Ko no izvirzītajiem mērķiem šīs valdības laikā Iekšlietu ministrijai jūsu vadībā izdevies sasniegt?
Pēdējos gados uzlabojusies policijas kapacitāte cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem. Mums ir izveidota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļa, kas sāka savu darbu 2017. gada 1. janvārī un kura jau ir devusi konkrētus rezultātus.
Kā piemēru varu minēt spēļu sarunāšanas lietu, kuru nodeva vajāšanai un par kuru saņēmām arī pateicību no Latvijas Futbola federācijas. Tāpat var atcerēties krimināllietu par uzbrukumu Jānim Kažociņam (bijušajam Satversmes aizsardzības biroja direktoram – red. piezīme), kad kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas turklāt bija veikusi šādus uzbrukumus ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Arī tas ir jaunās nodaļas nopelns. Ir arī vairākas lietas, kas saistītas ar akcizēto preču apkarošanu. Sevišķi pēdējos gados aktīvi norisinās nelegālo cigarešu ražotņu atklāšana un neitralizēšana. Diemžēl ir bijušas arī legālās ražotnes, kuras, strādāja, tā teikt, divās maiņās – naktīs ražoja nelegāli.
Gandarījums ir par to, ka esam panākuši robežas demarkāciju ar Krieviju un strādājam pie Austrumu robežas stiprināšanas. Faktiski turpinām darbu pie iesāktās Krievijas Federācijas robežas ierīkošanas, kas jau ir devusi rezultātu. Proti, redzam, ka samazinās vietas, kur mēģina nelegāli šķērsot robežu. Šogad uzsākta arī Baltkrievijas robežas ierīkošana. Šie darbi ir ļoti būtiski, jo Latvijas Austrumu robeža ir ne tikai Latvijas ārējā robeža, bet arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža.
Vēlos uzsvērt arī Iekšējās drošības biroja izveidi, kas agrāk bija Valsts policijas struktūrvienība, bet tagad ir ministrijas pārraudzīts neatkarīgs birojs. Arī tas ir sasniedzis zināmus rezultātus pietiekami īsā laikā, jo tā darbība sākās tikai 2015. gada nogalē. Protams, man kā ministram, no vienas puses, ikreiz, kad birojs aiztur kādu no mūsu sistēmas darbiniekiem, ir rūgtums, bet, no otras puses, esam definējuši, ka vēlamies pašattīrīties. Protams, par sasniegto vēl ļoti daudz varētu runāt.
Ko no ieplānotā nav izdevies panākt un kādi tam bijuši šķēršļi?
Ja skatāmies pēc apņemšanās un valdības deklarācijām, mēs lielāko daļu esam izdarījuši. Varbūt iekšlietu dienestu materiāli tehniskais nodrošinājums netiek uzlabots tik ātri, kā gribētos. Iekšlietu sistēma ir liela, ietveros daudz dienestu – Valsts policiju (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts robežsardzi, Drošības policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Nodrošinājuma valsts aģentūru.
Ja skatāmies uz VP un VUGD, materiāli tehnisko nodrošinājumu gribētos uzlabot straujāk, bet to diemžēl neizdevās izdarīt. Iespējams tāpēc, ka pamatā centāmies investēt cilvēkos. Runāju par atalgojuma reformu, kurā tika ieguldīti lielākie līdzekļi. Tāpēc būtiski ir turpināt darbu pie atbilstošas materiāli tehniskās bāzes izveides.
Kā jūsu minētā atalgojuma reforma atspoguļojas iekšlietu sistēmas darbinieku ienākumos, un ko tas prasījis no valsts budžeta?
Atalgojuma reforma nozīmē uz jauniem pamatiem balstītas atlīdzības sistēmas ieviešanu. Šīs pārmaiņas skar arī Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Ieslodzījuma vietu pārvaldi, jo arī tās ir amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm. Kopējā summa, kas tika ieguldīta, ir 63 miljoni eiro. Taču tā ir dienestu kompetence izveidot algoritmu, pēc kura varētu turpmāk noteikt atalgojumu. Dienesti joprojām to vērtē.
Pašlaik strauji aug ekonomika, strauji tiek apgūti ES fondi, zinām, ka aug vidējā alga valstī. Tas savukārt rada situāciju, kad darbinieki atkal var sākt meklēt citus izaicinājumus un iespējas. Šobrīd, piemēram, jaunākie policijas virsnieki saņem apmēram 700 eiro “uz rokas”. Esmu jau vairākkārt to salīdzinājis ar ārstu atalgojumu valsts klīnikās. Tas aptuveni ir līdzvērtīgs. Ja runājam par izmeklētājiem ar stāžu, tad viņu atalgojums ir virs 1000 eiro. Vidējais atalgojums ir kāpis, un tas ir augstākais, kāds jebkad ir bijis. VUGD ierindas darbiniekiem bija vislielākais algas pieaugums. Pēdējā laikā, braucot pa reģioniem, centos apmeklēt VUGD depo, to darbinieki stāstīja, ka ir apmierināti ar to, kas pašlaik notiek, gan ar algu celšanu, gan materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanos.
Skaidrs, ka mums ir jāseko līdzi algu izmaiņām, īpaši, lai noturētu izmeklētājus un policistus. Tomēr tiesnešu un prokuroru algas ir piesaistītas tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc zināmā mērā mūsu labākie profesionāļi aizplūst uz prokuratūru, kura, protams, labprāt arī viņus pieņem. Ja citās nozarēs augs atalgojums un tās finansēs, ir jāpanāk samērīgums, lai mēs nepazaudētu esošos darbiniekus, jo jaunos būs grūti atrast. Ņemot vērā, ka aizsardzības sektoram ir skaidri definēts finansējums 2% no IKP un tiek prognozēts, ka būs vēl vairāk, tas veido nopietnu konkurenci iekšlietu un aizsardzības sistēmu struktūru starpā. Mēs nevaram pieļaut, ka visi labākie ies tikai dienēt armijā un neviens nenāks uz policiju vai glābšanas dienestu.
Kādas perspektīvas iekšlietu nozarei paver Eiropas Savienības fondi, un cik cerīgi uz to raugāties nākotnē?
Eiropas Komisija (EK) iekšlietu nozares finansējuma palielināšanā ir diezgan ambicioza. No mana skatupunkta raugoties, mums jārod argumenti un kritēriji, pēc kuriem vadoties varētu palielināt pieejamos fondus gan robežas stiprināšanai, gan citām aktivitātēm. Ir izveidots Šengenas dalībvalstu, kurām ir ārējā sauszemes robeža, ministru forums, kurā arī pēc fondu sadales notiek, tā teikt, iekšējā cīņa savā starpā. Protams, palielinot fondus drošībai, kaut kur tos nāksies samazināt, taču man ir pārliecība, ka arī iekšlietu nozarei finansējums tiks palielināts.
Nesen padomē Insbrukā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem runāju par to, ka jāmēģina kopīgi iet un argumentēt, kāpēc tā nauda ir nepieciešama tieši mums. Kopumā iekšlietu sistēmai neredzu mazāku nākamo finansējumu, taču jārod argumenti, lai varētu saņemt papildu finansējumu un lai tas neaiziet tikai citām dalībvalstīm.
Daļu sabiedrības saviļņojusi kratīšanu veikšana vietējam kapitālam piederošā restorānu tīklā “Vairāk saules”. Vai esat izvērtējis policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā pēc minētā uzņēmuma un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma?
Kratīšana kā izmeklēšanas darbība pati par sevi ir ļoti nepatīkama. Uzskatu, ka tas ir izmeklēšanas jautājums, kāpēc šī kratīšana tika veikta tieši tikos un tajā dienā, turklāt, lai to veiktu, bija jāsaņem sankcijas.
Ja kratīšana nav bijusi pietiekami korekta, likuma ietvaros jāvērtē saņemtās sūdzības. Ja ir bijuši pārkāpumi, pirmkārt, saņemot sūdzību, tas jāvērtē pašai policijai, otrkārt, ja persona uzskata, ka kratīšana nebija atbilstoša, – tam ir prokurors. Kratīšanas mērķis ir lietā iegūt pēc iespējas vairāk pierādījumu. Sūdzības ir saņemtas, un tās ir jāvērtē. Kratīšanas restorānos “Vairāk saules” bija ļoti apjomīgas, vienlaicīgi daudzās vietās, tādēļ pateikt vai izslēgt iespēju, ka kaut kur kāds no policijas darbiniekiem ir rīkojies nekorekti vai neprofesionāli, es nevaru.
Runājot par policijas iejaukšanos kases aparātu sistēmā un uzņēmuma nostāju, ka tajos nav veiktas manipulācijas, grūti dot politisku vērtējumu. Tas ir jādod personām, kuras ir iesaistītas procesā. Šīs darbības uzrauga prokuratūra, savukārt sankcijas dod tiesa, un tā ir piemērojusi sākotnējo apcietinājumu personām, kas tomēr liek domāt, vai tur tiešām nekā tāda nav, ja arī pēc apelācijas iesniegšanas personas atkārtoti tiek paturētas apcietinājumā.
Šī izmeklēšana pēc iespējas ātrāk jāvirza uz priekšu, jo sabiedrība un mediji ar ļoti aktīvu iesaisti gaida rezultātu. Taču viens no maniem pamatprincipiem ir neveikt politisku spiedienu uz izmeklēšanu. Tāpēc aicinu vērsties ar sūdzībām Iekšējās drošības birojā, ja tiešām ir pamats domāt, ka policijas darbinieki ir rīkojušies negodprātīgi. Man kā ministram nav tādu pilnvaru izdarīt spriedumu, vai veiktās darbības ir bijušas pamatotas vai ne.
Rezonansi izraisīja arī jautājums par jaunas iekšējās drošības augstskolas izveidi. Risinājuma meklēšanai tika izveidota starpinstitūciju darba grupa. Kad gaidāmi rezultāti?
Darba grupa strādā, un mērķis ir jau līdz rudenim nākt klajā ar rezultātu. Redzējums ir nedaudz plašāks, nekā tikai un vienīgi izveidot akadēmiju policistiem. Tā varētu būt Iekšējās drošības akadēmija, kurā mācītos ne tikai Valsts policijas darbinieki, bet arī citas amatpersonas, kuru kompetencē ir izmeklēšana. Jāsaprot, cik liela ir citu dienestu pārstāvju interese piedalīties šajā procesā ne tikai saturiski, bet arī praktiski, jo tas ir arī izmaksu jautājums.
No 2017. gada 1. septembra mums ir līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti uz pieciem gadiem, kurā īstenojam jaunu vecāko virsnieku apmācības programmu. Tā skar vairākus virzienus, īpaši liekot uzsvaru uz ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, Kriminālpolicijas darbu, Kārtības policijas darbu un operatīvo darbu. Jāsaprot, jāizvērtē un jāatrod efektīvākais risinājums nākotnei. To plānots izdarīt šogad.
Jūnijs iesākās ar Valsts policijas identitātes maiņu. Kad uz ielām parādīsies pirmie transporta līdzekļi ar jauno trafarējumu?
Nevaru pateikt precīzu datumu, kad tie parādīsies uz ceļiem, bet ļoti ceru, ka pirmās mašīnas mēs redzēsim 18. novembrī un pēc tam 5. decembrī – Policijas darbinieku dienā. Vēl ir virkne lietu, kas jāizdara, piemēram, jāiziet Valsts Heraldikas komisija, jāgroza esošie normatīvie akti. Jaunie transportlīdzekļi uz ielām parādīsies pakāpeniski, jo tas prasa arī zināmus finansiālos līdzekļus.
Vai tiek domāts arī par jauniem policistu formastērpiem?
Formas ir materiāli tehniskais nodrošinājums. Mums bija jau noslēgti līgumi ar Latvijas augstskolām, bet diemžēl sākotnēji iecerētā sadarbība neīstenojās ar tādu rezultātu, kāds būtu pieņemams Valsts policijai. No ministrijas puses viņiem nespiežam pieņemt kādu no procesiem vai rezultātiem, taču strādājam ne tikai pie Valsts policijas, bet arī pie citu dienestu formu maiņas. Es darīšu visu, lai uz 5. decembri, kad ir Valsts policijas gadadiena, pirmie policisti būtu apģērbti arī jaunajās formās.
Maija sākumā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanas likumību un efektivitāti. Vērtējums ir diezgan skarbs – kā rīkosieties?
Valsts kontroles vērtējumus vienmēr pieņemam izpildei un saskaņojam ieteikumu ieviešanas termiņus. Kopā mums ir apmēram 500 nekustamo īpašumu. Agrāk katrs dienests apsaimniekoja savu ēku. Pirms diviem gadiem notika centralizācija, proti, mēs tomēr šīs funkcijas nodevām vienai struktūrvienībai. Tika apzināta problemātika un reālā aina par to, kādas mums ir ēkas. Valsts policijas un VUGD ēkas ir padomju laika mantojums, kas pārsvarā atrodas bēdīgā stāvoklī.
Runājot par VUGD, kas bija norādīts Valsts kontroles atzinumā, lēmums bija atstāt ēkas dienesta uzraudzībā, kurš visvairāk it kā zina savas praktiskās vajadzības to renovācijai un depo izbūvei. Pēc tam sapratām, ka tomēr jāveido Būvniecības padome, kas nu jau ir izveidota. Turpmāk tajā tiks apkopotas visu dienestu vajadzības un prioritātes. Tā kā viens no ieteikumiem jau ir ieviests.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir norādījusi, ka nozares nekustamo īpašumu pārvaldības sakārtošanai ir bijis pietiekami daudz laika, bet tā vietā mēs redzam neracionālu plānošanu, ugunsdzēsēju glābēju darba apstākļu uzlabošanai piešķirtās naudas izlietošanu administrācijas telpām. Kā Jūs varat skaidrot šādu VUGD amatpersonu rīcību?
Tas bija viens no Valsts kontroles pārmetumiem, taču gribu precizēt, ka šis Rīgas depo ir reāls depo, kurā strādās ugunsdzēsēji glābēji un kurā būs transports, kas izbrauks uz ugunsgrēku vai glābšanas operāciju vietām. Attiecībā uz Valsts kontroles norādīto, ka varēja neveidot šeit arī administratīvo korpusu, bet ietaupīt līdzekļus un reģionā uzbūvēt kādu depo, tas ir VUGD kompetences jautājums. Taču pēc VUGD priekšnieka ģenerāļa Oskara Āboliņa teiktā, tur plānots pārvietot Rīgas reģiona darbiniekus – inspektorus, nevis kā publiski jau bija izskanējis, ka tur sēdēs priekšnieki lielos kabinetos. Viņš apgalvo, ka jaunajā korpusā tik un tā nespēs izvietot visus darbiniekus. Šobrīd Rīgas reģiona darbinieku telpas, kas atrodas netālu no Centrāltirgus, ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tā kā nav gluži tā, ka ēku uzbūvēja tikai administratīvām vajadzībām.
Jāatzīst, ka ir pieļautas arī kļūdas. Kāpēc? Iespējams tāpēc, ka šis bija pirmais valsts finansētais projekts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Pieredze ir gūta, un es piekrītu, ka ir jāvērtē. Tāpēc turpmāk tomēr nebūs iespējas pašam dienestam to darīt, bet to veiks Būvniecības padome, kas noteiks stratēģisko līmeni, savukārt īstenotāji pēc tam būs Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Zināms, ka Valsts pārvaldes reformu plāns 2020. gadam nosaka darbinieku skaita samazinājumu. Jūs veidojat jaunu Būvniecības padomi, savukārt Valsts policijā jau šobrīd trūkst apmēram 13% darbinieku. Kā spēsiet samērot vajadzības ar iespējām?
Valsts pārvaldes reforma sākotnēji paredzēja lineāru 6% samazinājumu visos dienestos. Tam es nepiekritu, jo eksperimentēt ar iekšējo drošību, vienkārši pieņemot, ka ir tāda reforma, būtu par daudz. Tagad esam izvērtēšanas stadijā. Mums ir izdevies piesaistīt EK atbalstu, arī finansiālu, un tās uzraudzībā notiek šis izvērtējums. Līdz rudenim ir jādod atbilde, cik Latvijā, ņemot vērā, Valsts policijas funkcijas un noslogojumu, ir nepieciešami policijas darbinieki. Tikai tad varam runāt par kaut kādu samazinājumu.
Situācija ar kadriem Valsts policijā katrā reģionā ir atšķirīga. Latgales reģionā ir pilns komplekts, savukārt procentuāli lielākais darbinieku trūkums ir Kurzemē. Protams, arī Rīgas reģionā trūkst darbinieku. Attiecībā uz VUGD un Valsts robežsardzi brīvas vakances ir 4% robežās. Vienlaikus valdībā ir pieņemti atsevišķi plāni, kur mēs vēlamies palielināt Valsts robežsardzes amatpersonu skaitu. Teikšu atklāti, pašlaik neredzu iespēju mazināt Valsts robežsardzes darbinieku skaitu, jāskatās, kā būs ar Valsts policiju.
Ja runājam par Valsts robežsardzi, mums arī ir starptautiskās saistības, proti, ar Frontex aģentūru. Saskaņā ar tās jauno iniciatīvu plānots palielināt robežsargu skaitu, kas piedalītos starptautiskās misijās. Ja šobrīd ir izveidota ātrā rezerve, kurā ir 1500 ES robežsargu no dažādām valstīm, no tiem mūsu ir nedaudz virs 30, tad ES attiecībā uz šo rezervi ir ambiciozi plāni, proti, palielināt to līdz pat 10 000 robežsargu.
