Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 28. un 29. jūnijā šogad notiks jau piekto reizi. Kādus jautājumus šajās kopā sanākšanās risināt? Ko jūs saistībā ar foruma tēmu uzsvērtu kā svarīgāko?
Foruma mērķis ir atgādināt gan ārzemēs dzīvojošajiem, gan vietējiem latviešiem, gan valdībai, ka Latvijai ir liels potenciāls un izaugsmes iespējas. Tomēr vienlaikus valdībai būtu jānodrošina noteikts pamats, lai sekmētu izaugsmi.
Kas ir vajadzīgs izaugsmes sekmēšanai? Ne velti Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla vadītājs ir teicis: ja veido biznesu, uzreiz ir jādomā par eksportu un citiem mērogiem.
Tam es varētu piekrist. Man ir mazliet cita situācija: uz Latviju atbraucu pirms 12 gadiem, lai turpinātu ģimenes uzņēmējdarbību, kas tika sākta jau 20. gadsimta beigās. Darbojamies nekustamo īpašumu nozarē, kuru nekur nevaram eksportēt vai pārcelt. Neskatoties uz to, arī mūsu uzņēmums vienmēr ir skatījies uz ārpusi – mājokļu ziņā sadarbojamies ar diplomātisko korpusu, bet viesnīca (“Hotel Bergs”) ir eksporta produkts, kuru piedāvājam ārzemju tūristiem. Bet Latvijai ir cits potenciāls: iespējas šeit kaut ko sākt – ražot vai piedāvāt pakalpojumus, kas vērsti tikai uz vietējo tirgu, – ir diezgan ierobežotas. Mums ir mēroga problēma – ar diviem miljoniem iedzīvotāju daudzās nozarēs kaut ko uzsākt nav iespējams.
Ko pats teiksiet, ko uzsvērsiet savā lekcijā par tēmu: Latvija – vieta biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei, “Izvēlies Latviju”?
Ņemot vērā, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, ir daudzas nozares, kur var izveidot uzņēmuma pamatus un, paralēli strādājot vietējam tirgum, izvērst darbību plašāk vai izveidot Latviju kā bāzi ārējam tirgum.
Visi runā par IT, un tam ir pamats. Latvijā sāk veidoties ļoti labvēlīga un jauna IT jaunuzņēmumu vide. Diezin vai kļūsim par pasaules jauno Silīcija ieleju, bet mēs tomēr varam attīstīt IT nozari tādā mērā, lai sniegtu pozitīvu ietekmi.
Uzņēmumi, kas pasaules mērogā ir mazi, Latvijā rada milzīgi lielu ietekmi tautsaimniecībai. Mums nav jāizveido nākamie “Skype” vai “Google”, vai tādas mašīnas kā “Ford”, lai nodrošinātu mūsu valsts finanšu stabilitāti. Ir pietiekami ar pasaules mērogā maziem uzņēmumiem iekarot savu nišu. Viena no tām ir medicīnas joma, un Latvijai ir noteiktas priekšrocības. Universitātes ir vilinošas ārzemju studentiem – ir lieliskas iespējas attīstīt studijas kā eksporta preci, to vajag veicināt vairāk, it īpaši medicīnas jomā.
Medicīna ir labs piemērs, kā, izmantojot vietējās zināšanas, sadarbībā ar ārzemēs dzīvojošajiem var izveidot spēcīgu, ārzemēs konkurējošu nozari. Latvijā jau tagad tiek veikti daudzi izpētes projekti pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes pasūtījuma.
Vairākas latviešus pārstāvošās organizācijas ārvalstīs veido profesionāļu atbalsta tīklu, top platforma “ESI.LV”, kuru plānots dibināt forumā.
Ir būtiski, ka tiek izveidota šāda platforma pieredzes apmaiņai. Ir vairāki uzņēmumi, kas ir izveidojuši savus uzņēmumus ārzemēs, piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca ASV. Latvijas uzņēmumiem arvien vairāk būs nepieciešama jebkura iespēja dibināt kontaktus ar plašāku pasauli, tāpēc ir ļoti būtiski sākt veidot tādu cilvēku atbalsta tīklu, kuriem ir kāda saite ar Latviju.
Arī šādi pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumi, sekmējot tīklojumu veidošanos un kontaktus, ir būtiski nākotnes veiksmei un izaugsmes iespējām.
2015. gada novembrī kā viens no pieciem Diasporas uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvjiem piedalījāties pirmajā sēdē kopā ar toreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un vienojāties par konkrētu rīcību diasporas uzņēmēju iesaistē Latvijas attīstības veicināšanā. Diasporas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde gan notika tikai vienu reizi.
Jā, es piedalījos šajā sēdē, bet no tās nekas daudz neiznāca.
Pats sevi uzskatāt par diasporas vai vietējās uzņēmējdarbības pārstāvji?
Noteikti esmu vietējais uzņēmējs, visa mana dzīve ir bāzēta šeit. Ceru, ka varēšu palikt Latvijā līdz pensijai un redzēt, kā uzaug mani bērni.
Bet uzturu arī kontaktus ar latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Es sevi arī uzskatu par pasaules pilsoni, un man ir svarīgi ne tikai uzturēt kontaktus ar diasporas latviešiem, bet arī ar cilvēkiem, nozarēm ārpus Latvijas. Varbūt kaut kas no tā veidojas, kas ļauj attīstīt uzņēmumu. Tas ir svarīgi arī psiholoģiski: tas atgādina, ka nedzīvo tikai savā mazā pasaulītē, bet ka pasaule ir plašāka. Tas uzlabo spēju vadīt un attīstīt savu uzņēmumu. Ja dzīvo slēgtā pasaulē, ir diezgan grūti pielāgot savu uzņēmumu apstākļiem, kas vienmēr mainās, un domāt par inovatīvas izaugsmes iespējām.
Kādi ir Latvijas nākotnes izaicinājumi? Šķiet, tie saistīti ar demogrāfiju un darbaspēku.
Jā, tie ir izaicinājumi gandrīz visai Eiropai. Diemžēl Latvijas visvājākā vieta pastāvēja jau tad, kad pārcēlos uz dzīvi šeit. Tā ir neadekvāta tiesu sistēma un korupcija, kas tiek strukturāli atbalstīta. Visas uzņēmēju padomes jau sen ir norādījušas, ka nepieciešama stipra un prognozējama tiesu sistēma un institūcijas, kas nodrošina likuma ievērošanu, kuras netiek ļaunprātīgi izmantotas un kas nodrošina iespējas aizstāvēt privātpersonu un juridisko personu intereses.
Tas nenozīmē, ka šeit ir džungļi. Tas neatbaida visus investorus, ir iespēja Latvijā dzīvot un strādāt. Bet situācija tomēr liek jebkuram divreiz apdomāt, vai investēt ilgtermiņā šeit vai citviet. Nenoliedzami, tiesu sistēmas sakārtošana un korupcijas mazināšana radītu ļoti pozitīvas ilgtermiņa sekas.
Neskatoties uz šīm divām minētajām jomām, ir arī daudzas lietas, kas ir attīstījušās pozitīvi gan no likumdošanas viedokļa, gan birokrātiskā sloga mazināšanas ziņā. Mums ir daudz pozitīvu piemēru sadarbībā ar Kandavas domi vai ar dažādiem Rīgas domes departamentiem, tāpēc varam novērtēt arī pozitīvo attīstību.
Bet ekonomiskā emigrācija, vai tā nav problēma? Brīvdienās biju Liepājā, staigājām vakarā pa pilsētas centru – viss gandrīz tukšs, cilvēku nav.
Protams, būtu labāk, ja Latvijā iedzīvotāju skaits pieaugtu. Tā ir problēma, kuru diemžēl nevar risināt vienkārši. Protams, ja cilvēkam ir lielākas finansiālās iespējas ārpus Latvijas, viņam vajadzētu būtu visām tiesībām tās realizēt.
Vislielākā problēma ir tā, ka daudzi pamet Latviju nevis tāpēc, ka citviet var labāk nopelnīt, bet tādēļ, ka nav tās sajūtas, ka pēc desmit gadiem šeit būs stabili dzīves pamati.
Varētu domāt, kāpēc tiesu sistēmai, maksātnespējas jomai un administratoru lietām vai notikumiem kādā valsts uzņēmumā būtu jāietekmē fakts, vai cilvēki pamet valsti vai ne. Tomēr beigu beigās visas šīs lietas ir saistītas. Nevajadzētu tikai skumt par to, ka ielas ir tukšas. Pilsētas, lauki, daži Rīgas rajoni mainīsies un ne vienmēr būs apdzīvoti. Un tas būtu jāņem vērā pilsētas plānošanas līmenī, kas ne vienmēr tiek darīts. Industrija ir uzbūvēta, pieņemot, ka būs lielāks iedzīvotāju skaits. Tāpēc ir jādomā stratēģiski.
Vislielākā problēma ir tā, ka daudzi pamet Latviju nevis tāpēc, ka citviet var labāk pelnīt, bet tādēļ, ka nav tās sajūtas, ka pēc desmit gadiem šeit būs stabili dzīves pamati.
Redzu, ka Rīgas centrs, īpaši ap Berga bazāru, atdzīvojas – arvien vairāk sāk sakārtot īpašumus, pilsēta izskatās sakoptāka. Arī pašvaldība stimulē, lai sakārtotu vēsturiskos namus, fasādes. Ir cilvēki, kas grib dzīvot centrā. Ir ļoti daudz ārzemju studentu un vietējo jauno profesionāļu, kas padara pilsētas vidi patīkamāku. Tāpēc nezaudēju ticību Latvijas pozitīvai attīstībai.
Maniem bērniem ir četri un divi gadi. Ja ir stabili ienākumi, apstākļi ģimenēm Latvijā ir daudz labvēlīgāki, salīdzinot, piemēram, ar ASV, Vašingtonu. To varu teikt no personīgās pieredzes, jo mana māsa dzīvo Vašingtonā un arī audzina divus bērnus. Te nav runa tikai par naudu. Mazā pilsētā ir daudz vienkāršāka loģistika – tuvu ir skola, pieejama bezmaksas bērnu medicīna. Mūsu ģimenei ir daudz mazāks stress nekā māsas ģimenei, nav to nenormālo izmaksu, nav jāuztraucas par veselības apdrošināšanu u. c. problēmām.
Ko diaspora pēc savas iniciatīvas var darīt saistībā ar Latviju?
Ir labi atcerēties, ka ir tāda diaspora, īpaši to vajag atcerēties vietējiem uzņēmumiem. Ne vienmēr, bet dažreiz tas palīdzēs iziet pasaules tirgū. Diaspora, kas tagad IT jomā darbojas Silīcija ielejā, nav tikai trimdas latvieši, bet arī vietējie latvieši, kas tagad uz turieni ir pārcēlušies. Ir svarīgi uzturēt kontaktus un iegūt viņu pieredzi.
Kādas pārdomas par Latviju jums raisās simtgades sakarā?
Savā uzņēmējdarbībā darām to, ko esam izlēmuši jau pirms 25 gadiem. Mūsu plāni ir turpināt attīstīt savus īpašumus. Nekustamo īpašumu nozarē ir daudz perspektīvu, bet ir arī daudz izaicinājumu. Mums ir ļoti daudz neizbūvētu platību. Tāpēc mūsu cerība tuvākajos sešos gados ir izbūvēt un nodot ekspluatācijā apmēram 20 000 kvadrātmetru gan biroju platību, gan īres dzīvokļu centrā. Pasaules mēroga attīstītājam tas nav ļoti daudz, bet mums tas ir ļoti nozīmīgi.
Lasīju, ka vairāk ieguldāt, nekā saņemat atpakaļ.
Pretēji izplatītiem uzskatiem, peļņas maržas nekustamo īpašumu tirgū, it īpaši īres tirgū, ir zemas, un investīcijas ir jāplāno ļoti rūpīgi. Bet mūsu nekustamo īpašumu uzņēmums (“Omnium Properties” uzņēmumu grupa – red.), kas nodarbojas ar biroju, dzīvokļu un tirdzniecības platību izīrēšanu, kopumā ir perspektīvs un peļņu nesošs. Bankas mūs nefinansētu, ja nebūtu perspektīvas no biznesa viedokļa.
Teicāt, ka nekustamo īpašumu nozarē ir gan izaicinājumi, gan perspektīva. Vai, lūdzu, varētu paraksturot situāciju?
Viens izaicinājums ir demogrāfiskā situācija, arī Rīgā, par kuru jau minējāt. Galvaspilsēta, iespējams, ir par lielu, izveidota kā pilsēta miljonam cilvēku. Tāda iedzīvotāju skaita nav, tāpēc būtu nepareizi cerēt, ka visi Rīgas attīstības centri saglabāsies un attīstīsies. Tāpēc ir stratēģiski jādomā, ko vairāk gribam attīstīt un kā ieguldīt resursus.
Mūsu īpašumi ir ar labu novietojumu centrā, kas ir izaicinājums it visur pasaulē. Cīņa ir starp centriem un tirdzniecības centriem. Tirdzniecības platības centrā ar maziem izņēmumiem ir mazāk pieprasītas. Ja runājam par apģērbu zīmoliem, visi grib būt tirdzniecības centros, pat neapsver domu atvērt veikalu centrā.
Izaicinājums ir arī neprognozējamā biznesa vide. Ja ir runa par vēsturiskiem nekustamajiem īpašumiem, kuru atjaunošanā ir daudz lielākas izmaksas, neviens nevar pateikt un prognozēt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību pēc 2020. gada. Tā ir nepieņemama situācija. Man viena investīcija ir jārēķina uz 10–15 gadiem, bet neviens pat nevar pateikt, kāda vispār būs metodika, pēc kuras noteiks kadastrālo vērtību, utt. Labi, palieliniet nodokļus par 20, 50%, bet attīstītājam ir laicīgi jāzina, kā rīkoties! Tagad ir runa, ka pilnībā mainīs kadastra aprēķina metodiku vai pielāgos tirgus cenas. Visas šīs lietas ir ļoti neskaidras un parasti tiek izlemtas bez adekvāta pārejas perioda.
Pozitīvi ir tas, ka vietējam iedzīvotājam ir ļoti mazs kredītslogs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā arī Latvijā ir vismazākā dzīvojamā platība uz vienu cilvēku. Protams, ir jājautā, kāda ir iedzīvotāju ienākumu perspektīva. Bet šie divi faktori attīstītājiem liecina, ka ir jārada vietējam tirgum pieejami mājokļi.
Visi biroji pirms dažiem gadiem skatījās uz biroju telpām ārpus centra, kur var vieglāk nolikt mašīnu utt. Tagad daudzi biroji vēlas būt centrā, pieprasījums pēc biroju telpām pārsniedz piedāvājumu, lai gan visiem darbiniekiem nevar nodrošināt autostāvvietas. Bet dzīves kvalitāti – ka esi centrā, pie daudziem restorāniem un patīkamā vidē – to daudzi novērtē. Tas ir tas, kas ļauj mums attīstīties Berga bazārā.
