AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. augustā, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
5
5

Ar skolotāja zināšanām un prasmēm vien ir par maz, svarīga arī attieksme

LV portālam: JEĻENA VEDIŠČEVA, Rīgas 40. vidusskolas direktore; GUNTA LĀCE, Limbažu novada ģimnāzijas direktore; JOLANTA NAGLE, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore; ANDŽELLA LIEPA, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā; ILZE BRANTE, Ogres valsts tehnikuma direktore.

Šodienas skolas izaicinājums ir sagatavot bērnus un jauniešus sekmīgai nākotnei.

FOTO: Freepik

Kopumā uz jaunajām izmaiņām izglītības sistēmā pedagogi raugās pozitīvi, akcentējot, ka svarīgākais pārmaiņu laikā ir skolēns, viņa izaugsme un attīstība.

īsumā
  • Izaicinājums ir ar šīs dienas resursiem, tos revidējot, maksimāli efektīvi izmantojot, panākt labāku rezultātu – bērnu izaugsmi, t.i., pievienoto vērtību attīstībai.
  • Lielākais jaunā mācību gada izaicinājums ir gudri saplānot priekšā esošo statusa maiņu, Limbažu skolu reformu.
  • Dzīve ir mainīga, ir jāiet uz priekšu, nevaram “sēdēt” vecajās metodēs. Un bērni arī to vairs negrib.
  • Ja valdība nepildīs savu solījumu un MK noteikumus par atalgojuma paaugstināšanu, arodbiedrības grasās uz to reaģēt.
  • Šajā mācību gadā esam izpildījuši un pārpildījuši audzēkņu uzņemšanas plānu – jūtama ievērojama interese par profesionālo izglītību.

LV portāls jautā

Kādi būtiskākie izaicinājumi sagaida pedagogus jaunajā mācību gadā?

Jeļena Vediščeva

Rīgas 40. vidusskolas direktore

Šajā gadā, kad svinam Latvijas simtgadi, pedagogiem svarīgi ir neapjukt starp vairākām aktivitātēm, kuras tiek piedāvātas skolām. Tās ir kā vibrācijas, starp kurām ir drauds pazaudēt izglītībā pašu svarīgāko – bērnu.

Kas notiek? No vienas puses nāk karjeras izglītības projekts, no otras – individuālo kompetenču attīstības projekts, no trešās – fantastiska iniciatīva “Latvijas skolas soma”. Katrs no projektiem, ņemts atsevišķi, ir vienreizēja iespēja izglītojamiem. Bet, kad tie sanāk vienā vietā un vienā laikā, pedagogam lielākais izaicinājums ir neapjukt un nesākt visu pēc kārtas mēģināt īstenot. Pieejā svarīgi starp šiem projektiem atrast starpdisciplināro saskarsmes punktu. Būtiski ir atbildēt, vai ir vērts veidot skolas darba plānu, lai atskaitītos katrai pārbaudei.

Mūsu skola piedalās visos šajos projektos, tā ir vienreizēja iespēja. Bet saskaramies ar jautājumu – kas to darīs? Visas Latvijas skolas atrodas vienādā situācijā – ir traģisks pedagogu deficīts. Ja ieiesiet portālā “www.skola.lv”, ieraudzīsiet prātam neaptveramu situāciju. Šobrīd ir 23 latviešu valodas, 33 matemātikas, 27 angļu valodas, 83 pirmsskolas skolotāju vakances. Tātad minētās iniciatīvas ir jāuzņemas tiem pedagogiem, kuri jau tagad strādā. Un tas ir kā lavīna. Neviens vairs nestrīdas, ka pedagogiem ir savā starpā jāsadarbojas. Ka skolotājiem ir jāsadarbojas ar vecākiem, jo viņi ir neatņemams izglītības procesa īstenošanas virzītājspēks. Jautājums – pa kuru laiku? Šobrīd vairāki pedagogi ir noslogoti ar 32 kontakstundām nedēļā, ar visu savu labāko gribu uz sadarbību bieži pēc mācību stundām viņi ir izsmelti tik tālu, ka nav vairs spēka sadarbībai.

Izaicinājums ir ar šīs dienas resursiem, tos revidējot, maksimāli efektīvi izmantojot, panākt labāku rezultātu – bērnu izaugsmi, t.i., pievienoto vērtību attīstībai.

Gunta Lāce

Limbažu novada ģimnāzijas direktore

Sākot šo mācību gadu, mūsu skolēnu skaits pieaudzis par vairāk nekā 25 bērniem. Tas nozīmē, ka strādājam gana labi. Šajā situācijā pēc jaunajām izmaiņām Vispārējās izglītības likumā ir jāpieņem lēmums, kas ar skolu notiks tālāk (grozījumi paredz, ka līdz 2021. gada 31. augustam tiks izbeigta pašvaldību ģimnāziju kā skolu tipa pastāvēšana, – red.).  Tas būs komplekss risinājums, kas skars ne tikai Limbažu novada ģimnāziju, bet arī pārējās Limbažu pilsētas skolas. Mūsu lielākais jaunā mācību gada izaicinājums ir gudri saplānot priekšā esošo statusa maiņu, īstenot Limbažu skolu reforma tā, lai galvenais, kuram dzīve kļūs labāka, būtu skolēns un lai personīgie pedagogu aizvainojumi vai nepatika netraucētu pieņemt lēmumus, kas ir vislabākie Limbažu jauniešiem.

Šogad esam izpildījuši valsts ģimnāzijas kritērijus, paredzam, ka tiem atbildīsim arī nākamgad. Līdz ar to ir iespēja kļūt par valsts ģimnāziju, bet ir jāsaprot, vai šo statusu gribam, vai un kas ir vajadzīgs Limbažos. Un tas nav tikai direktora lēmums. Skaidrs, ka pie perspektīvā paredzamajiem notikumiem, kas liek vidusskolā veidot lielākas klases un paredz, ka laba vidusskola ir liela vidusskola, mēs citādi nevarēsim nodrošināt potenciāli dažādos izglītības un satura moduļus.

Kopumā uz jaunajām izmaiņām pašvaldībā skatāmies ļoti pozitīvi, tas nav tikai mans, bet mūsu trīs skolu direktoru kopīgs viedoklis. Apzināmies – lai varētu bērnam piedāvāt izvēli un būt konkurētspējīgi kā pašvaldība, ir jāvienojas un jāpieņem saprātīgi reorganizācijas lēmumi. Pārdomām laiks ir apmēram gads.

Otrs jaunā mācību gada izaicinājums ir iesaiste pilotprojektā “Skola 2030”. Pirmais aprobācijas gads bija kā iesildīšanās, kurā mācījāmies vairāk sadarboties un runāt viens ar otru. Otrajā projekta gadā esam apņēmības pilni reāli aprobēt satura moduļus – tas būs saturiskais izaicinājums skolotājiem.

Trešā lieta – esam tikuši pie ļoti nopietnām modernām tehnoloģijām, varētu teikt, no tehniskā viedokļa būsim digitalizēta skola. Planšetes, prezentācijas tehnika, mobilās datorklases, jaunās mobilās mēbeles – ir jāsaprot, kā to uzreiz likt lietā, lai nekrātu putekļus.

Jolanta Nagle

Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore

Mūsu skola nav liela, kopumā kolektīvā ir 50 darbinieki, vairāk nekā 30 no tiem – pedagogi. Runājot par izglītības saturu, saprotam, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, jo tās raisīs bērnu interesi par zināšanām, rosinās domāt un rast atbildes uz jautājumiem. Saprotam, ka tas ir vajadzīgs, un apzināmies, ka šodienas skolas izaicinājums ir sagatavot bērnus un jauniešus sekmīgai nākotnei. Pasaule ļoti mainās, un ar zināšanām un prasmēm skolotājam ir par maz, svarīga ir arī attieksme. Varbūt lielāks izaicinājums šajā mācību gadā ir tiem skolotājiem, kas raduši strādāt pa vecam.

Pērn mūsu skolā jau daudz vadījām integrētās stundas, mēģinājām to, kas būs jaunajā saturā. Izdodas gana labi! Šobrīd pedagogiem nav vairs tādu bažu, ka kaut kas varētu neiznākt.

Saprotam, dzīve ir mainīga, ir jāiet uz priekšu, nevaram “sēdēt” vecajās metodēs. Un bērni arī to vairs negrib. Piemēram, tāds skolotājs, kas stāsta tikai savu vielu, vairs nav interesants. Bērni sagaida pedagogu, kas radoši vada stundu, kas māk kaut ko interesantu izdomāt un parādīt. Skolotājam jābūt stundas vadītājam, nevis lektoram.

Rīgas Lietuviešu vidusskolā skolēnu nav daudz – 387, klasītes mazas. Un tas ļauj izmantot visas metodes, paņēmienus, kas iekļauti jaunajā kompetenču pieejā.

Atalgojuma ziņā mūs sargā starpvalstu līgums, kas nodrošina mazliet lielāku samaksas koeficientu par vienu bērnu. Tā bija pērn, ceru, ka tā būs arī šajā mācību gadā. Nedaudz uztraucos, lai koeficients netiktu samazināts. Lai skolotājiem būtu samērā labs atalgojums.

Jācer uz nākotni. Uz to, ka vienmēr būs labāk. Bērni aug gudrāki, vecāki arī paliek ļoti gudri un izglītoti. Arī skolai jābūt līmenī.

Andžella Liepa

Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā

Esam iesaistījušies jaunā projektā – “Pumpurs”, kas paredz sniegt atbalstu skolēniem, lai viņi nepārtrauc mācības. Saistībā ar šo projektu ir ļoti daudz darba, bet tas nāks par labu mūsu skolēniem.

Vēl viens izaicinājums ir Kultūras ministrijas iniciatīva “Latvijas skolas soma” (to īsteno no 1. septembra līdz 31. decembrim; paredzēts, ka tā sekmēs valsts dabas un kultūras vērtību izzināšanu, – red.). Skolā esmu šīs iniciatīvas koordinatore, daudz nākas strādāt ar finanšu dokumentiem, rēķiniem, kas skolotājiem nav ikdienas darbs.

Jau jāsāk domāt arī par jauno izglītības satura reformu, kura skolās ienāks no 2020. gada 1. septembra.

Savā skolā esmu arodbiedrības priekšsēdētāja. Ministru kabineta (MK) noteikumi noteica, ka skolotāju algas tiks palielinātas pēc konkrēta, iepriekš noteikta grafika. Šie MK noteikumi diez vai tiks izpildīti, jo neesot naudas. Arodbiedrības vadība ar valdības pārstāvjiem par šo situāciju runās 28. augustā. Mēs jau cerējām [uz algu kāpumu], paredzētais paaugstinājums jau nebija tik būtisks – 30 eiro slodzei (minimālo algas likmi pedagogiem no 1. septembra bija iecerēts celt no 680 eiro līdz 710 eiro – red.). Žēl, protams, ja tas netiks realizēts.

Ilze Brante

Ogres valsts tehnikuma direktore

Šajā mācību gadā mūsu skolai ir divas prioritātes. Viena – izglītības kvalitāte, kas nozīmē skolēnu sekmības līmeņa paaugstināšanu. Pie tās sākām strādāt jau pērn. Lai celtu jauniešu zināšanu līmeni, esam izveidojuši pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas komisiju, kas sanāk reizi mēnesī un pa izglītības programmu grupām izvērtē audzēkņu sekmības rādītājus un izvirza mērķus.

Otra – pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstīšana. Pašlaik ir uzsākta trešā pieteikšanās kārta Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. (Par to vairāk LV portāla publikācijā “Sākusies trešā pieteikšanās kārta ES fondu mācībām pieaugušajiem” – red.) Tajā piedalās arī mūsu skola. Vasaras periodā bija maza interese, bet tagad tā ir krietni lielāka.

Ir jāpabeidz arī dienesta viesnīca, izmantojot Eiropas Savienības fondu naudu. Sāksim celt daudzfunkcionālo halli. Pērn kopā ar uzņēmējiem sākām starptautiskā bakalaurāta programmu karjeras izglītībā, šajā mācību gadā to īstenosim. Skola nepārtraukti sadarbojas ar dažādām nozarēm.

Šajā mācību gadā esam izpildījuši un pārpildījuši audzēkņu uzņemšanas plānu – jūtama ievērojama interese par profesionālo izglītību.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU