brīvo darbavietu skaits palielinās arī sabiedriskajā sektorā, vairāk un straujāk tas pieaug tieši privātajā sektorā, kurā bija gandrīz 72% no vakantajām vietām. Nozaru griezumā vislielākais darbinieku trūkums ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā un valsts pārvaldē. Iespējamais šķērslis darbinieku piesaistei šajās nozarēs varētu būt atalgojums un darbiniekiem nepieciešamās prasmes, jo darba samaksa šajās nozarēs mēdz atpalikt no valsts vidējās algas. Savukārt profesiju pamatgrupu griezumā brīvās darbavietas ir gan vienkāršā darba darītājiem, gan speciālistiem un kvalificētiem strādniekiem. Par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozaru zemāku konkurētspēju darba tirgū liecina arī aizņemto darbavietu samazinājums laikā, kad kopumā aizņemto darbavietu skaits ir pieaudzis.

Ņemot vērā, ka demogrāfiskās situācijas dēļ konkurence par darbaspēku turpināsies, bet produktivitāte nepieaugs, brīvo darbavietu skaits saglabāsies augsts un darba devējiem, kas piedāvās zemāku atalgojumu, darbaspēku piesaistīt kļūs arvien grūtāk.

Rodas jaunas profesijas

Ineta Žilvinska

Personālatlases kompānijas “Fontes Executive Search” atlases konsultante

Foto: Evija Trifanova, LETA

Saskatu četrus iemeslus, kāpēc ir tik liels piedāvāto brīvo darbavietu skaits. Darba tirgū ir parādījušas daudzas jaunas pozīcijas, kas līdz šim nav bijušas, piemēram, čatbota treneri un dažādas citas ar digitalizāciju saistītas nodarbošanās. Arī mārketingā un ražošanā ir daudz jaunu pozīciju, kas saistītas ar robotizāciju un automatizāciju. No vienas puses, šīs profesijas varētu palielināt jauno vakanču skaitu, no otras – tās var samazināt iepriekšējo gadu pozīciju skaitu. Piemēram, lielveikalos ir plaši ieviestas pašapkalpošanās kases, kinoteātros varam paši nopirkt biļetes.

Patlaban ļoti aktīvi uzņēmumos notiek dažādi reorganizācijas procesi, jo visi grib strādāt efektīvāk. Uzņēmumi apvienojas Baltijas struktūrās, un tas varētu būt iemesls jaunu darbavietu radīšanai.

Cilvēki bieži vien darbu maina pavasarī, un parasti vasaras mēneši tiek izmantoti atpūtai. Pieņemu, ka līdzīga aina brīvo vakanču jomā varētu būt arī trešā ceturkšņa sākumā.

Ceturtais iemesls straujajam darba vietu pieaugumam ir tas, ka darba tirgū ir daudz jauniešu, kuri labprātāk izvēlas nestrādāt, jo viņu atalgojums neatbilst gaidītajam. Latvijā jaunieši vēlas saņemt ievērojami lielāku atalgojumu nekā Igaunijā un Lietuvā.

SEB bankas pētījums parāda, ka gada laikā no 34% līdz 47% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, savukārt 25% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk nekā 1200 eiro mēnesī (2018. gadā – 20%). Kopumā 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (2018. gadā – 54%).

Pēdējo divu gadu laikā vakanču skaits ir divkāršojies

Pēteris Strautiņš

“Luminor” bankas ekonomists

Foto: Zane Bitere, LETA

Darbavietu skaita pieaugums tiešām ir liels: otrajā ceturksnī aizņemto darbavietu skaits pieauga par 1,5%, bet pirmajā ceturksnī pat par 1,8%. Savukārt kopējais aizņemto un brīvo darbavietu skaits aug vēl straujāk, otrajā ceturksnī tas bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Pēdējo divu gadu laikā vakanču skaits ir gandrīz divkāršojies – no 17 000 līdz 30 000.

Ja pašreizējās tendences turpināsies, aizņemto darbavietu skaits šogad kopumā varētu būt ap 1,3%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2013. gada. Tas tiešām ir daudz, jo darba tirgu varētu saukt par viskonservatīvāko ekonomikas daļu, tas mainās lēnām un seko visam pārējam – eksporta, patēriņa un investīciju dinamikai. Interesanti, ka 2017.–2018. gadā, kad ekonomika auga daudz straujāk, aizņemto darbavietu skaits auga lēnāk, vidēji par 1,1%.

Uz uzņēmumu apsekojuma datiem balstītais aprēķins par darbavietu skaitu šķiet ticamāks rādītājs nekā nodarbinātības dati, kas iegūti no darbaspēka apsekojuma. Uz mājsaimniecību aptauju bāzes aprēķinātais strādājošo skaits ļoti “lēkā”, piemēram, pērn otrajā ceturksnī strādājošo skaits gada griezumā it kā pieauga par 2%, bet šogad samazinājās par 0,4%. Šāda šūpošanās, kas neiekļaujas kopējā datu ainā, ir novērota arī iepriekš.

Darbavietu skaita pieaugums ir apsveicams. Ekonomiskās attīstības jēga ir pēc iespējas augstāks dzīves līmenis pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Ekonomiski aktīvo cilvēku vairākums ienākumus gūst galvenokārt no darba algas. Jo lielāka konkurence starp darba devējiem, jo straujāk aug labklājība. Skaidrs, ka ne visi darba devēji šo konkurenci izturēs. Arī ekonomikas struktūra mainīsies. Šobrīd aizņemto darbavietu skaits ir gandrīz tāds pats kā 2005. gadā. Taču informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē strādājošo skaits ir gandrīz divkāršojies, par 53% tas audzis komercpakalpojumos. Turpretim valsts pārvaldē darbinieku skaits samazinājies par 15%, bet tirdzniecībā – par 18%. Mainās arī nozaru struktūra. Piemēram, apstrādes rūpniecībā strādājošo skaitu palielina mašīnbūve, taču pārtikas pārstrāde zaudē darbaspēku.

Jaunajiem vecākiem ātrāk jāatgriežas darba tirgū

Katrīna Zariņa

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle

Foto: Ieva Makare, LETA

Par to, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, sākas problēmas ar darbaspēka pieejamību, LTRK sāka runāt jau pirms diviem gadiem, kad biedri par šo situāciju kā paredzamu problēmu uzņēmējdarbības attīstībā sāka diskutēt arvien aktīvāk ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Komersanti jau tobrīd meklēja risinājumus, aktivizējot pieejamās iekšējās darbaspēka rezerves, piemēram, organizējot darbinieku vešanu no dzīvesvietas citos Latvijas reģionos, kā arī meklējot iespējas izmitināt viņus īres dzīvokļos utt.

Tā kā politikas veidotāji ilgstoši ir atlikuši ilgtermiņa risinājumu meklēšanu, šobrīd esam vēl sliktākā situācijā, kad jāmeklē īstermiņa risinājumi. Lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu eksportu, jādomā par to, kā iespējami ātri darba tirgū iesaistīt cilvēkus dažādā vecumā, ne tikai šībrīža iedzīvotāju grupas. Viens no LTRK priekšlikumiem ir jauno vecāku ātrāka atgriešanās darba tirgū un vecāku pabalsti lielākā apjomā, nekā pašreiz to nosaka likumdošana. LTRK cer, ka, izskatot valsts budžetā iekļautos prioritāros pasākumus, atbalsts šim priekšlikumam tiks sniegts, lai jaunie vecāki līdztekus bērnu kopšanai varētu strādāt un saņemtu arī lielāku procentu no aprēķinātā vecāku pabalsta.

Jau samērā ilgi ar atbildīgajām iestādēm tiek runāts arī par atvieglotu imigrācijas procesu darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, tādējādi piesaistot gan sezonas darbiniekus, gan arī dažādu nozaru profesionāļus, kuru trūkst. Esam kopā ar citām organizācijām jau daudzkārt vērsuši uzmanību uz to, ka cilvēku skaits, kā arī viņu prasmes nav pietiekamas, tāpēc risinājumi jāmeklē ātri, lai netiktu palēlināta visas valsts attīstība.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU