VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. novembrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
10
10

Vismaz 200 eiro pie algas – jaunieši vēlas pelnīt vairāk

LV portālam: MATIJS BABRIS, jaunuzņēmējs, arhitekts, kustības “Movement spontaneous” dibinātājs; LIENE VAIVODE, Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes ārlietu virziena vadītāja; IRBE ŠMITE, uzņēmēja; EDGARS KORSAKS-MILLS, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas pārstāvis

LV portāla infografika; Avots: “SEB bankas” interneta aptauja klientiem veikta 2018. gada jūnijā. Tajā piedalījās 1090 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Par spīti augošiem ienākumiem, jaunieši Latvijas darba tirgū jūtas finansiāli nenovērtēti. Augstākas prasības attiecībā uz algu ir tiem, kuri tikai strādā vai apvieno darbu ar mācībām, savukārt jaunieši, kuri vēl tikai mācās, ir daudz pieticīgāki. Tomēr gandrīz visi uzskata, ka darba tirgū viņi nav pietiekami novērtēti, jo algai būtu jābūt vismaz par 200 eiro lielākai, nekā viņi saņem šobrīd.

Lielākā daļa jeb 54% jauniešu uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja1 par jauniešu finansiālo nodrošinājumu. 34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro, savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem viņiem būtu jāmaksā vairāk par 1200 eiro mēnesī.

Saskaņā ar aptaujas datiem galvenais ienākumu avots 18–19 gadus veciem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu, un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Galvenais ienākumu avots jauniešiem vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā kā galveno ienākumu avotu norādījuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Jaunieši vecumā no 23 līdz 25 gadiem lielākoties tikai strādā vai apvieno darbu ar mācībām, un viņu galvenais ienākumu avots (87% aptaujāto) ir regulāra alga. Tiem, kas tikai strādā, ienākumi ir visaugstākie – 24% jauniešu šajā grupā pelna no 500 līdz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, 43% respondentu ienākumi pārsniedz 800 eiro mēnesī, bet 27% pārsniedz 1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

LV portāls jautā

Kā panākt, lai jaunieši darba tirgū justos pietiekami novērtēti?

Matijs Babris

Jaunuzņēmējs, arhitekts, kustības “Movement spontaneous” dibinātājs:

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Ir pilnīgi saprotami, ka jaunieši vēlas nopelnīt vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, jo par izglītošanos ir jāmaksā, par mājokļa īri, par sociālajām aktivitātēm un par cilvēka pamatvajadzību apmierināšanu arī jāmaksā. Līdz ar to arī jauniešu ambīcijas un vēlmes ir augstas. Jaunieši ir kompetenti, un viņi bieži vien zina, ko darīs nākotnē.

Darba devējs vēlas, lai jaunieši, nākot uz darbu, strādā, nevis mācās strādāt. Tāpēc ir jāsaprot, kādu papildu vērtību tu vari nest uzņēmumam, kurā strādā. Domāju, ka jau karjeras sākumā darba devējam ir arī jāspēj izklāstīt jaunietim, ko vajadzētu darīt, lai pelnītu attiecīgu atalgojumu. Savukārt jauniešiem ir jādomā ne tikai par prasmēm konkrētā nozarē, bet arī par vispārīgām darba prasmēm, kas ir ļoti nozīmīgas. Tāpēc ir svarīgi meklēt sevi un nebaidīties riskēt un meklēt atbildes uz jautājumiem, kas ir saistoši. Ir grūti iedomāties nozari, kurā nebūtu iespējams darboties kā brīvprātīgajam vai praktikantam. Tā, veidojot kontaktus, nostiprinot prasmes un iemaņas, var veidot balstu karjeras uzsākšanai.

Liene Vaivode

Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes ārlietu virzienu vadītāja

Foto: RSU

Mūsdienās vairs nepietiek ar augstāko izglītību, lai saņemtu sev vēlamo atalgojumu un veidotu savu karjeru. Pēc iespējas ātrāk ir jāspēj līdzdarboties dažādos procesos, piemēram, brīvo laiku veltot praksei, brīvprātīgā darbam vai citām aktivitātēm. Tas paplašina mūsu redzesloku un ļauj iegūt pieredzi.

Darba devējs prasa vairāk nekā tikai teorētiskās zināšanas. Panākumu atslēga ir kontakti, izpratne par nozari un praktiskās iemaņas. Bet kā to iegūt? Tikai darot! Mūsdienu darba tirgū ļoti augstu tiek novērtētas starpnozaru prasmes, kas ir svarīgas jebkurā jomā. Tāpēc, piemēram, es paralēli studijām piedalos dažādās citās aktivitātēs. Tā ir iespēja pilnveidoties, uzdrīkstēties izrādīt iniciatīvu. Ticu, ka gūtās iemaņas kādreiz būs mana priekšrocība.

Edgars Korsaks-Mills

Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas pārstāvis

Foto: Zane Bitere, LETA

Darba tirgus pasaulē pēdējās desmitgadēs piedzīvo tik straujas pārmaiņas, ka spēja tām adoptēties ir izaicinājums jebkurai ekonomikai un sabiedrībai. Globalizācijas vēsmas un tehnoloģiskā attīstība veido jaunu darba kultūru. Pirmo reizi vēsturē darba tirgū vienlaikus ir trīs paaudzes. Klasiskā darba laika ēra ir beigusies.

Vienlaicīga X un Y paaudzes atrašanās darba tirgū maina ierasto kārtību. Y paaudzei, kura izglītojusies brīvā un atvērtā pasaulē, raksturīgs augsts pašvērtējums, plašs redzesloks un pārliecība par savām profesionālajām spējām. Tomēr jaunietim, kas domā par darba gaitu uzsākšanu, jāņem vērā, ka izglītības sistēma piedāvā galvenokārt teorētiskas, nevis praktiskas zināšanas. Savukārt satura modernizācijas temps ir šodienas pasaulei neatbilstoši gauss.

Jauniešiem, kas vēlas saņemt sev vēlamo atalgojumu, jāspēj darba devējam pierādīt tieši savas praktiskās prasmes un kompetences – tās, kuras visbiežāk skolā nav apgūstamas, kuras var iegūt brīvprātīgajā darbā, ārpusskolas aktivitātēs vai praksē. Spēja pielāgoties un ātri apgūt jaunas zināšanas – tāds ir šodienas darba tirgus. Un, ja tajā spējam darba devējam piedāvāt atbilstošas kompetences, kas rada paliekošu pievienoto vērtību, tad atalgojums ir tikai mērs šo prasmju novērtēšanai – neatkarīgi no vecuma.”

Irbe Šmite

Uzņēmuma “Kūsiņš” dibinātāja

Foto: Evija Trifanova, LETA

Ir zināšanas, ko iemāca skolā, un zināšanas, ko iemāca dzīve. Lai cilvēks saņemtu izcilu atalgojumu, viņam jābūt ne tikai atbilstošam izglītības līmenim. Sapnis par to, ka pēc skolas uzreiz birs zelta kalni, ir nepamatots. Tie var birt, bet tad tu dzīvotu citā valstī, kur arī izdevumi būtu tieši proporcionāli saņemtajai algai. Tā vietā, lai skrietu pēc liela atalgojuma, es iesaku uzkrāt dzīves pieredzi un iemācīties izdzīvot ar normālu līdzekļu daudzumu – prasme, kas dzīvē vienmēr noderēs!

Kā uzņēmēja dažkārt novēroju, ka jauniešiem nav pietiekamu zināšanu ne par to, kā veidojas darba alga, ne par darba tirgu un vispārīgām darba attiecībām. Atalgojums ir tikai viena medaļas puse – otra puse ir vēlme darīt konkrēto darbu. Tas nozīmē ieinteresētību veicamajā darbā, padarot cilvēku par efektīvu, tātad – pieprasītu darbinieku. Arī uz savām izaugsmes iespējām jāskatās ne tikai algas izteiksmē vien. Ieguvums var būt darbavietas apmaksāti kursi, iespēja gūt pieredzi dažādos departamentos, komandējumi u. c. Tās ir lietas, kas jauno darba tirgus spēlētāju padara pieprasītu.

1 “SEB bankas” interneta aptauja klientiem veikta 2018. gada jūnijā. Tajā piedalījās 1090 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU